*

ikvakara Grīnbergu spams

1. patērzēju ar tēti. jautāju vai viņš zina kaut ko vairāk par Grīnbergu episkajiem ceļojumiem 60. gados. Viņš īsti nezina, jo, viņš ir dzimis pieēsmit trešajā un viņa vecāki izšķīrās, kad viņam bija 6 gadi. viņš ar māti aizgāja dzīvot komunālajā dzīvoklī Raiņa bulvārī, bet tēvs ar jauno sievu palika Tērbatsielas dzīvoklī pie Otto un Alīnas. tāpēc viņi neesot baigi daudz tusējuši. bet viņš zināja, ka Otto pēc tam, kad atgriezies no jūrasbrauciena apkārt vecajai Eiropai, vēl labu laiku mājās gulējis raskladuškā, jo tas viņam licis justies it, kā viņš joprojām turpinātu ceļojumu ar kuģi.
2. man visu laiku likās jocīgi, ka arhīvā vispār nav bilžu no tiem braucieniem, īpaši tāpēc, ka viņš vēl pirms kara ievācās Tērbatsielas dzīvoklī un dzīvoja tur līdz savai nāvei (izņemot vācu laiku, kad bija evakuējies uz Ivanovu) un mēs no turienes izvācāmies laikam 2002. gadā. pazust it kā nevajadzētu. bet izrādījās, ka tā fotogrāfiju kaste, kas stāv pie manis nav vienīgā. Salaspilī atradās vēl čupiņa ar Grīnbergu bildēm. no ceļojumiem gan joprojām īsti nav. Pēc Otto piezīmēm spriežot, viņš kaut kādus savus dokumentus ir nodevis pskp arhīvam. moš arī bildes.
bet! dažas tomēr atradu. pavei
(tās bildes ir tāds randoms, ka es nešaubos, ka ir bijušas vēl)

( Grīnbergi ceļo )

Grīnbergu spams jeb - mana vecvecmāmiņa 1967. gadā apmeklē Kanādu

EKSPO - 67
Starp 50 miljoniem
“Būt cilvēkam - nozīmē būt atbildīgam par visu… Būt cilvēkam - nozīmē priecāties par uzvaru, ko guvuši biedri… Būt cilvēkam, nozīmē apzināties, ka ar savu darbu tu palīdzi celt pasauli…” - šie Antuāna Sent-Ekziperī vārdi kļuva par šī gada vispasaules izstādes motīvu. (..)
Arī man bija izdevība būt vienai no šiem 50 miljoniem. 10 stundas lidojums no Maskavas komfortablā padomju pasažieru lidmašīnā TU-104 pāri Baltijas jūrai, Zviedrijai, Norvēģijas fjordiem, Atlantijas okeānam, Grenlandei, Islandei un drīz redzami Kanādas krasti - un esam Monreālā, kas 1967. gadā saņēma no Briseles vispasaules izstāžu stafeti.
Un, lūk, esam Expo-67. Ļaužu daudz, dažādu ļaužu… Dažādu tautību, dažāda vecuma, dažādi ģērbušies, nereti mums neparastos tērpos: sievietes modernos minisvārciņos vai mini biksītēs virs ceļgaliem, vai visai vieglos, atklātos tērpos… (..)
Saviļņojumā ieejam Expo-67, dodamies pāri Kosmosa tiltam. Iztālēm redzams viens no skaistākajiem, saistošākajiem stiklā, alumīnijā, tēraudā un betonā veidotais paviljons, kura fasādē mirdz burti USSR - URSS (angļu un franču ir oficiālās izstādes valodas). Pie galvenās ieejas paceļas augsta skulptūra - sirpis un āmurs, uz kuras priekšējās šķautnes izveidots PSRS valsts ģērbonis un Konstitūcijas teksts stāsta visai pasaulei par visu sociālistisko republiku, visu padomju nāciju vienlīdzību un līdztiesību. Lepnums par piederību visprogresīvākai cilvēces sabiedrībai pārņem ikvienu no mums, ieejam savā paviljonā kā personīgās pārbaudes brīdī! Jā, iekļūt arī tajā nav tik viegli… ļaudis, ļaudis, ļaudis… Interese par pirmās sociālistiskās valsts paviljonu ir milzīga. (..)
Padomju Savienības paviljons ir pats lielākais izstādē pēc eksponātu skaita un eksponātu aizņemtās platības. Desmit tūkstoši eksponātu trijos stāvos - kosmoss, zeme, okeāni - stāsta par padomju cilvēka radošo darbu un sasniegumiem. (..) Uz neskaitāmiem poliekrāniem krāsainās filmās atainojas mūsu darbs un atpūta, dzīve un sasniegumi.
10. jūnijs /vai jūlijs?/ - Padomju Latvijas nacionālā diena expo-67. Paviljonu priekšējā fasādē mirdz Padomju Latvijas karogs. Jau no agra rīta paviljonā skan Latviešu tautas dziesmas, pulcējas daudz ļaužu. (..) Izcilus sasniegumus guva mūsu republikas redzamāko mākslinieku uzstāšanās Expo-67. Dziļu saviļņojumu klausītājos izraisīja A. Kalniņa “Brīnos es” Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka J. Zābera izpildījumā (..).
Pārejot Kosmosa tiltu nokļūstam pie ASV paviljona. Lode 20 stāvu mājas augstumā. Veidota no caurspīdīgas plastmasas, stikla, viegla tērauda caurulītēm, kas sastāda ap 2000 sešstūra sekcijas. (..) Paviljona iekšienē plašums un tukšums. Saista vienīgi kosmosa zāle (..). Bet aiz kosmosa - “vadošā Amērika”, ko pārstāv ievērojamu dziedoņu ģitāras, Debi Reinholddes guļamistaba, kinozvaigžņu portreti un abstraktās gleznas. Mēs nešaubāmies par to, ka ASV ir ko parādīt Vispasaules izstādē, mēs negaidām, ka tā stāstīs par karu Vjetnamā, tomēr mēs nesaprotam, kādam apmeklētāju kontingentam domāts šis paviljons (..).
/1967. gads. Mašīnraksts (kopā 10 lappuses). Alīnas Grīnbergas arhīvs/


