when the time swirls - mēneša sarunas

labs.

(Reply to this) (Thread)

es jau vēl te neieliku Medņa izteicienus par haikām, kas pēdējā RL. Ak, šie jaunie simpātiskie vīrieši, labāk būtu paklusējuši! :D

(Reply to this) (Parent)

ha, uz īso brīdi dabūjot RL rokās, protams, pirmais, kas uzš'ķīrās un pirmais, kas izlasijās, bija tieši šic pac fragments. Ir ok, māksliniekiem piestāv:D
Mednis, kura aipods klasificē to kā "jauno tehnoloģiju entuziastu" (cerams, arī fizikas un bioloģijas apgabalā, ne tikai apple veikalā:D) tika pa diagonāli apskatīts un tikpat ātri un nesāpīgi aizvērts ciet.

(Reply to this) (Thread)

es gan dabūju ilgāk palasīt aiz neko darīt esot ceļā.
Mednis man nepatīk jau sen, Eglītis - jaukumiņš, taču nu ... laikam jau el vē māksliniekiem labāk gleznot, nekā runāt! Nekā personīga šeit! ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas gan, bet, piemēram, Ģelzis runā tā, ka gribas automātiski piekrist jebkam, ko viņš saka. tas tā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esmu nostāstus par to dzirdējusi, bet viņa 'ķetnās' vēl neesmu nonākusi! ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aka Kristapa hipnozes seanss

(Reply to this) (Parent)

Tā. Jau atkal man šķiet, ka nesaptotu, kas nav kārtībā ar kāda mākslinieka izteikumiem (līdzīgi bija ar cilbā pieminēto Pētersona interviju radio). Eglīšan teiktais man lasās pilnīgi sakarīgi, visu saprotu, piekrītoši māju ar galvu, viss ok. Tā ir. Varbūt vainīgas manas mākslinieka smadzenes.

Bet tiešām - kas tieši nav kārtībā? Ko viņš tādu pasaka, kas nav gudri, piemēroti, adekvāti? Kāpēc viņam, jūsuprāt, būtu labāk bijis klusēt?

(Reply to this) (Thread)

Te jau būtu atkal jāatgriežas pie tās pašas diskusijas, kas bija pētersona sakarā. Bet es te drīzāk nevis par to, ka laimes gleznošanu nevar izteikt vārdos (protams, ka nevar, jo kā tu atpazīsi laimi gleznā, pēc sajūtām, pēc krāsu toņiem, kā tad es to varu nolasīt? varbūt es ieraugu tikai sarkanus, zilus, dzeltenus krāsu pleķus un viss... kur tad es saskatu to laimi?), bet drīzāk par to vārdos raksturošanu. Tieši vārdos bieži var precīzi raksturot to, ko mākslinieks vēlējies, tikai jāmācās lietot tie vārdi, jāformulē savas emocijas un iespaidi, jāmācās pateikt, kāpēc tieši tā un ne citādi. Ja jau mākslinieks tiek aicināts uz interviju, tad plīz sagatavojies, ja nejūties gatavs runāt, tad atsakies vai tēlo galīgu muļķi (Vorhols arī daudz neteica par saviem mākslas darbiem, bet tā jau bija stratēģija). Es bieži esmu sastapusies ar tādiem piemēriem, kad tieši valoda liek gleznai dzīvot, kad ar valodas palīdzību mākslas darbs iegūst citas dimensijas.

Var jau, protams, teikt, ka māksliniekiem šādas vaļības var piedot, bet nu kamōn, tas jau paliek par normu! es beidzot gribu dzirdēt kādu sakarīgu interviju arī no mākslinieka mutes, kādēļ nez no aizrobežām nākošie ir gatavi šādām diskusijām un jēdzīgiem argumentiem!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un, protams, ka ar vārdiem var pateikt silts un auksts vienlaikus. kas tā par glezniecības (lasi- mākslas) romantizēšanu?!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jū mīn "remdens"? :DDD labi, labi, ļauns joks.

bet atšķirībā no Eglīša - pret kura stāstiem man nav pretenziju (jāatzīst, arī nav pārāk aizraujoši lasīt, jo visi šie mākslinieki, kas "meklē patiesību" un jūt neformulējamu, "iekšēju vēlmi gleznot", visi kā viens parasti stāsta vienu un to pašu) - Pētersonam ir šāds tāds autoritatīvs statuss un lēmējvara, līdz ar ko viņa gadījumā paļaušanās uz objektīviem=ar-pieredzi-nākošiem-sajūtu kritērijiem, iespējams, apdraud nākotnes māksliniekus, jo valsts $ (LMA VKN & Kim) tiek dota ne jau viņa paša personiskās gaumes popularizēšanai.

