when the time swirls - mēneša sarunas

Ar vārdiem var interpretēt to, ko mākslinieks attēlojis savā darbā, bet attēlu pārlikt vārdos, protams, nevar.
Kā jau Eglītis teica - gleznojot es varu ar vienu konkrētu vēzienu, ar vienu kaut kādu pleķi pateikt gan silts, gan auksts.

Vārdi ir cita matērija un tie darbojas citādi. Atšķirīgi no glezniecības.

Man vēl arvien šķeit, ka Eglītis runā pilīgi sakarīgi un pat interesanti. Bus jāizlasa tā intervija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā attēlu nevar pārlikt vārdos? Un ar ko nodarbojas muzeologi, arhivējot visus tos samālētos audeklus savās krātuvēs? Ar aprakstu veidošanu! Ikonogrāfisko, semantisko u.t.t. līmeņus arī mierīgi var izteikt valodiski. Mākslas radītās, ak, cēlās emocijas - arī, vienīgais, tās būs tik subjektīvas, ka nebūs iespējams par tām 'diskutēt', bet vainas un problēmas tur nebūs nekādas.

Tehniskas dabas jautājums vien ir, cik labi pārvaldām valodas konvencijas u.tml. Jo valoda, protams, saskaņojas ar realitāti un īpaši jau to 'realitāti', kas ir cilvēka prāta konstrukts (kā tas ir ar apkrāsota audekla īpašo vērtību).
Citādāk tad sanāk, ka mākslinieks ir kaut kādā onlain pieslēgumā "patiesības" trubai, kas nav pieejama nevienai citai mirstīgai dvēselei. No tā savukārt izriet, ka labāki rezultāti būs, ja katram cilvēkam izsniegtu otu un krāsu bundulīti, nevis tērētu $ izstāžu veidošanām un avīžu afišam.

P.S. (Kas tas ir, nesaprotu, nacionālā varka, sentimentālais romantisma kults mākslā u.c. pārāk skaidri rāda, ka LV tālāk par 19. gs. nav aizevolucionējusi) :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka Pētersonu ar Eglīti šeit nevar salīdzināt. Pētersons atrodas pie varas ruļļiem, toties Eglītis mākslinieks vien ir (kaut gan atklāšu virtuvi - šī te intervija tapusi ar pasūtījumu - neatklāšu vārdus!). Man nav nekādu pretenziju pret Andri, šis tas šķiet pat ļoti interesants viņa darbos, varētu būt vairāk pārliecības un konsekvences, bet nu tas ir tikai mans subjektīvais skatījums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

būtībā mani šī te intervija apbēdināja tajā ziņā, ka patiešām bija baismīgi garlaicīgi lasīt. zinot to, ka dažreiz privātas sarunas bijušas pat ļoti saistošas ...

(Reply to this) (Parent)

Vārdi un glezna ir kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Jā, ar vārdiem var aprakstīt to, kas ir gleznā un pielikt klāt emocionālas vai intelektuālas pārdomas. Bet tas mums maz palīdzēs restaurēt kādas zudušas gleznas patiesu attēlojumu, ja gadījumā mums šādi būtu glezna jārekonstruē.

Tas nenozīmē, ka vizuālai mākslai pieder vienīgā patiesība. Ar vārdiem patiesība būs izteikta citādi un tā vēl arvien būs mākslas patiesība. Bet es piekrītu Eglītim (tieši viņa sarunas fragmenta kontekstā), ka varumā gadījumu aprasktīt gleznu no mākslinieka viedokļa nav īpaši veiksmīgs gājiens. Jo bieži vien mākslinieks spēs izstāstīt stipri mazāk kā pats gleznā ielicis. Glezna pirmkārt ir JĀSKATĀS. Tā ir gleznas būtība.

(Reply to this) (Parent)