https://hiddenarchitecture.net/expo-67-ussr-pavilion/
Brīnos es
kādas zootehniķes - Sociālistiskā Darba Varones iespaidi par braucienu

"Liepājas kanālā izveidojusies skaista sniega putra"

es no visas sirds ienīstu vivi biļešu iegādi tiešsaistē. no visas, visas sirds. no pašiem sirds dziļumiem.

ciltsrakstu izpētes un "Krimināllietas iesācējam" iedvesmots - lūdzu, jums Grīnbergu spams - jeb - mans vecvectētiņš 60. gados ceļo pa Eiropu.


Šo ceļojumu organizēja PSRS un Francijas draudzības biedrība un mūsu grupas uzdevumā ietilpa apmeklēt Francijā mūsu tautas draugus. (..) Manuprāt, nav iespējama Francijas politika, kas tiektos pasliktināt attiecības ar PSRS, kas pašlaik ļoti labas. Daudz padomju tūristu tagad apmeklē Franciju un franči brauc pie mums. (..) Runādams par studentu dzīvi b. Grīnbergs pastāsta, ka viņi apmeklējuši Parīzes Universitāti (Sorbonnu), Monpeljē Universitāti, Tuluzas Universitāti. Viņš saka, ka uz 10 000 iedzīvotājiem rēķinot, Francijā ir vairākkārt mazāk studentu kā mums. (..) Francija, tūliņ aiz Spānijas, ir otra buržuāzistiskā valsts, kurā uz katru iedzīvotāju ir vislielākais policistu skaits. (..)
Manī radīja ziņkāri, saka b. Grīnbergs, raksts Marseļas avīzē “Le Meridional” par studentu budžetu. Autors cenšas pierādīt, ka studentu budžets Francijā diezgan labi sabalansējoties. (..) Bet skaidri redzams, ka uzturam rēķināts ārkārtīgi maz. Šis postenis, manuprāt, jāpavairo vismaz piecas reizes, lai kaut cik būtu paēdis, jo es pārliecinājos, ka restorānā par minerālūdens “Višī” puspudelīti bija jāsamaksā 1 fr. un 40. sant., bet par 3 austerēm - 2fr.
Mūsu specialajā tūristu grupā pārstāvji bija visvairāk no Gruzijas (12 personas no 20), pārējie bija no Maskavas (4), Ļeņingradas (2), Tadžikijas (1) un Latvijas (1). Pēc profesijām tie pārstāvēja visdažādākās intereses: mediķi, arhitekti, juristi, ekonomisti, literāti, kultūras darbinieki. Francijā apmeklējām Parīzi, Marseļu, Tuluzu, Avinjonu, Boloņu, Taraskomu, Arles, Monpeljē, Seto, Pezenasu.
Katedra nolēma atzīt, ka b. O. Grīnbergs savu uzdevumu speciālā tūristu braucienā ir izpildījis.
/60. gadi. Mašīnraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

