Vairums cilvēku paši darbā vai mājās gatavo kafiju, un tās izmaksas ir varbūt 20 pensi par tasi. Loģiski, ka kafijas cena, ko pasniedz kafejnīcā, nav par pašu kafiju, bet par telpu īri un apkalpošanu, ko dara cilvēks. Šīs lietas nav lētas.

Par aptiekām runājot, tad UK šobrīd ir nevis tā, ka vairums krēmu nepērk, bet tie vienkārši nav pieejami, jo ražotājiem ir kaut kas nomisējies. Es nerunāju par kosmētiskajiem krēmiem, jo tos aptiekās netirgo (izņemot Latvijā), bet krēmus pret ādas slimībām, kā ekzēmu un līdzīgus.

Tāpat cilvēki joprojām vēl nesaprot, ka dārgs ir darbinieku laiks nevis pašas preces. Te bija runa, ka darbinieki iestādēs neceļ klausuli. Bet reāli atbildēšana uz telefona zvaniem ir ļoti dārga. Aptiekā visbiežākie zvani ir par to, vai manas zāles ir gatavas un vai jums ir pieejams produkts X. Reāli šāda saruna aizņem vismaz 2 minūtes (jo man ir jāskatās datorā, vai jāpārbauda, kas ir plauktā u.tml.). Ja farmaceita vidējā alga ir £40/stundā, ja vēl pieskata visus nodokļus un citas izmaksas varbūt sanāks £60/stundā. Tās divas minūtes būs izmaksājušas aptiekai £2, kas ir caurmēra kafijas cena kafejnīcā.

Un tu domāji, ka kafija ir pārāk dārga? Kamēr tavs zvans aptiekai ir izmaksājis tieši tikpat.

Aptiekai ir sistēma, kas nosūta īsziņu, kad tavas zāles ir gatavas, un uztaisa tiešsaistes sistēmu, kur var pārbaudīt produktu esamību katrā aptiekā, lai nav jāzvana. Bet būs cilvēki, kuriem ar jaunajām tehnoloģijām ir pagrūti, tāpēc nevar pilnībā atslēgt telefona atbalstu (kā to izdara google un citi IT uzņēmumi). Bet mūsdienās ir jāiegūst pilnīgi jauna domāšana par izmaksām – kas reāli ir dārgi un kas nav un kāpēc.