*

tā nu ir sanācis, ka es pēdējā laikā reizi nedēļā apmeklēju kādu Sprīdīti. pag ned biju uz JRT, vakar uz Valmieras.
abās ir viskautkas foršs, bet Valmieras man laikam labāk. JRT bija pārāk liels balagāns, bet jāsaka, ka abās izrādēs par daudz bļaun. Valmierā ļoti forša sceno, bet Valmieras izrāde vairāk velkas, dažas ainas šķiet ļoti par garu. abās labs muzons, JRT gan smukās dziesmas nevar īsti izbaudīt, jo kamēr Dombrovska daiļi dzied, pārējie bļauj pāri. Valmieras Sprīdītī, līdzīgi kā Pazudušajā dēlā, otrais cēliens likās labāks un savāktāks (un tajā tik traki nebļāva).

divnedēļas hailaiti:
*vienu brīdi bija pilns dārzs ar zīdastēm. viņas ir ļoti skaistas;
*pag.ned. beidzot aizbraucām uz Valmiermuižas treniņu un zirgs izrādījās klibs ar labo priekškāju. drūmi sēdēju manēžas stūrī, kamēr Marta pajāj;
*mirkli bija ziema un vēl īsāku mirkli bija ļoti skaista ziema;
*2x biju slēpot, tieši pirms termiņa beigām paspēju izlietāt dāvanu karti, ko dabūjām par virs galvas sabrukušo pacēlāju;
*satiku bojfrenda dēlu;
*jutos gan megamegapriecīgi, gan pilnīgā dirsā. pagaidām tas vēl joprojām liekas labāk nekā apātisks numbness, bet man šķiet, ka es ļoti drīz sākšu pagurt, it īpaši no "dirsā" sadaļas;
*pildīju labākās draudzenes funkciju bij.vīram;
*beidzot biju eckursijā uz JRT aizkulisēm. es jums teikšu, ka grimmuškas ir epic fancy. pieskāros I. Krasta zibenim. nostījos arī Jēkaba Sprīdīti, bet par to vēlāk;
*šoned. mans zirgs joprojām bija klibs. aizbraucu uz Valmiermuižu ar Valensi. šis laikam bija sūdīgākais Valmiermuižas treniņš kāds man jebkad, jebkad bijis. man nebija enerģijas, gribējās vnk pajāt un pabaudīt, bet Valensim daudz kas nesanāca, bija jācīnās un jārāda un jāmāca un viņš arī nav tāds baigi atvērts. pašās beigās pat nokāpu un teicu, lai Marta pati izcīna to vienu normālo lēkšu aplīti pa perimetru. ja es būtu turpinājusi - droši vien būtu apraudājusies;
*biju uz Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas tīklošanās pasākumu + LMC ballīti. biju neizgulējusies un badā un nogurusi. ļoti ātri nosēdās introverta baterijas;
*besī iet baroties sabiedriski, maksāt par to norm.piķi, ēst un domāt - es varētu uztaisīt labāk. diemžēl tā ir ļoti bieži (šajā gadījumā - Miitā);
*2x biju Saļikā. 1. reizē gāja so so, jo māte bija dzērusi. palīdzēju šķirot grāmatas, kas dzīvoja kaķu kaku īrnieces istabā un ļoti izbesījos. vakar biju aizbraukusi otrreiz, bija labāk - māte bija ok, toties atklājām, ka uz kaķu kaku īrnieces drēbju skapja, kurš atrodas apm metra attālumā no guļvietas, ir ļoti daudz kaķu kaku. nu tā, ka uz skapjaugšas. visa skapjaugša nodirsta. es pis. izvākusies viņa ir (kā persona un kā kaķi) un vismaz nerodas jaunas kaķu kakas, bet viss viņas trešs un mēbeles stāv. māte sākumā teica, ka neskarsies klāt, bet gribas jau tomēr ātrāk tikt pie remontēšanas. man vispār gribas iziet tur ar liesmumetēju un svēto ūdeni cauri. tas viss asociējas ar kkādu bezgalīgi dziļu melnu bezdibeni, kurš ir pilns ar piķi, izkusušu asfaltu, kaķu kakām un urīnu un alkoholu. lūdzu, jums depresija, alkoholisms + līdzatkarība un Karpmana trīsstūris. iespaidīgi un ļoti smirdīgi;
*sanāca (un nācās) diezgan daudz pievērsties darbam;
*šovakar esmu viena mājās. veicu auditu ledusskapī un daļēju auditu saldētavā. rezultātā uzcepu sierakūku, sagatavoju pildījumu sēņu pīrāgam (cepšu rīt), uztaisīju smūtiju, šo un to izmetu ārā.