Kat.vad.doc. O. Grīnbergs ziņo par savu braucienu zinātiskā tūrismā uz Helsinkiem, lai tur Padomju Savienības juristu delegācijas sastāvā piedalītos Starptautisko tiesību Asociācijas 52. konferencē. (..)
Somijas oficiālās aprindas bija ļoti gādājušas, lai konferences dalībniekus uzņemtu augstā līmenī: 15. augustā konferences dalībniekiem un viesiem pieņemšanu rīkoja Marski restorānā Somijas valdība, kurā tagad ietilpst arī komunisti; pieņemšanā viesus sagaidīja ārlietu, tieslietu u.c. ministri; 16. augustā pieņemšanu rīkoja parka restorānā - Kaivohuonepuisto - Helsinku pilsētas mērs. 17. augustā bija Somijas Nacionālā operā balets viesiem; 18. augustā konference nemaz nestrādāja, bet visi tās dalībnieki ar specialu vilcienu devās ekskursijā uz Turku, kur sakāpa kuģī “Ilmastar”, kas 3,5 stundu braucienā viesiem izrādīja salu arhipelāgu jūrā pie Turku; kuģī bija gratis dineja. Pēc ceļojuma kuģī ekskursanti apskatīja pilsētu, tai skaitā universitāti, kas nobeidzās ar atpūtas stundu Turku senatnīgajā pilī; 19. augustā vakarā bija plašs konferences nobeiguma bankets restorānā Kalastajatorppa, kas nesen uzcelts attālākā pilsētas malā, kāda fjorda krastmalā.
Kad konference jau bija beigusies, Padomju juristu delegācija devās braucienā pa Somiju. Tamperē mūs arī pieņēma audiencē justicijas burgmistrs Toominens un informēja par justicijas organu darbību šajā pilsētā. (..) 23. augustā pēcpusdienā devāmies atpakaļ uz savu dzimteni.
/60. gadu beigas. Mašīnraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

Lieliskais jūras ceļojums
Agrā rītā komfortablais padomju tvaikonis “Pobeda” atstāja Rīgas ostu, lai dotos jūras braucienā apkārt vecai Eiropai. Uz kuģa borta atradās …. pasažieri, padomju tūristi no mūsu lielās valsts malu malām, kā ari kuģa ekipaža … personals, lieliskā kapteiņa Vis…/nesalasāms/ vadībā. (..) Patiesībā šis tvaikonis bija peldošā sanatorija, kurš /nesalasāms/ visas kaites un slimības. Tikai jūras slimība dažus neatstāj. (..) Pirmā vieta, kur jūtam atkal cietzemi zem kājām - ir Kopenhāgena. Tā ir skaista pilsēta, bet ne tik skaista kā Rīga. (..)
Ziemeļjūra. Kurss uz Skotiju. (..) Ļoti gleznains saulriets. Vakarblāzmas zelta vizma pret Norvēģiju. (..) Šķērsojam Griničas meridiānu. Vēl 45 jūras jūdzes un Roberta Bernsa dzimtenes krasti būs klāt. (..) Pusdienās restorana man blakus nosēdas kāds krievu emigrants. Viņš strādājot Edinburgas universitātes krievu valodas fakultātē. (..) Jautāju, kāpēc viņš atstājis savu Dzimteni. (..) Atkal Ziemeļjūra. Kurss uz Londonu gar Anglijas krastu. Debess mākoņaina, apvarksnis miglā. Agrā 9. septembra rītā iepeldam Temzā un metam enkuru Tilberi ostā. (..) Londona, kādreiz vislielākā pasaules pilsēta, nav īsos vārdos aprakstāma.
/60. gadi. Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/*

*te tas brauciens turpinās vēl čupas lappušu rokrakstā - viņš patusē pa Londonu un tad apciemo Havru, Parīzi, Tanžeru (es īsti nesaprotu kā viņi tur teleportējas uzreiz no Francijas. Varbūt es neprotu izlasīt, ko viņš raksta un tā ir cita pilsēta. Bet tur ir +35 grādi, tiek pieminētas Antlantijas okeāna pludmales un kalifa pilis). 21. septembrī viņš kuģo gar Gibraltāru, bet acīmredzot viņam apnicis rakstīt un ir vairākas lappuses, kas ir iesāktas, bet nav turpinātas.

kāds zina kāpēc pie exmaskavas nama visu laiku stāv menti? pēdējās pāris nedēļas. pa dienu viena mašīna, bet vakaros mēdz būt pat divas. tur krievi mēģina lauzties atpakaļ? vai tur ir kaut kāda slepenā eja uz čekas biroju maskavā? vai putins grib to namu uzspridzināt - ja nav pašam, tad sašam ar ne?
tā tur viss ir tumšs un aizslēgts un priekšā novilkta sarkanbalt(sarkanā) lenta.

