Šis būs ieraksts par Amandu Fucking Palmeri (gan jau arī Neil Gaiman) un par Marlīni (un gan jau arī čehu sievieti). Tikai man sasodīts nogurums rakstīt.

centīšos neizplūst.

Nu, jā. AFP tātad uzdabūja Neilu uz skatuves pašā šova sākumā. Ar visu bērnu. Neils lasīja grāmatu un bērns sita pa klavierēm. Diezgan aizkustinoši. Nu jā, tad bija vēl viss kas. Tad uz skatuves nāca AFP tēvs un viņi dziedāja Leonard Cohen - You Got Me Singing, kas man vienmēr ir likusies fantastiska dziesma. Kaut kur pa vidu Marlīne sāka doties rokās ar mani. Es, protams, to uztvēru kā mājienu, ka varu būt mīļa. Jā, nu. Un Marlīne satika senas druškas pirms viss sākās. Un viņas tur visādi arī izpildījās. Never mind. Ā, bet vēl pirms tam čehu sieviete mani ieraudzīja un nāca dot hugu. Marlīne nesaprata wtf, bet man tak joprojām tas mega crush uz čehu sievieti. Redzēt viņas abas blakus bija diezgan sirreāli, ja godīgi. Čehu sieviete (man čista vajag izdomāt viņai vārdu) pastāstīja īsumā kā viņai iet, vēlreiz sahugoja un aizgāja pie bojfrienda. Bet man pilnīgs haoss sākās iekšās. Enīvei, tātad AFP ar tēvu dziedāja, viss notikās. Tad beigās viņi nodziedāja The Dresden Dolls dziesmu Sing. Pie tās gan cieši turēju Marlīnes roku, jo nāca raudiens. Tad viņa viena nospēlēja vēl vienu dziesmu, kuru es tagad nevaru nospellot, bet tā ir pirmā albuma viena no sākuma dziesmām.

Pēc tam mēs izlēmām palikt Koko vēl uz drinku un gājām stāties rindā uz tualeti, kas izrādījās rinda uz AFP merch un autogrāfiem. Es izlēmu, ka tualete ir mazsvarīgāk. Pirmoreiz pa īstam satiku Amanda Fucking Palmer! Viņa ieautogrāfēja manu slepeno kladi, kurai es titullapas biju paturējusi blank for no reason. Es viņai nobēru savu sakāmo, viņa plati pasmaidīja, savilka ķeburu, uzzīmēja sirdi un es aizstreipuļoju prom. Bet es satiku Amandu Fucking Palmeri! Un vienas nedēļas laikā tiku pie diviem autogrāfiem. Atliek tikai mīlēt savu dzīvi.

Pēc tam ar Marlīni runājām, ka vajag satikties. Viņai teica, ka tuvākajās nedēļās. paskaidroju, ka jūnijā nu gočpendel nav laika un nolasīju savu plānu īso sarakstu. Marlīne teica, ka viņai patīkot, ka es arī esot tik pat busy, cik viņa. Un es viņu nemokot un neliekot justies vainīgai. Bet tai pat laikā, liekas, ka viņa domā, ka mēs deitojam. Nu, manis pēc. Man ir romantiskas idejas ar viņu, pseido-tālejoši plāni un totāli nav laika atrast un deitot citas anyway.

Karoč, ietrāpīju vēl vilcienā uz mājām. Tagad kratos un domāju, cik kruti būtu bijis iet vienai, bet baigi kruti bija arī turēties pie Marlīnes. Because why not.

Viss. Pietiks. Jālasa Neila grāmata, kurai nopirku kindles versiju, savādāk bija grūti ar to milzu..