to, ka nomiris D. Linčs, man pateica A. Keišs.

diez kāpēc man lielākajā daļā dzīves svarīgāko attiecību ir bijis/ir jākonkurē ar alkoholu. tā konkurence ir vienos vārtos. un ne jau manējos.
un cik rūgti ironiski šajā kontekstā ir tas, ka es strādāju organizācijā, kuras uzdevums, tā pavisam vienkāršojot, ir rīkot pasākumus, lai vairāk cilvēku nāktu un pirktu un lietotu alkoholu.

nedēļas hailaiti:
* mēģināju ārstēt depresiju (ne savu) ar durakiem. varētu teikt, ka sanāca;
* ielīdu Niedrājā;
* 2025 sagaidīju Nurmē. bija ok;
* gada pirmo dienu vāļājāmies, ēdām, bindžojām Master of None un oksitocīnējām. man ļoti patika;
* gada otrajā dienā apmeklēju Liberta izstādi ar Andri K. un K. arī ļoti patika;
* 5d uzradās ziema. bijām ar Martu un Leo apvidū. zirgi akumulējuši enerģiju un traki. pilns lucernas lauks ar stirnām un lapsām;
* 6d turpinājās ziema, turklāt spīdēja saule. bijām ar Martu un Valensi apvidū. zirgi akumulējuši enerģiju un traki. pilns lucernas lauks ar stirnām un lapsām. nolidoju no auļos paklupuša zirga. atdauzīju muguru;
* 7d - ko darīt, ja esi iepriekšējā dienā nomaucies no zirga un pie dažādām kustībām + staigājot sāp mugura? jā, braukt vienai pašai slēpot. atklāju sezonu Ozolkalnā. slēpojot nekas baigi nesāpēja. bija gan daudz cilvēku un garas rindas pie lēnā krēslu pacēlāja (vienīgā, kas darbojās), bet es priecājos, ka aizbraucu. gribas vēl. sadraudzējos ar random tēta vecuma kungu. bieži braucām kopā augšā.
* it kā jūtos atpūtusies no darba, bet tas diemžēl nenozīmē, ka būtu parādījies darbaprieks. jau intensīvi prokrastrinēju.

čau, 2025! šon nomaucos no auļojoša zirga. nē, ar auļojošu zirgu. nu, ja pavisam precīzi, tad zirgs paklupa kaut kādā caurumā zemē, pakrita uz priekškājām, bet es turpināju kustību uz priekšu pār viņa plecu.
labajās ziņās - kāja nepalika ieķērusies kāpslī un es nevilkos pēc tam viņam līdzi (jo viņš uzreiz pieleca kājās un turpināja diebt pakaļ Valensim). pavadas palika uz kakla un viņš nesapinās un nesaplēsa iemauktus. un Marta viņu paspēja noķert un viņš viens pats nenesās pār šoseju uz mājām.

visādi citādi beidzot bija ļoti skaista ziemas diena, pēc kādas sen biju ilgojusies - saule, sniegs (varēja gan vairāk) un -7.

tā vispār man šim gadam nav nekādu mērķu, plānu vai apņemšanos. tikai vienkārši izdzīvot. pagājušā gada plāni un mērķi un cerības izrādījās tik kosmiskos attālumos no realitātes, ka man tagad pat bail kaut ko, kaut nedaudz konkrētu vēlēties. nē nu labi, es tomēr ceru, ka šis, pārmaiņas pēc, būs foršs gads. lai ko tas arī nenozīmētu.

es saprotu, ka tajā pašā vakarā ir Aleju jaunā ieraksta prezentācijas koncis, bet tas ir turpat blakus un mierīgi var paspēt abus, jo mēs sāksim laicīgi - karoč, 30. janvārī 19.00 Briānielas Valmiermuižā būs gada stilīgākais pasākums - Rīgas minku fotoizstādes atklāšana + Difūzijas augšāmcelšanās koncerts.