lauksaimniecības ziņās - nupat jau šķūnī glabātu sienu tirgo pa 70 - 85 eur rullī. pirms pagājušā gada sausuma normāla cena bija 10 - 20 eur par rulli. pagājšvasaras beigās vēl varēja pa 40 kaut kur kaut ko dabūt. zirdzinieku grupās pilns ar ziņām - lai uzmanās no tāda un šitāda piegādātāja - kad aizbrauc paskatīties, parāda kaut kādus parādes ruļļus, bet piegādā sapuvušu sūdu par milzu naudu un pazūd. manam trenerim vēl sūdīgāk - piegādātājs pieprasīja avansu un pazuda - nav ne siena, ne naudas. fb grupā "siena tirgus" ar iet ļoti augstos toņos.
daži jau ved no Čehijas (ne tikai Polijas) - izmaksas uz rulli ap 100 eur, bet vismaz kvalitāte izcila, nevis kā šitiem te vietējiem žuļikiem un beigu beigās izmaksas tādas pašas, jo nav jāšķiro un puse jāmet ārā (kas ir papildus smags roku darbs un kkur jau tie puvekļi ir arī jāliek).
katrā ziņā tiem, kas cerēja, ka rudens masu neprāts pāries un tad jau cenas nokritīsies līdz normālam līmenim, ir diezgan dirsā šobrīd.
govīm ar viņu miljons kuņģiem vēl tā, bet zirgi, kuri neko nezina par teicienu "vesels kā zirgs" ir ļoti jutīgi uz barības kvalitāti.

ja jums ir siens, šis nav slikts laiks, lai nopirktu zirgu par salīdzinoši labu cenu. pirmais vilnis bija jau rudenī, bet izskatās, ka tagad ir otrais. tie, kuri saprot, ka līdz ganību sezonai visiem, ko ēst nepietiks, tirgo nost, ko vien var notirgot. vispār būtu interesanti paskatīties statistiku vai šajā ziemā pieaudzis arī uz kautuvēm aizsūtīto zirgu skaits.

sorry par druķenēm un neveiklām izteiksmes formām. man nav ne spēka, ne iedvesmas nodarboties ar normālu korektūru.
un pirmo reizi esmu sasniegusi "Client error: Post too large.", tāpēc 31. janvāri atradīsit komentārā.

( janvāris )

p.s. man ir sajūta, ka janvāris vilkās kaut kādus vairākus mēnešus

veļu laiks sen kā beidzies, bet es kādu jau nedēļu esmu aizbēgusi un paslēpusies dzimtas kokā. tas ir mans jaunais Heroes of Might and Magic. tas sākās netīšām, jo beidzot saņēmos pārnest datus no ierobežotā myheritage koka uz geni, kur var pievienot neierobežotu skaitu ar cilvēkiem, lai ieviestu drusku skaidrību K ļoti tukšajā un nepētītajā kokā. bet tas ir rezultējies ar to, ka, piemēram, šodien papildināju (ar lielu palīdzību no zāles) savu koku ar milzu baru senčiem, kas sniedzas vēl laikos, kad lielākajai daļai latviešu vēl nebija uzvārdu. turklāt zars tepat - Trikāta/Plāņi. nupat atradās arī vectēva mātes izcelšanās, kas atšķirībā no ļoti kuplā viņa tēva koka, nebija pētīta.
K koks arī ir papildinājies, bet tur drausmīgs čakars - vienā laikposmā (19. gs vidus), vienā apvidū (Jaunpils) dzīvo nenormāli daudz Friči Tones (kuri visi visdrīzāk ir kaut kādā veidā radinieki) un es tā arī nespēju saprast, kurš no viņiem ir īstais - K vecvectēvs. jāprasa izziņa arhīvā, bet man pagaidām slinkums. un attiecībā uz savu pusi ir lielāks entuziasms un Vidzemi liekas nesalīdzināmi vieglāk pētīt. mums te tādas ļoti kārtīgas baznīcu grāmatas un dvēseļu revīzijas, no kurām daļu pat es spēju salasīt.
tas viss liekas vienlaikus kaut kā savādi trauksmaini (es redzu savādus sapņus) un dīvaini nomierinoši (mirušie radi ir klusi, mierīgi un mūžīgi tepat).
brīnišķīga nodarbe prokrastrinācijai.

