juvenal ([info]juvenal) rakstīja,
@ 2023-06-18 18:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ar novēlošanos ielieku preses ziņu no Anglijas:
https://www.theneweuropean.co.uk/what-if-everyone-were-entitled-to-a-universal-basic-income

Tur tiek palaists UBI izmēģinājums uz 30 cilvēkiem, mēneša maksājums ir 1.600 mārciņas, kas ir izteikti vairāk par citiem izmēģinājumiem.

Savulaik bija UBI izmēģinājums Somijā, par kuru pat McKinsey sniedza labas atsauksmes https://www.mckinsey.com/industries/public-and-social-sector/our-insights/an-experiment-to-inform-universal-basic-income

The New European rakstā ir teikts, ka šajā industriālajā revolūcijā varētu būt citādi - jaunās darbavietas vai nu neveidojas, vai arī veidojas t.s. bullshit darbi.

Viens no bullshit darbiem, kas mani pārsteidz un kurā es saredzu cilvēka iejūgšanu Austrumu cilvēks-velk-karieti, ir kafejnīcu baristu darbs. Nu neticu, ka visu to kafijas pagatavošanu ar visu to kloku vilkšanu un spaidīšanu nevar izdarīt automātiski un tajā pašā kvalitātē. Ja farmācijas industrija var saražot top precizitātes zāles, tad kafiju noteikti arī var uztaisīt. Bet biznesi laikam ir izrēkinājuši, kas pircējs būs apstulbis no tā, ka viņā labā barista (cits, dzīvs cilvēks!) tik ļoti cenšas un strādā, ka būs gatavs maksāt prēmiju un no tās tiek gan kapeikas baristam, gan arī tīri labs peļņas procents īpašniekam. Jā tā vienkārši pārdotu kafiju no automāta, tad šādu uzcenojumu likt nevar.

Un lūk, šis piemērs ir tas, kā "mārketings rada vērtību", kā pārdošanas funkcija pieliek "vērtību" precei. Un dekāns Bērziņš tieši par šādas vērtības pielikšanu runāja Domburšovā, ka Latvijai būtu uz to jāiet, jāpievieno vērtība ar pārdošanas funkcijas īstenošanu, ne tikai ražošanu. Nu Bērziņš laikam riktīgi dara godu LU un Latvijas ekonomistu saimei.

Man jau liekas, ka šāda "vērtības" pielikšana ir tukšība. Tāpat kā uzņēmumi ražo neskaitāmus krēmus un aptiekas tirgo tos par bargām cenām un tad taisa 70% akcijas un tad atkal ceļ cenas un brīnās ka nepērk. Tā vietā šie uzņēmumi varēja strādāt pie patiesas vērtības radīšanas. Piem., priekš zālēm, kas rada patiku sportot un audzē muskuļus vai priekš jaunības atgūšanas zālēm. Tā nebūtu tukšība, tā būtu vērtība.

---

Un ja cilvēkiem būs pieejams UBI, tad cilvēkiem būs iespēja meklēt jēgu. Nevis iejūgties bullshit darbos, lai izdzīvotu. Bet mācīties sistēmbioloģiju un grafu neironu tīklus, lai sintezētu jaunas molekulas slimību ārstēšanai un jaunības atgūšanai.

---

Praktiski. Šeit un tagad laikam UBI nevar ieviest, jo automatizācija vēl nav sasniegusi to līmeni. Bet šeit un tagad var gan būt politiskā kustība, kas cilvēka cieņu un vajadzības stāda pirmajā vietā un kas vairāk vai mazāk sistemātiski (protams, fleksibli sadarbojoties ar tirgu, zinātni, entuziastiem, sab. organizācijām) virza šo automatizāciju. Piem., veicina gan tirgus bāzētu automatizāciju (kas parasti automatizē labi apmaksātos darbus - kirurgiju, kognitīvos darbus), gan arī apzināti veic intervenci, lai automatizēto tos darbus, no kuriem cilvēki ies prom, tiklīdz būs pieejams UBI (piem., lauksaimniecība, gaļas pārstrāde, utt.). Un tālāk jau cilvēki paši atradīs jēgu.

