Lasu komentārus pie iokaste ieraksta par to, ka nevar strādā uz pusslodzi.

Cik saprotu, tad var droši strādāt uz pusslodzi, ja vien var samaksāt VSAOI par pilnu slodzi. Tad jau laikam - ja bruto alga ir 2* lielāka par minimālo (kas šogad pacelta), tad pusslodzi var droši. Un tā tālāk - jo lielāka alga, jo mazāku slodzi var ņemt.

Vai platformu ekonomikas laikmetā ir iespējams citis risinājums, lai panāktu minimālās VSAOI iemaksas (kas būtu pastarpināts mērkis) vai minimālo sociālo nodrošinājumu (kas ir pamatmērkis)? Atbilde ir jā - to var panākt ar UBI - Beznosacījuma pamatienākumu, kuru finansē no kapitāla ieņēmuma nodokļiem (robotu, programmatūras darbs, utt) un nevis no citu cilvēku darba ienākumiem. Bet vai to iokaste, gleznotāja un citi atbalsta? Vai ir parakstījušies https://manabalss.lv/garanteto-pamatienakumu-ieviesana-latvijas-iedzivotajiem/show ? Vai parakstījās pirms gada, kad oficiālā ES regulas iniciatīva vāca parakstus?

Pats esmu bijis 1 partijā (gandrīz vai dibinātājs), joprojām esmu vienā citā partijā un, kā šejienieši varēja vērot, tad pazondēju iespēju nodibināt partiju, kas būtu mana trešā. Savulaik iesaistījos ar domu, ka būs lielas, lielas partijas, daudz cilvēku, ka visi rakstīs programmas, visi ziedos, visi iekšēji balsos par MP kandidātu, par vēlēšanu sarakstu kandidātiem, utt.

Realitāte ir nedaudz citādāka. Programmas var rakstīt un raksta speciālisti. Tā kā partijām tos izdodas piesaistīt daudz retāk kā gribētos un tā kā Latvijā ar speciālistiem vispār ir bēdīgi, tad arī programmas ir bēdīgas. Un izškirīgos momentos (nesen tādi bija) viss arī ir atkarīgs no tiem, kas var noziedot vairāk (ja precīzi, tad tie ir 500+ EUR). Un, lai kā gribētos noticēt demokrātijai un tautas iesaistei, joprojām vēlēšanās gandrīz vai izškirošā loma ir lokomitīvēm un notikumiem.

Prakse pierāda, ka demokrātijā joprojām ir svarīgs elitārisms - intelektuālais, mantiskais un sociālais-PR.

Es joprojām ticu, ka var būt ne-elitāras partijas, bet, lai tādas būtu, cilvēkiem ir nepieciešams laiks. Lai lasītu, izglītotos, domātu, rakstu, piedalītos brīvprātīgo darbā. Man diemžēl, laiks neatradās, tāpat kā daudziem, daudziem citiem. Un tāpēc visu dara un padara elite, kas vairāk vai mazāk profesionalizējas. Arī šajā ziņā UBI ir risinājuma līdzeklis.

Progresīviem pēdējās vēlēšanās ļoti labs starts un ar maziem resursiem izdevās tāpēc, ka viņi bija brīvā nišā un tāpēc, ka dabiski viņi veidojas kā tautas partija. Škiet, ka Latvijā nav nemaz tik daudz partiju, kurās šī iekšējā demokrātija būtu un kurās elite ir gatava to vairāk vai mazāk respektēt.