Uguns Guntis piekrita spēlēt Līgās. aaaaaaaa

Es saprotu, ka dzīve nav rožu dārzs. Pat, ja ir - skaidrs, ka rozēm ir ērkšķi. Bet es gribētu palūgt vismaz kaut kādas pāris dienas, kurās dzīve rit vismaz kaut cik smooth. Citādi - braucu ar busu uz Rīgu, buss salūzt. Aizbraucu slēpot - virs galvas sabrūk pacēlājs un virsū lido dzelzs gabals. Jādodas ceļā - mašīnai aizsalušas visas durvis, bagažnieku ieskaitot. Ārā mīnus miljons un atsakās darboties saldētava. Esi jau nosalis mājās un autobusā, atbrauc uz darbu, bet kabinetā +13 grādi. Gribi iegādāties slavenā vivi biļeti telefonā - dirsā, nekas tur nestrādā, met errorus, nekas nav iespējams, skrien un pērc dārgāk kasē. Tas tā īsumā par šo nedēļu. Īsumā.

sadaļā neapmaksāta reklāma - šis ir ļoti, ļoti, ļoti labs https://bode.abuls.lv/veikals/item/stiprie-dzerieni/mellenu-balzams-mezs/

ārā -18,9, komforta temperatūra -24. iekšā negribu skatīties cik grādu, bet maz, jo A vējš ir izpūtis māju un stāsta, ka rīt izpūtīšot vēl vairāk.
vismaz mums nav pavisam kails kailsals. ir kādi 2 cm sniega pūciņas. vismaz psiholoģiski drusku vieglāk.
un tūlīt, tūlīt vienlaicīgi ciemos ieradīsies abas mūsu mātes.
būs fun

viena no lietām, ko es ļoti gribētu šogad vairāk praktizēt ir - letting my freak flag fly

man liekas, ka šim gadam vajadzēja būt par šo - par tējošanu ar saviem iekšējiem briesmoņiem, bet viņš bija par bezgalīgu praktiskās dzīves nerisināšanos un neritināšos visdažādākajos tās līmeņos un tikmēr iekšējie briesmoņi ir plaukuši un zēluši wild and free, kopā ar trauksmi un bezpalīdzības sajūtu.

