starp citu, visi cilvēki, kuriem es esmu teikusi, ka audzēju ārā īsto matukrāsu, ka decembrī griezīs nost tos krāsotos. nevienu nesatrauc sirmums. visi uzreiz aizrāda, ka traki īsi mati man būšot. (ok, izņemot tvarju un VZ.) pat Elena to teica, atkārtoja vairākas reizes.

vēl pēdējā laikā I'm faced with tās normality druskas, kas atrodamas manā dzīvē un galvā. tā tīri salīdzinoši ar visādiem cilvēkiem, pēkšņi sajutos, ka tās nebeidzamās un plosošās skumjas un sāpīgā nesaderība ar pasauli, kurā dzīvoju, ir tik normālas. bet varbūt tiešām tās ripas, ko riju ik rītu, notur mani tomēr kaut kādā sakarīgumā. pie kaut kāda saprāta. un tā ir visdīvainākā doma ever.

also, visu dienu gaidīju, kad beidzot tikšu pie strādāšanas. ap septiņiem vakarā (7pm) beidzot tiku pie. tagad iešu meklēt, vai kaut kur nav aizķērusies kaut kāda pudele vīna. gribas tieši vīnu.