arvien izteiktāk lienu ārā no skapja. un vispār ir jocīgi. bet ko nu par to..
bet, jā. vispār arī gribu atzīt, ka cilvēkiem ir taisnība, kad viņi prasa, kā vispār varot zināt, kas ir "normāls cilvēks" un, kas nav. psihas arī man to ir prasījušas, ko es domājot, kad saku, ka gribu būt "normāla". kas vispār ir "normalitāte"? bet man vienmēr iekšās (viss tak nāk no iekšām, ne?) bijusi tāda jocīga sajūta, ka es neesmu "normāla". es esmu traka.
un šodien strādāju no mājām, kaķis ik pa brīdim piekāpj. tagad vispār apgūlies blakus un groza ausis uz visām pusēm. un vairs nezinu, vai gribu būt "normāla".