janvāris - ziemassvētku putekļi. stroika zirgu stallī. K migrēnas. sākām taisīt Arāju. ieradās Decibels ar pūstošu galvu. Līgas drusciņ studijā.
februāris - diezgan mokoša Decibela glābšana un auklēšana visa mēneša garumā. fords kopš decembra nevar iziet skati. sākās volvo elektrogļuks. pirmās izrādes atpakaļ zirgu stallī - bez skatītāju tualetēm un ar visādiem citiem sarežģījumiem. kaķu kaku ārprāts Salaspilī. taisījām Salmo korporaķivņiku cirkā. producēju Arāju. kkf neiedeva naudu Līgām. K sāk strādāt KC.
marts - Decibels tika brīvlaists, aizgāja un pazuda uz daudziem mēnešiem. Līgu radošā nometne Smiltenē introverto Jāņu programmai. fords izgāja skati ar 5. reizi (un braucot ārā no tās iedegās ček endžin), volvo mētājas pa servisiem, neviens nevar atrast problēmu. Rikardo uzbruka pa ielu klimstošs suns. tika pacelta staļļa maksa. Arāja pirmizrāde. nosvinam zirga 21. dzimšanas dienu. Fever Ray. Līgas atkal drusku studijā.
aprīlis - slimoju, spēlēju Heroes, skatījos true crime serikus. pavasaris, aizjājam uz Pekas kalnu. K tūrē, Lieldienas vienatnē. volvo neiziet skati, elektroproblēma nav atrisināta. nolīst pēdējais lietus līdz jūlijam. dārzs. turpinājām iekārtoties cirkā. sākām taisīt zombijus. pārgājiens pa Lorupes gravu
maijs - meklēju un vecinu kostīmus zombijiem. mega salnas. 12. kāzu jubilejas ekskursija uz Kvēpeni un vēl dažām vietām, no kurām pēdējā sabojājas forda sajūga ķega, tā turpina bojāties vēl kādu laiku, piemēram, no rīta Teikas krustā griežoties pa kreisi. uzrodas Galzons un aizved mani ar moci līdz Strenčiem. Valmiermuižas mači - izlecu 80 cm maršrutu ar 1 kāpsli. dārzs. zombiju iekšējā pirmizrāde.
jūnijs - pirmizrāde Helsinkos. Novakohovkas dambis. pamanīju cik maksā burkāni. šaušalīgs sausums, liekas, ka dzirdu kā augi visapkārt kliedz. sāk reāli strādāt jumta cilvēki (it kā bija jāsāk maijā). mači Kurģos - 80 cm maršruts, bet Radim nepatīk viens šķērslis, 3x atsakās, beidzam bez rezultāta, bet dabūjam simpātiju balvu. KVFR retrīts. Jāņi Stiebriņos, bet jūtos disociējusies un agri eju mašīnā gulēt, kur skrollēju tviteri par Prigožina dumpi. braucam ar zirgiem filmēties uz Vecrīgu - Sisi. dzimšanas diena Igaunijā - jaukais meža nostūris nekurienē pie ezera un Takobārs - arī nekurienē. Volvo nomaina centrālo kompi, kam it kā vajadzētu likvidēt elektrogļuku.
jūlijs - sagaidu lietu. notriecu stirnu. zirgs klibs. uz filmēšanos Cinevillā aizbraucu ar ne savu zirgu. daudz trauksmes. K mega daudzstundu darbdiena pilsētas svētkos. gandrīz piesaistām citu kantori jumta pabeigšanai, bet tas nav iespējams, jo mūsu jumta cilvēki nav piegādājuši visus apmaksātos materiālus. dārzs. biju uz dažiem Valmiermuižas treniņiem ar Jolantas Vegu. uzradās Decibels un atrādīja perfekti aizdzijušo caurumu galvā. jauks brauciens uz Vidzemes jūrmalu. krustmāte atbrauca ciemos.
augusts - jumta cilvēki turpina trešo mēnesi darīt divu nedēļu darbu. zirgs klibs ar otru kāju. episki negaisi. neticami siltā jāņtārpiņu nakts mežā. peldēju katru dienu. visu laiku ēdam Vidusāzijas melones. ieeja 19 cilvēkiem LMC vasaras skolā, starp kuriem varēja būt, bet nebija kāda man ļoti nepatīkama persona. piesūcās ērce. viena parastā Ieeja. ēst gatavošanas piedzīvojums Savvaļas nometnē. atsākas Volvo elektrogļuks. gads kopš pēdējo reizi piedzēros un pīpēju. vispār besī alkohols. nopirkām dzīvokli Smiltenē. uz mēneša beigām zirgs beidz klibot, bet sabojā aci un izdur caurumu priekškājā. Gaujienas kapusvētki. drāma ar Saļika īrnieces mirušo kaķi. brālis ar bērniem. atsākas sezona ar Sapni Lēdurgā. iesāku vībotnes tetovējumu. izdevās izaudzēt mārsmilgu. pending veselības problēma. mani sauc mežs. ļoti daudz gaileņu.
septembris - nenormāli daudz izrāžu. nenormāli silts. ļoti daudz sēņu. ļoti daudz tomātu. pārstrādāju pārtiku uzglabāšanai. Birzlejās siena krīzes dēļ tiek likvidēta pansija, esmu vienīgā, kas drīkst palikt. pabeidzu vībotnes tetovējumu. Valmiermuižas mači - 4. vieta 80 cm maršrutā. O., Gilla Band, Zola Jesus. jumta cilvēki turpina stiept gumiju. kaimiņi nopludina nesen iegādāto dzīvokli. K tūrē. jumta cilvēki pazūd pametot savas trepes un nepabeidzot visādus sīkumus.
oktobris - K atbrauc no tūres. rudens taurenes - manas jaunās mīļākās sēnes. Rauza. pasniedzu vegāniskas vakariņas savā nojumē par naudu. iesaistījos Smiltenes kopienas teātra projektā. Mudīte. mani sauc mežs. turpinu pārstrādāt pārtiku. sākas pelēka tumsa un slapjdraņķis. pirmā salna. Dead man. maģiski pazudis Volvo elektrogļuks. Skrastiņa pirmizrāde.
novembris - naglas volvo riepā, fordam nopisās gaisa šļūka. kkf neiedod Līgām, bet Kraukšķītim iedod 2x mazāk. kvfr kabinetā nav apkures. creepy vīrietis, kas grib ieeju savai resnajai māsai, bet neierodas (un pēc tam atklājas, ka viņš zvana visādiem pakalpojumu sniedzējiem un krīpo). producēju Skaisto tumsu. Tesa Ansamblī. trešais kovids. Līgu radošā nometne Stiebriņos. zirgs traks un nevaldāms. jau visu rudeni. un visu rudeni visu laiku atceļas treniņi. Smiltenē atveras picērija un kurpnieka darbnīca - esmu jau trīs reizes bijusi tur labot saplēsto zirga segu. K. migrēnas.
decembris - ļoti daudz sniega. līdz brīdim, kad vairs nav nemaz. RD neiedod naudu Skaistajai tumsai. Skaistās tumsas pirmizrāde. agresīvie RJK cilvēki cirkā. ciemos pie ugunsdzēsējiem. atsākas volvo elektrogļuks. fordā tek iekšā ūdens. dzīvoklim piesaistītais elektriķis iepiš kaimiņu vados un darbu uzsaka. atrodam citu, tas it kā izdara, kas jādara, tikai neaizšpaktelē vadu ejas. čakars ar atskaites iesniegšanu. negantie Aizkraukles profenes audzēkņi un čakars ar rasolu. konfekšu cilvēks autobusā. crazy PMS (vai kas nu tas bija). ļoti kruts sēņu trips.