Tas ir tik interesanti. Antīkās pasaules brīvie cilvēki atrada savu piepildījumu pašrealizācijā, skolās, dārzos, akadēmijās, agorā. Tad bija gan aicinājums nodarboties ar metafiziku, medicīnu, amatniecību, gan arī apziņa par to, kas ir nevis aicinājums, bet nepieciešamība un ko ar nepieciešamību darīt. Nevis Stokholmas sindroma kārtībā pieņemt nepieciešamību, bet aktīvi to handle, engage. Piem., mīts par Talos https://en.wikipedia.org/wiki/Talos

---
---

Citās ziņās: https://www.politico.eu/article/el-nino-back-flood-cyclone-drought-wildfire-climate/ Uz Klusā okeāna sācis formēties el Nino. Šajā vasarā tas neko nemain. Tas nozīme, ka šī ziema Latvijā būs siltā. Bet nākamā vasara laikam būs apokaliptiska. Ja neko nedarām. Karstumu varbūt daudzi pārcietīs, sausum vai plūdu paceltās pārtikas cenas. Nu nezinu.

---

Baltkrievijā ir tikai taktiskie kodolieroči. Tie var iznīcināt pilsētu, bet tie neradīs kaitējumu plašākam reģionam.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2023-06-18 20:56 (saite)
Vairums cilvēku paši darbā vai mājās gatavo kafiju, un tās izmaksas ir varbūt 20 pensi par tasi. Loģiski, ka kafijas cena, ko pasniedz kafejnīcā, nav par pašu kafiju, bet par telpu īri un apkalpošanu, ko dara cilvēks. Šīs lietas nav lētas.

Par aptiekām runājot, tad UK šobrīd ir nevis tā, ka vairums krēmu nepērk, bet tie vienkārši nav pieejami, jo ražotājiem ir kaut kas nomisējies. Es nerunāju par kosmētiskajiem krēmiem, jo tos aptiekās netirgo (izņemot Latvijā), bet krēmus pret ādas slimībām, kā ekzēmu un līdzīgus.

Tāpat cilvēki joprojām vēl nesaprot, ka dārgs ir darbinieku laiks nevis pašas preces. Te bija runa, ka darbinieki iestādēs neceļ klausuli. Bet reāli atbildēšana uz telefona zvaniem ir ļoti dārga. Aptiekā visbiežākie zvani ir par to, vai manas zāles ir gatavas un vai jums ir pieejams produkts X. Reāli šāda saruna aizņem vismaz 2 minūtes (jo man ir jāskatās datorā, vai jāpārbauda, kas ir plauktā u.tml.). Ja farmaceita vidējā alga ir £40/stundā, ja vēl pieskata visus nodokļus un citas izmaksas varbūt sanāks £60/stundā. Tās divas minūtes būs izmaksājušas aptiekai £2, kas ir caurmēra kafijas cena kafejnīcā.

Un tu domāji, ka kafija ir pārāk dārga? Kamēr tavs zvans aptiekai ir izmaksājis tieši tikpat.

Aptiekai ir sistēma, kas nosūta īsziņu, kad tavas zāles ir gatavas, un uztaisa tiešsaistes sistēmu, kur var pārbaudīt produktu esamību katrā aptiekā, lai nav jāzvana. Bet būs cilvēki, kuriem ar jaunajām tehnoloģijām ir pagrūti, tāpēc nevar pilnībā atslēgt telefona atbalstu (kā to izdara google un citi IT uzņēmumi). Bet mūsdienās ir jāiegūst pilnīgi jauna domāšana par izmaksām – kas reāli ir dārgi un kas nav un kāpēc.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?