Tā. Jau atkal man šķiet, ka nesaptotu, kas nav kārtībā ar kāda mākslinieka izteikumiem (līdzīgi bija ar cilbā pieminēto Pētersona interviju radio). Eglīšan teiktais man lasās pilnīgi sakarīgi, visu saprotu, piekrītoši māju ar galvu, viss ok. Tā ir. Varbūt vainīgas manas mākslinieka smadzenes.
Bet tiešām - kas tieši nav kārtībā? Ko viņš tādu pasaka, kas nav gudri, piemēroti, adekvāti? Kāpēc viņam, jūsuprāt, būtu labāk bijis klusēt?