visjaukākie mēneši laikam bija jūlijs un augusts, bet tāpat līdz galam nespēju izbaudīt, pirmkārt jau tāpēc, ka te visu laiku neprogrnozējami tusēja jumta cilvēki. visu gadu ļoti sarežģītas attiecības ar māti. otrais pusgads visai sūdīgs zirgu dzīvē - klibuma dēļ, pansijas likvidācijas un siena krīzes dēļ un tāpēc, ka ļoti, ļoti daudz atcēlās treniņi - lietas, kas man līdz šim ir sniegusi konstantu iknedēļas prieku un mierinājumu. toties es uztaisīju nenormāli daudz garšīgu ēdienu.
labi, es beigšu rakstīt, jo man raustās internets un man negribas, ka viss šitas pazūd un ir jāraksta no jauna kā kkf atskaite. adjū 2023

pirms es pievērošos izsmeļošākam gada apskatam, man ir jāpasaka paldies kādam, bez kura šis gads būtu bijis draudz drūmāks, mokošāks un nepanesamāks. un šis kāds ir - KAĶIS! Rikardo ir bodhisattva, smejošais buda, sūtnis no debesīm (galu galā, viņš uzradās mūsu dārzā no nekurienes). no visiem zvēriem, kas ir bijuši vai šobrīd ir mani ceļabiedri, viņš ir visvieglākais (lai gan šobrīd sver 7,9 kg), visvienkāršākais, visempātiskākais. ar viņu viss ir viegli, vienkārši un saulaini kopš viņa ierašanās brīža. ar visiem citiem zvēriem ir bijuši jārisina kaut kādi lielāki vai mazāki rēbusi un emocionāli sarežģījumi, bet Rikardo ir tīra saules enerģija. viņš ir klātesošs, bet nav uzbāzīgs, clingy un needy. viņam ir viedoklis, bet viņš ir gatavs piekāpties un iziet uz kompromisiem. viņš ir vērsts uz kompāniju, bet patstāvīgs. viņš ir ļoti kaķīgs, bet nedara nevienu no tām pimpīgajām kaķu lietām, ko kaķi mēdz darīt. viņš ir emocionāli inteliģents un nav egoistisks, taču ar lielu, ieturētu pašcieņu. es varētu vēl ilgi rakstīt par to cik viņš ir foršs un kādos visādos veidos tas foršums izpaužas.
es šogad ļoti izteikti jutu, kā viņš par mani (mums) rūpējas. es arī saprotu cik viņam daudz darba un noņemšanās un, ka rūpes par mums nav nekāds vieglais uzdevums, bet viņš to pilda smaidot, murrājot un nekurnot. esmu viņam bezgalīgi pateicīga par to.

ja man jāraksturo aizejošais gads ar vienu vārdu - tad tas bija MOKOŠS

tātad vakar vakarā temperatūra uzkāpa līdz 38,6 (vai vairāk, es pātraucu mērīt pie šīs atzīmes), jutos pilnīgā dirsā, aizmigu, naktī svīdu, nomainīju trīs kreklus, tad normāli aizmigu un pamodos ar 36,6 un mēnešreižu ierašanos. un jūtos pilnīgi normāli. temperatūras nav. ēst gan joprojām īsti negribas. uzēdu drusku augļu salātus un arī zaļos salātus ar turku zirņiem. un mazliet vārītu kondensēto pienu. un izgāju pusstundiņu pastaigāties. ja šitas viss bija PMS, tad tas bija fucking wild. tās muguras sāpes vispār atgādināja sāpes, kādas mēdzu just mr 1. dienā, lai gan bija daudz stiprākas, bet vispār tām mr vēl nebija jāsākas vairākas dienas, tāpēc nesavilku kopā. vispār man tik augsta temperatūra nebija bijusi kopš 2015. gada februāra.
palasīju, ka kovids var interferēt ar ciklu un hormoniem, lai gan pēc iepriekšējiem 2 kovidiem nebija nekādu problēmu. bet iepriekšējie 2 bija vakcinācijas ietvaros. es kopš tās trešās obligātās vakcīnas vairāk neesmu bijusi potēties. ja būtu - tad nebūtu tik sūdīgi? protams, arī stress interferē ar ciklu, bet šamlīdzīgi man tiešām nekad, nekad nebija bijis.
bet. tā kā šis viss notika sūdīga gada pēdējās dienās un vēl gada pēdējā pilnmēness laikā, tad iztēlošos, ka tas ir kaut kāds attīrīšanās rituāls, kura laikā drudzis sadedzināja visus šī gada sūdus un sārņus un laimīgi un stalti iesoļošu jaunajā gadā. fuck it.

