shoriit jau var novilkt meeteli. bet vienalga labi, ka zem kleitas pavilku dzhemperiiti. vakar eedu pasteetmaizes ar saldskaabo maizi. tas bija patiikami. veel drusku palikusi.

bet pietiks par pozitiivo. vakardienas kritiens pa trepeem ir atstaajis mani ar jeeliem elkonjiem. pie darba esoshajos Boots nevar dabuut vajadziigos materiaalus, lai elkonjus aizsargaatu no apkaarteejaas pasaules (lasiit - dreebju piedurkneem un galda). lielu dalju nakts nevareeju aizmigt, jo nevareeju iekaartoties taa, lai 1) elkonji nekam nepieskartos, 2) rokas netirptu, 3) vispaariigi buutu eerti. paareejo nakts dalju es murgoju kaut ko par saviem koleegjiem un tad par bijushajiem skolas biedriem. un par resnu kakjeni ar zaljaam aciim, kura vareeja paarveersties par cilveeku. un, kurai bija kaut kas jaatriebj. ap 5am es ljoti mociijos pusnomodaa/pussapnii ar to, kad 2 jaunieshi mociija tresho, lauzhot vinjam kaajas aaraa no lociitavaam. un tad, protams, muusu kakjiitis uzraapaas uz mana saana un saldi iekaartojaas tur uz dusu, kameer es meegjinaaju pierunaat sevi izliist no gultas.

jebkuraa gadiijumaa, shis ir bezjeedziigs ieraksts. un es taa paredzu, ka mana evaluation forma, kuru vareetu naakties aizpildiit tuvaak gada beigaam, vareetu buut tik pat bezjeedziiga. vieniigais, kas mani mazliet traumee ir tas, ka taa nebuus Zane, ar kuru kopaa man tas evaluation buus jaaizgudro. nee, nee. tas buus Matts. un man joprojaam ir mazliet bail no vinja.