(Reply to this) (Parent)

Ar vārdiem var interpretēt to, ko mākslinieks attēlojis savā darbā, bet attēlu pārlikt vārdos, protams, nevar.
Kā jau Eglītis teica - gleznojot es varu ar vienu konkrētu vēzienu, ar vienu kaut kādu pleķi pateikt gan silts, gan auksts.

Vārdi ir cita matērija un tie darbojas citādi. Atšķirīgi no glezniecības.

Man vēl arvien šķeit, ka Eglītis runā pilīgi sakarīgi un pat interesanti. Bus jāizlasa tā intervija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā attēlu nevar pārlikt vārdos? Un ar ko nodarbojas muzeologi, arhivējot visus tos samālētos audeklus savās krātuvēs? Ar aprakstu veidošanu! Ikonogrāfisko, semantisko u.t.t. līmeņus arī mierīgi var izteikt valodiski. Mākslas radītās, ak, cēlās emocijas - arī, vienīgais, tās būs tik subjektīvas, ka nebūs iespējams par tām 'diskutēt', bet vainas un problēmas tur nebūs nekādas.

Tehniskas dabas jautājums vien ir, cik labi pārvaldām valodas konvencijas u.tml. Jo valoda, protams, saskaņojas ar realitāti un īpaši jau to 'realitāti', kas ir cilvēka prāta konstrukts (kā tas ir ar apkrāsota audekla īpašo vērtību).
Citādāk tad sanāk, ka mākslinieks ir kaut kādā onlain pieslēgumā "patiesības" trubai, kas nav pieejama nevienai citai mirstīgai dvēselei. No tā savukārt izriet, ka labāki rezultāti būs, ja katram cilvēkam izsniegtu otu un krāsu bundulīti, nevis tērētu $ izstāžu veidošanām un avīžu afišam.

P.S. (Kas tas ir, nesaprotu, nacionālā varka, sentimentālais romantisma kults mākslā u.c. pārāk skaidri rāda, ka LV tālāk par 19. gs. nav aizevolucionējusi) :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka Pētersonu ar Eglīti šeit nevar salīdzināt. Pētersons atrodas pie varas ruļļiem, toties Eglītis mākslinieks vien ir (kaut gan atklāšu virtuvi - šī te intervija tapusi ar pasūtījumu - neatklāšu vārdus!). Man nav nekādu pretenziju pret Andri, šis tas šķiet pat ļoti interesants viņa darbos, varētu būt vairāk pārliecības un konsekvences, bet nu tas ir tikai mans subjektīvais skatījums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

būtībā mani šī te intervija apbēdināja tajā ziņā, ka patiešām bija baismīgi garlaicīgi lasīt. zinot to, ka dažreiz privātas sarunas bijušas pat ļoti saistošas ...

(Reply to this) (Parent)

Vārdi un glezna ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Jā, ar vārdiem var aprakstīt to, kas ir gleznā un pielikt klāt emocionālas vai intelektuālas pārdomas. Bet tas mums maz palīdzēs restaurēt kādas zudušas gleznas patiesu attēlojumu, ja gadījumā mums šādi būtu glezna jārekonstruē.

Tas nenozīmē, ka vizuālai mākslai pieder vienīgā patiesība. Ar vārdiem patiesība būs izteikta citādi un tā vēl arvien būs mākslas patiesība. Bet es piekrītu Eglītim (tieši viņa sarunas fragmenta kontekstā), ka varumā gadījumu aprasktīt gleznu no mākslinieka viedokļa nav īpaši veiksmīgs gājiens. Jo bieži vien mākslinieks spēs izstāstīt stipri mazāk kā pats gleznā ielicis. Glezna pirmkārt ir JĀSKATĀS. Tā ir gleznas būtība.

(Reply to this) (Parent)

no gleznieciskā viedokļa, mīļā džozij, šīs sintētiskā meža ogu saldējuma krāsas fons tik nopietnai diskusijai galīgi nepiestāv:))))

(Reply to this) (Thread)

hmmm, mmmm, man gan saldējums patīk :)
un ar saldējumu rokās jau nekas nav nopietni!

(Reply to this) (Parent)