sūdīgam gadam arī noslēgums sūdīgs. turpināju nejusties baigi izcili arī kopš sākās brīvais laiks. nē, nu vismaz jauki divatā padzīvojām pa mājām. bet man katru pēcpusdienu uznāca drusku drebulis un uzkāpa maza temperatūriņa - līdz 37,2, komplektā ar galīgu vājumu. neaizbraucām ne pie vienas ģimenes. no rītiem kaut ko mēģināju parosīties - biju stallī, bijām mežā pastaigāties, vakar pirmo reizi šosezon aizbraucām uz kalnu. šorīt K cēlās agri, lai brauktu uz Rīgu, es pamodos un nevarēju vairs normāli aizmigt, jo drausmīgi sāpēja muguras lejasdaļa. temperatūra jau no rīta bija 37, bet ap 11 sāka kratīt drebuļi, bija drausmīgi auksti un temp ļoti lēnām kāpa līdz 38,2, līdz ap kādiem 17 apstājās pie 38,2. pa vidu ietriecu vienu ibīti, ne pret temp, bet pret sāpēm. nevienā acī. tagad ir 38, auksti vairs nav, mugura joprojām sāp.* hvz, kas tas ir. kovids man jau bija pirms mēneša. vispār man ir ļoti neraksturīgi tik bieži slimot.
ēst negribas. iedomājoties par jebkādu ēdienu nāk vēmiens. izņemot augļus un... vārītu kondensēto pienu.
vismaz kaķis visu dienu guļ ar mani kopā čupā ar segām un termoforu.
priecīgus visiem trešos Ziemsvētkus.

*Why does my lower back hurt when sick?
It's a result of complex interactions between your immune system and your brain called the “neuroimmune synapse”. A fascinating and yet-to-be-understood consequence of this conversation between the immune and brain systems during sickness is that it is particularly noticeable in the lower back.
(man tā vienreiz ir jau bijis kaut kad sen atpakaļ, kad ar drausmīgu drudzi nāca gudrības zobs. tad arī ļoti sāpēja muguras lejasdaļa. toreiz arī dibens.)

Atcerieties, kā es kaut kad rudenī braucu busā uz Smilteni un pierakstīju aizmugurē sēdošā vīrieša telefonsarunas ar Sauļuku un citām personām?
Lūk, tagad atkal braucu autobusā, šķiet, ka pat tajā pašā reisā (Rīga - Smiltene - Alūksne, 17:50) un pa diagonāli no manis sēź čalis, kurš ik pa laikam liecas uz manu pusi un ber uz manas somas saujām konfekšu. Viņš piedāvāja arī citiem apkārtsēdošajiem, bet visi īgni vai aizdomu pilni atteicās un viņš arī to visu sabēra man. Jāteic, ka man viņš nepiedāvāja, vienkārši uzbēra un turpina bērt. Viņš nemēģina nekā uzbāzties vai runāties, tikai apber manu somu ar konfektēm. Ja viņš tā turpinās, es tikšu aprakta konfektēs. Konfektes tādas normālas - snikerīši, werthers, geiša, marss utt., nav varžu kājiņas vai zosu kakliņi.

Citās ziņās, lai pēdējā šī gada darbdiena nebūtu pārāk easy, no rīta bija drāma ar lidiņu. Kronim bija 7 no rīta cehā jāizņem sastāvdaļas divām rasola izrādēm, bet bija sajaukts pasūtījums un sagatavota tikai viena porcija. Tad nu stundu gaidījām kamēr uzvārīs un sagriezīs vēl puskilogramu kartupeļu un pārējās lietas, bet mums jau 10:30 bija jāsāk izrāde Aizkrauklē un pirms tam vēl jāuzkrāmējas. Kkā caur dirsu paspējām, toties skolēni bija pilnīgi mežoņi. Kronis pirmo reizi kādu izmeta no klases.