jū mīn "remdens"? :DDD labi, labi, ļauns joks.
bet atšķirībā no Eglīša - pret kura stāstiem man nav pretenziju (jāatzīst, arī nav pārāk aizraujoši lasīt, jo visi šie mākslinieki, kas "meklē patiesību" un jūt neformulējamu, "iekšēju vēlmi gleznot", visi kā viens parasti stāsta vienu un to pašu) - Pētersonam ir šāds tāds autoritatīvs statuss un lēmējvara, līdz ar ko viņa gadījumā paļaušanās uz objektīviem=ar-pieredzi-nākošiem-sajūtu kritērijiem, iespējams, apdraud nākotnes māksliniekus, jo valsts $ (LMA VKN & Kim) tiek dota ne jau viņa paša personiskās gaumes popularizēšanai.