*

tikko dižraibais dzenis sakāvās ar vidējo dzeni par to, kurš tagad karāsies tauku bumbā un barosies.
dižraibais uzvarēja.
tikmēr barotavu okupējis trekns sīlis un mazputniņi skumīgi tekalē pa apakšu, uzlasot pabiras.

pagājšnakt bija grandioza sniegputeņvētra. aukas gaudoja skurstenī un gar mājas sienām, logos triecās mazi ledus gabaliņi un miklas sniega pikas. pārslas tika mētātas, raustītas un purinātas vienlaicīgi visos iespējamos virzienos. sapluinīti mākoņi, ik pa laikam atsedza mēnesi.
no rīta spīdēja saule, lievenis bija pieputināts ar sniegu un nekas neliecināja, ka kādreiz pār pagalmu gājuši iztīrīti celiņi. pagāja gandrīz stunda, kamēr es izraku mašīnu un aizrakos līdz ielai. ap 12iem dienā reģionālais valsts autoceļš P18 vizuāli neatšķīrās no apkārtējiem tīrumiem un pļavām.
arī jāšanas laukums piesnidzis ar svaigu sniegu. jājot šķita, ka zirgs lēkšo pa mīkstiem, pūkainiem mākoņiem.
šovakar mēness lēca milzīgs un oranžs uz sirreāli violetu debesu fona. tagad -9, ēnas sniegā ir asas un aukstas, debesis gandrīz skaidras un visam pāri līst salta pilnmēnessgaisma. tāda nepielūdzamas metaziemas sajūta.

koki puriņā lokās un šņāc tā, it kā būtu milzu čūskas, kas stāv uz astēm

šodien pēkšņi dārzs pilns ar zaļžubītēm. vairāk nekā lielās zīlītes un zvirbuļi. pēdējās dienās sēžot virtuvē un ik pa laikam pablenžot laukā esmu novērojusi šādas putnu sugas: pelēko strazdu, kovārņus, lielās zīlītes, meža zīlītes, zilzīlītes, lauku un mājas zvirbuļus, vidējo dzeni, dižraibo dzeni, vārnas, sīli, dzilnīšus, žagatu, zaļžubītes, dižknābjus un sarkankrūtīti/svilpi. žēl, ka smukās garastītes un zīdastes vairs nav manītas, bet priecājos, ka parādījušies dižknābji.

( random putni un neputni )

gada priekšpēdējā diena:
*aizbraukt no Smiltenes uz Rīgu
*aizvest vecākus uz Terapijas branču (piparkūku sidrs ir kkas ļoti garšīgs)
*aizbraukt ekskursijā uz IKEA
*apmeklēt Kugrēna stāvizrādi Plezīrs (nepavilkos. garlaicīgi it kā nebija, bet smieties arī baigi negribējās)
*aizbraukt no Rīgas uz Smilteni (pa ceļam izdzert divus alus un visu laiku jūsmot par Lī Heizelvudu)
*iekurt krāsni un gaidīt, kad izkurēsies, lai varētu aiztaisīt šīberi

p.s. K. mati šobrīd nezkāpēc smaržo pēc padomju laiku plašu vākiem un pāri dārzam iet zaķa pēdas

mums te -3 un dārzs uz brīdi bija pilns ar garastītēm. tiiiik smukas.

Šo novembra otrās puses dienu blīvi piebriedušais pelēkums rada sajūtu, ka starp debesīm un zemi palikusi vien pavisam šaura telpa. Ka pieceļoties un iztaisnojot muguru, var atdauzīt galvu. Tāpēc labāk necelties. Labāk dienas nogulēt, lai patvertos nakšu bezgaismas bezgalībā, kurā pazūd gan horizonts, gan robežas gan griesti, atstājot klusu, tumšu visumu, kurā izstaipīties un elpot.

vispār jau man patīk novembris, ja viņš ir vienreiz gadā un nepārsniedz savas oficiālās robežas. bet tas neliedz viņam radīt miega traucējumus, kā arī padarīt dienas krietni par īsām, lai kaut ko jēdzīgu ārā darāmu varētu paspēt (īpaši tad, kad esi izcīnījis cīņu ar miega traucējumiem un beidzot ticis ārā no gultas).