https://www.instagram.com/riigasminkas/
https://www.facebook.com/events/1676438866269267

mjā. nu šis bija ļoti savāds gads. man skan galvā teikums - "pīrāgam nabagam abi gali apdeguši". šim gadam pirmais gals bija apātiski apdedzis, otrais - dinamiski. pa vidu bija vasara. ļoti romantiska, tomēr arī mokoša vasara. es nesaprotu kā vienā gadā var notikt tik daudz, turklāt lielākoties huiņas (dārgie lasītāji, piedodiet, ka šogad tik daudz lamājos savā cibā, bet tas mazliet palīdz distancēties no tām huiņām. es ceru, ka man nākamgad nebūs vajadzības tik daudz lamāties). man kopumā gāja ritīgi grūti. BET - kā K teica - viņš neatceroties, kad es iepriekš esot likusies tik dzīva un man esot glovs, arī, kad es esot bēdīga. laikam jau labāk tā, nekā apātiskā numbnesā. un - diezgan daudz gāju uz končiem, teātri un klausījos mūziku un pēc savas iniciatīvas satikos ar cilvēkiem.
šogad nomainīju darbu, mira tuvinieki, zirgs lielāko gada daļu bija uz slimības lapas, netiku galā ar dārzu, klašoju ar māti (un brāli), dirsā ar finansēm, izšķīros un iemīlējos.
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa


( mēnešu hailaiti )

nedēļas hailaiti:
* Saldū saule riet apm 20 min vēlāk nekā Smiltenē. šajā gada laikā visai jūtama atšķirība;
* biju pie ex-vīramātes. lai gan otrās dienas vakarā jau jutos no viņas visai nogurusi, tāpat bija labāk nekā krietni īsāks laika sprīdis ar manu māti;
* no Saldus braucām uz Saļiku. māte, par spīti tam, ka teica, ka to nedarīs, sākusi tīrīt kaķu kaku īrnieces telpas. izrādās viņa pa šiem gadiem sahoardojusi neticamu daudzumu ar dažādām mērcēm (kečupi, bbq, tabasko utt., utjpr) - neatvērtos iepakojumos, daudziem jau pāris gadus beidzies termiņš;
* biju ballītē, kur it kā bija paredzēts noskatīt visus Harijus Poterus, bet tas īsti nenotika;
* kā kompensāciju par manis ganīšanu ~0.6 ruma reibumā, aizvedu bij.vīru uz Valm.baseina atpūtas zonu. bija pārāk daudz bļaujošu bērnu, bet ļoooti sen nebiju bijusi pirtī. bija labi;
* joprojām nespējam izvēlēties un nopirkt dīvānu;
* runājām ar I. par šķiršanos, ko varbūt runāsim arī viņas podkāstā;
* uz ikgadējo kursabiedru tikšanos bijām veselas septiņas! sen tā nebija bijis. piem, pag.gad ieradās tikai 2 (un neviena no tām nebiju es);
* cilvēki sāka čupām sūtīt Olu video, kurā ir skrīnšots no Žildes, ka Līgas pH3 sākotnēji bijis plānots nominēt ZM, bet tad nomainītas pret Skribinsku;
* aktīvāk pievērsos Rīgas Minku izstādes un Difūzijas konča organizēšanai. jums noteikti jānāk;
* vispār nesatiku zirgu :(

nedēļas hailaiti:
šī tiešām bija tumša nedēļa
1d Līgas netika nominētas ZM. es gan heitoju ZM un mēs kopumā ilgi argumentējām kāpēc labāk nesniegt, bet mēs nekad (t.i. 7 vai 8 reizes) neesam dabūjušas kākāef piķi. likās, ka moš iespēja pievienot kādam nākotnes projektam rindiņu "zm nominācija", varbūt varētu palīdzēt;
2d un 3d bija vnk random pelēkas un sūdīgas dienas. naktīs svīdu un skatījos mokošus sapņus;
4d atcēlās Valmiermuižas treniņš - t.i. apmēram vienīgais garantētā prieka avots. vakarā braucu uz "Sniega dzirksteļu" pirmizrādi. man so so. paliku pēc tam arī drusku uz ballīti. tik ilgi nevarēju saņemties braukt mājās, ka no konča BAL atnāca bij.vīrs un bija ar mieru neplānoti braukt ar mani mājās.
5d dienas pirmajā pusē tirdziņa uzbūve, tad VM darbinieku ZSV. laimes akā izvilku 30 EUR dāvanu karti veikalā Austris. visu dienu, viena pēc otras nāca ziņas - K nedabūja kākāef stipendiju, biedrība nedabūja piķi ne SIF projektā, ne kākāef NVO konkursā. etnofests dabūja kaut kādus grašus, bet vismaz kaut kas. konstatēju, ka telefonam atkal nedarbojas nfc lasītājs (2x jau esmu nesusi šo remontēt, nebija arī lēti) + viņu pēkšņi vairs neatpazīst škoda - attiecīgi nevaru braucot klausīties mūziku. no darba ZSV nesos uz Rīgu, uz Kl dzd ballīti, kura bija tāds kā mini, Kl veltīts survival kits, kas notika pagrabā, kur pirms tam bija bijusi taksidermijas darbnīca (viss bija izvākts) un, kurā bija izstādīti Kl draugu mākslas darbi, tai skaitā manējais. kopumā nenožēloju, ka aizbraucu, bet tiklīdz beidzās oficiālā sadaļa un sākās saviesīgā, es sapratu, ka vispār nespēju ne ar vienu komunicēt, lai gan tur bija tikai šaurs loks ar labi pazīstamiem un draudzīgiem cilvēkiem. kāpu mašīnā, braucu mājās. nebija viegli, jo brīžiem bija kaut kāda necaurredzama sniega vētra.
6d bija 14h darbdiena - tirdziņš (attiecīgi puse dienas pa āru) un danču vakars. drausmīgi pārguru, nosalu, sākās mēnešreizes, atbraucu mājās, mājās bija auksts un nekurināts, malka nebija sanesta. gāju uz šķūni un nevarēju atslēgt durvis. slēdzene ir kādus 100 gadus veca un mēdz ķerties, bet es it kā parasti protu ar viņu sarunāt. šoreiz totāli nesanāca. apraudājos, sajutos drausmīgi vientuļi un nespējīgi par sevi parūpēties. uzpīpēju. gāju mēģināt vēl. beigās dabūju vaļā un iekurināju krāsni. Mārtiņš atrakstīja, ka es pēdējā laikā liekoties depresīva. nezinu kā viņš to nolasījis, jo tikušies kādu brīdi neesam, tikai apmainījušies ar dažām ziņām par Šopenhaueru. kkad naktī no konča pārradās bij.vīrs.
7dien beidzot izgulējos. aizbraucu uz stalli. viss drausmīgi pelēks un dubļains. likās, ka zirgs priecājas mani redzēt. beidzot nomazgāju viņam dibenu un uzkāpu tāpat bez segliem iziet mazu līkumiņu. rikšos likās, ka varbūt viegli pieklibo ar labo priekškāju. bļe. pēc tam braucu mājās un pa ceļam atkal apraudājos - pati nezinu par ko. atbraucu vēl raudoša. pārģērbos un bij.vīrs aizveda mani uz Niedrāju. bija jau tumšs, apgājām apkārt un es ielīdu ūdenī. tas laikam ir labākais, kas ar mani šonedēļ notika. drusku atlaida trauksmi un man uzradās mazliet enerģija un interese par dzīvi un ziemassvētkiem. sāku rosīties pa māju, rakņājos pa pārtikas skapīti. vispirms konstatēju, ka indijas rieksti ir pilni ar kožu kāpuriem. un tad mani ļoti pārbiedēja pele, kura izleca no skapīša man virsū (man nav bail no pelēm, es sabijos no tā, ka man pēkšņi kaut kas nesaprotams lec virsū). beidzot mazliet uzziemassvētkojām māju - ar egļu zariem vāzē un lampiņām.

Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.

jā - http://klab.lv/users/rkktzd/465024.html

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.12.2024-ka-lietuvai-izdevas-butiski-samazinat-alkohola-paterinu-bet-latvijai-palielinat.a580510/

https://jauns.lv/raksts/zinas/631149-pasnavibas-sliksana-un-nodzersanas-arejo-naves-celonu-statistika-latvija-uz-eiropas-fona-ir-briesmiga

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120052202/gatis-krumins-kas-stipraks-latviesi-vai-alkohols-neliels-ieskats-pedejo-200-gadu-notikumos

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2024-zeme-kur-uztankojas-kaimini-gradigo-apriti-ierobezo-latvija-degvielas-uzpildes-stacijas-ir-alus-istabas.a580815/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2025-plastmasas-pistole-realu-ierocu-vieta-kas-sanaca-no-dzersanai-pieteiktas-cinas.a588170/

nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.

p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!

Aplī izbrauciet tumšākajā izejā.

nedēļas hailaiti:
* ļoti iespaidīga oksitocīna deva;
* iesniedzām Interreg;
* biju uz Latvijas tūrisma forumu. bija garšīgi snacki un dažas intrsantas lekcijas. publika - lielākā daļa sievietes, no kurām liela daļa gaišmatainas un diezgan daudzām telefoniem ir uzlikts, ka tad, kad zvana vai nāk ziņas, tad midžinās gaisma. diezgan neizturami;
* KVFR Love is a stranger. vispār man patika, bet tur ir baigais kokteilis no visādām vecām kvfr izrādēm (tai skaitā Vecmāmiņu valsts dekorācija) un visai maz kā jauna. es biju priecīga un labi pavadīju laiku, bet kvfr liekas tāds saguris. Reinis un karaokes sadaļa gan bija ļoti kruti. pēc izrādes atbraucām ar bij.vīru mājās, kurinājām plītu, dzērām alu un līdz 3 naktī klausījāmies Noru Bumbieri;
* biju atkal uz VM treniņu ar savu zirdziņu. viņš ir akumulējis daudz enerģijas un nogarlaikojies. smērēja mani pa manēžas sienām un leca kā traks. bet kruti, es nesūdzos. pēc tam viņam bija masāža pie iepriekš vēl nemēģinātas masieres. likās labi strādā (es ļoti pārsalu, jo masāža bija apm 2h, bet mans zirgs bija otrais rindā, so es salu 4h). man arī prieks par lietām, ko viņa teica - ka nedotu manam zirgam vairāk par 15 (viņam ir 22), ka viņš ir ļoti labā kondīcijā, ar veselīgu kažoku un overall arī fiziskā forma nav slikta - ņemot vērā, to, ka nesen bija trauma un miera periods. protams, muguras muskuļi ir sūdīgi un jākačā. sadeva statiskos vingrinājumus (principā jāšūpo zirgs uz visām pusēm). un ieteica katru dienu, kad nejāju, viņu stundu staidzināt pie rokas. mhm, labprāt, tikai kā - vēl šajā tumsas laikā;
* zirgi beidzot pārvācās pie mājas. līdz šim vēl tusēja pa ganiem (kas labi, jo vairāk kustību). protams, ēdot sienu;
* pēdējās dienās daudz guļu. gan naktīs, gan pa dienām. tas ir ļoti patīkami. man šogad vispār nav labi gājis ar gulēšanu. es gribu gulēt biežāk;
* jobainais kailsals;
* Gruzija;
* Sīrija;
* nākamnedēļ būs daļēji fiktīvs atvaļinājums.

izrādās es jau pērno gadu esmu raksturojusi ar šo vārdu. ko tad lai saka par 2024?

Esmu teikusi to jau iepriekš, bet nekas nav mainījies - es joprojām vēlos, lai manās bērēs dzied Nora Bumbiere.

es vispār pēdējā laikā esmu sev ļoti, ļoti neraksturīgi neuzmanīga. es, piemēram, aizbraucu uz Rīgu un neaizslēdzu mājas durvis (K to konstatēja atbraucot no Rīgas nākamajā dienā), aizbraucu uz Valmiermuižas treniņu bez sviedrenes (labi, ka treneris aizdeva), noskrāpēju Škodai tās durvis (400+ eur, bļe). kaut kas vēl bija. un kas vēl tikai būs?