:))

ahhhahā. Ukrainā jau visu laiku tās puskailās dūdiņas ļoti kolorīti pret visu ko protestē - tad pret sabiedrisko tualešu trūkumu Kijevā, tad pret krievu Pareizticīgo baznīcu, a tagad - pret Putina vizīti Ukrainā. kas mani šeit piesaistīja, bija plakāti "Ukraina - ņe Aļina". iegūglēju, kas ir Aļina - izrādās, ka Aļina ir smuka divdesmitgadniece, mākslas vingrotāja un Valsts Domes deputāte, kam no Putina gadu atpakaļ piedzima dēls :) nu, un tā kā Vlaģiks ir tipa laimīgi precējies, tad par to Krievijā prese izvairās rakstīt; laikraksts "Moskovskij Korespondent" esot gan uzrakstījis, a šamo uzreiz pēc raksta publicēšanas aizklapējuši ciet, un pieņemts medijus ierobežojošs likums, kas paredz, ka tos var slēgt par apmelojošas informācijas izplatīšanu. vot, tādi biš orveliāniski pīrādziņi.

pēc būtības tās meitenes tikpat labi varēja turēt rokās plakātu "Ukraina - ņe Rosija", - lai pateiktu to pašu, ka Ukainu nevar ...nu, ju nou :)

tā kā izdomāju, ka esmu šobrīd pārāk liels mess, lai izteiktu savus kategoriskos spriedumus par lietām (izņemot varbūt par politiku, hahāā, jo tur man viss ir tipa skaidrs un par to ir svarīgi runāt), tad labāk ir jāpieraksta ārpuslietas, nevis iekšpuslietas.

vot, piem., šitāten, vot, art deco drēbīšu izstāde Dekoratīvās mākslas muzejā - oīī, kāda viņa bija, pilnīgs pa grīdu izplūstamais cucuriņš, oīī. protams, tur tai mājā pilns ar sajūsminātām sievietēm only :), un vispār jau smieklīgi ar šitām izteikti uz vienu dzimumu orientētajām izstādēm; tas mums ar draudzenīti atgādināja, kā Barselonā iekūlāmies tanī Eiropā lielākajā futbollaukumā, kuru pa dienu var aiziet apskatīties arī vienkārši tāpat, un, jā, tik daudz starojošu vīriešu vienkopus reti kaut kur bija sanācis redzēt. bet viss pareizi, tā vajag, nost ar bezpersoniskām izstādēm, kam noteiktas mērķauditorijas nav vispār, tur parasti tad arī sanāk sūc, kas neinteresē nevienu. bet par izstādi, tātad. izstāde ir lieliska! daudzdaudz kleitiņu ar pērlīšu izšuvumiem, mazās 20.to cepurītes, LIELISKĀS KRĀSAINĀS PĒRLĪŠU SOMIŅASSSSS un vēdeklīši, un pūdernīciņas, un lielas, smukas fočenes ar aktrīzēm, omg, omg, vārdsakot. un tad vēl bonusā filma par 20.-30.to gadu modi Latvijā, tur tā forši viss kas izstāstīts, piem., es nemaz nezināju, ka flapper modi Latvijā ieviesa Anta Klints, nu, un tad tur visādi forši foto un video materjāli no tālaika baļļukiem un nebaļļukiem, un, aīī, kā man patīk tas laiks. nu, un tad vēl es nospriedu, ka vispār jau es tā pa lielam atbilstu tam tipam, kas 20.tajos kotējās, tikai lūpas par lielu un acis par mazu, un ka jāpadara sava garderobe flapperiskāka, jo tas ir tas, ko tā jau sen ir pelnījusi, vot. ā, un rekur Antas Klints pases foto iz 'divdesmit otrā. normāls pases foto, es iedomājos, kā viņa tur tam fotogrāfam pirms bildes uzņemšanas teica, ka, "hei, wait, estetā uzlikšu savu mazo, frīkaino zaldātiņa cepurīti un izskatīšos dziļa un liktenīga, mkey?" :)

reizēm, kad the sun is shining, the weather is sweet, to vien gribas darīt, kā izvērst savu dzīvi un dialogus ar līdzcilvēkiem nelielā komēdijšoviņā. gaita jau arī tam tāda piemērota, i nemaz speciāli pūlēties nevajag. izgāju cauri savai summah photos mapītei, un, pavei, tak teju Čaplins:

ko lai tur vēl tādu relaitēti pasaka, - foršs klipiņš: http://www.youtube.com/watch?v=-4ne1Eht2ho

viss vienkārši, gluži kā 70.ajos.
iz http://fuckyouverymuch.dk/

veel es shodien atklaaju forsho katalaanju fotograafu Zhordi Bernardo (Jordi Bernardó). tas pats ironiski-nostalgjiski-saldseeriigais skats uz Spaaniju, kaa Vendersam - uz Ameriku. vientuljas, pamestas Donkihota un Sancho Pansas statujas, nopuustas ar grafiti, u.tml.