+ vīrs nolicies ar plaušu karsoni, vīratēvam necirkulē asinis kājā (trombi) un zirgs kaut kur uzplēsis aci.

kamēr Nīcā +13, tikmēr Smiltenē +2 un pa visiem pakšiem gaudo AZA vējš.

vakar - Salaspils-Saldus-Kursīši-Liepāja
šodien - Liepāja-Kursīši-Saldus-Salaspils-Smiltene


Tesa un Soundarcade vecajā Alejas ielas kīnō (Daile). Kursīšos ap pašu māju bauro brieži un akā beidzās ūdens (K. esot visam vienās ziepēs un šampūnos). Beidzot tika uzklausītas manas 10 gadus ilgās lūgšanas un K. mani izvizināja ar MTZ40. Reizēm pilnīgai laimei pilnīgi pietiek ar vienkārši traktoru. Uzkāpu milzu mežābelē. Pampāļos, krustcelēs kraukļu bars mielojās ap notriektu jenotsuni. Sauriešu karjerā pat likās silts ūdens. Gribas izstiept peldsezonu maksimāli ilgi. Un, pārāk daudz miltu apēsts pēdējās dienās.
kopumā liekas, ka pēdējā laikā jūtami uzlabojusies mana spēja priecāties.

aizvakar raku zemi no pērnās kompostkaudzes savam jaunajam garšaugu dārzam un uzraku zemes bišu pūzni. no tām laimīgi aizbēgu. šodien plēsos pa puramalu, cenšoties demontēt garā sausā zālē un gārsās ieaugušu, sapuvušu un sagāzušos drāšu žogu un ieplēsos lapsenēs. viena iekoda krustos un vēl divas atradās ieķērušās drēbēs, kad jau kādu laiku biju pavadījusi istabā.

tāda primordiāla sajūta - septembra vidus, gandrīz satumsis, pelēkas, apmākušās debesis, melni, necaurspīdīgi ūdeņi, tumši koku silueti, mežs smaržo pēc rudens. un tu guli uz muguras ezerā un skaties mākoņos. un ir silti.
ūdens ir mana māte un mājas.

o, ārā pērkonlietiņš sēj sēnītes. otrdienas rīts pēc lietus varētu būt ideāls sēņošanai.

klau, nav taču notikusi kaut kāda katastrofa, atomuzbrukums vai Nibiru pietuvošanās?
izgāju ārā un... emmm, hmm, debesis ir sarkanas. es nekad mūžā neesmu trijos naktī redzējusi tādas sarkanas debesis (un es esmu pūce un ļoti daudz esmu skatījusies nakts debesīs). kaut kā tā, hmm, emmm, drusku biedējoši.

piedodiet, atvainojiet, ziepjtraukfoto necenšoties kaut ko manuāli iestatīt, bet tas izskatās apm. - TĀ (un tā ir visapkārt, tikai mazliet atšķiras gaišums/intensitāte, ko droši vien ietekmē tuvāk vai tālāk esošais ielas apgaismojums). Salīdzinājumam - apmēram tajā pašā virzienā random uzblieztas normālas un iknaktišķas nakts debesis pirms ~ 2 nedēļām.

protams, tās var būt arī sērpiepes izraisītas halucinācijas, bet lieta tāda, ka sērpiepes neizraisa halucinācijas. viņas ir ļoti veselīgas un labas. un viss pārējais man rādās normālās krāsās.

vakar lapsas, bet šodien, jājot pa pļavām, uz visām pusēm kā popkorns lēca stirnas.
un debesīs tāpat sāk lekt perseīdas.
atradu kraukļa spalvu.

gaismā ir parādījusies tā nepielūdzamā un nežēlīgā rūsganā nokrāsa, kas bez liekām ceremonijām nokauj ilūziju par to, ka vasara, saule, zaļums un siltums varētu būt mūžīgi. rīti un vakari aizvien naskāk grauž dienu no abiem galiem.
gaiss pilns putekļu, bet pļavas - lapsu.

tik sen nebiju jājusi, ka ķivere bija aizausta zirnekļtīkliem.

sēžu kaut kādās kojās Valmierā, rakstu mājasdarbu vakancei reģionālajā laikrakstā, dzeru šausmīgi siltu alu un piegraužu sēmenes. kad pārkož čaumaliņu, istabiņā ir ļoti, ļoti savāda atbalss. izklausās itin kā kāds norautu vienu noti uz vargāna. pirmīt no gājēju tilta ilgi noskatījos bebru dzīvē. divi gabali pilnīgi relaksēti rosījās un čubinājās un vakariņoja un veica vakara tualetes. neatceros Gaujā tik siltu ūdeni bijušu.

ārā ļoti skaisti sudrabainie mākoņi

vakarnakt tik skaisti nolijis. es pa miegam mazliet dzirdēju. viss beidzot padzēries, atdzēries un uzelpo. vannas un mucas pietecējušas ar ūdeni. viss tāds kluss, mierīgs un lekns. gandrīz vai svētsvinīgs.

sirsnīgi sveicu sevi ar divitūkstošiastoņpadsmitā gada pirmo lakstīgalu!