Sviesta Ciba |

Nezāles neiznīkst (

jan09) rakstīja,
@ 2014-07-27 09:43:00

interesants fenomens
runājot par LV vs LPSR, vairums oponentu uzsver, ka šobrīd ir iespēja brīvi aizbraukt, bet tai pat laikā daļa nosoda tos, kas tā ir izdarījuši - vai tiešām man vienam liekas, ka te ir kkāda pretruna?
dzirdu, ka mediķi un skolotāji brīvajā Latvijā pelnot vairāk, nekā LPRS laikā, vai tiešām, dārgie?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	Re: ? jan09 2014-07-27 13:56 (saite)
	protams, dažām ir svešas sērijas par dabu; par vēsturi; fantastika; ievērojami cilvēki, dažādu lat/ārzemju autoru kopotie raksti, enciklopēdijas, žurnāli. dzīvo vien ar murgiem par Ļeņina un Marksa kopotajiem rakstiem - vai tie bija vienīgie, kas interesēja vecākus? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: ?

honeybee
2014-07-27 14:21 (saite)

Jā, vai ne.
Tikai es izlasīju visu fantastikas bibliotēku, kas man bija mājās (~50 grāmatas), no Azimova biju lasījusi tikai "Es, robots" un "Paši dievi" (bez iespējas tikt pie Foundation sērijas, pie Nemesis, pie vēl citām grāmatām), Heinleinu nebiju lasījusi vispār (jo nebija). No Harisona man bija tikai viena grāmata, tad, kad vajadzēja lasīt "Stainless Steel Rat", man šīs grāmatas nebija. Arī Dune dabūju par vēlu (tb pusaudža vecumā tā būtu ideāla literatūra, tagad vairs ne). Faktiski vienīgais ārzemju fantastikas autors, kuru es bērnībā esmu lasījusi adekvātā daudzumā, ir Bredberijs. No fantasy nebiju lasījusi neko un par šo žanru nezināju vispār. Šausmu literatūru arī, godīgi sakot, īpaši neatceros - tikai Edgaru Allanu Po. Vonnegūts bija - bet man gan šķiet, ka īstajos padomju laikos bija tikai Kaķa šūpulis, Čempionu brokastis jau bija PSRS sabrukuma periods (bet varbūt kļūdos). Vārdu sakot, tā daļa no ārzemju literatūras, kas bija man pieejama, bija sasodīti neliela, un vairāk/ko citu dabūt nevarēja (o jā, mammai bija pārfotografēta kamingsa dzeja, par kuru es neko nezināju, jo būtu varējusi izpļāpāt, un ko tad).

Vēsture ar "visi baznīckungi ir ļaunums, visi tautas pārstāvji ir labie" diezgan precīzi atbilst "izrūnīšanas" konceptam :)

Tā ka paliek grāmatas par dabu, un bērnu literatūras izlase (tā gan bija riktīgi laba, bet nu cik tad ilgi var lasīt bērnu literatūru, kurā ir 5 labas grāmatas un vesela kaudze "kā visi klasesbiedri draudzīgi izpilda piecgades plānu zaļo naturālistu pulciņā" tematikas - to gan man daudz nepirka :)).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ? krii 2014-07-27 14:39 (saite)
	No fantasy astoņdesmito beigās(?) iznāca Bārbaras Frišmūtes "Sofijas Zilberes mistifikācijas", tā bija dievīga.:) Bet tas laikam ir vienīgais, kas bija iztulkots šajā žanrā. Ja cītīgi vāca makulatūru, varēja dabūt iepriekšpasūtāmās "parakstāmās literatūras" grāmatas par kaut kādiem speciālajiem taloniem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: ?

jan09
2014-07-27 14:43 (saite)

rezumējot - tātad LPSR laikā tomēr bija pietiekoši daudz, ko lasīt, ņemot vērā tā laika ierobežotās tehniskās iespējas, vai ne, īpaši, ja lasīja arī krieviski?
nez, kas tie par tādiem noteiktajiem vecumiem, kuros jālasa tā vai cita grāmata? ir kāds kompetents avots, vai tomēr tas ir individuāli?
piem, visu Harisona Žurkas sēriju izlasīju tikai pēc 2000 gada, krieviski, caur lib.ru, un nevainoju tajā padomju varu, jo vienmēr grāmatu ir bijis vairāk, nekā laika izlasīt (uzsvēršu, ka lasu daudz, un ātri) ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: ? honeybee 2014-07-27 14:49 (saite)
	nee. nebija pietiekoshi. daudz par maz fantastikas un gandriiz pilniigs tukshums divos zhanros no trim nav pietiekoshi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: