ahhhahā. Ukrainā jau visu laiku tās puskailās dūdiņas ļoti kolorīti pret visu ko protestē - tad pret sabiedrisko tualešu trūkumu Kijevā, tad pret krievu Pareizticīgo baznīcu, a tagad - pret Putina vizīti Ukrainā. kas mani šeit piesaistīja, bija plakāti "Ukraina - ņe Aļina". iegūglēju, kas ir Aļina - izrādās, ka Aļina ir smuka divdesmitgadniece, mākslas vingrotāja un Valsts Domes deputāte, kam no Putina gadu atpakaļ piedzima dēls :) nu, un tā kā Vlaģiks ir tipa laimīgi precējies, tad par to Krievijā prese izvairās rakstīt; laikraksts "Moskovskij Korespondent" esot gan uzrakstījis, a šamo uzreiz pēc raksta publicēšanas aizklapējuši ciet, un pieņemts medijus ierobežojošs likums, kas paredz, ka tos var slēgt par apmelojošas informācijas izplatīšanu. vot, tādi biš orveliāniski pīrādziņi.

pēc būtības tās meitenes tikpat labi varēja turēt rokās plakātu "Ukraina - ņe Rosija", - lai pateiktu to pašu, ka Ukainu nevar ...nu, ju nou :)

vakar tie foršie baski bija atlidojuši no Bilbao līdz Helsinkiem, tad ar prāmi līdz Tallinai, un tad tālāk pa visiem Baltijsteitiem izminušies ar ritenīšiem - no Igaunijas caur Latviju uz Lietuvu, un pēc tam atpakaļ uz Latviju, lai no Rīgas lidotu uz Barsīti un no turienes atpakaļ uz Bilbao.

cik viņiem kilometrus kopā sanācis noriteņot, vairs neatceros, bet pa ceļam kaut kur tepatās viņi bija satikuši saulē melli nodegušus vāciešus, kuri no savas Vācijas aizlidojuši līdz Dienvidāfrikai un tad no turienes ar riteņiem - tik uz augšu, līdz pat Norvēģijai. :) vispār Āfrikā gājis labi, ja atskaita Etiopiju, kur laikam riteņus viņiem mēģinājuši nopizģīt un vēl ko nu tur; bet kopumā plānā ir 20 tūkstoši (20 tūkstoši!) kilometru piecpadsmit mēnešos. es gribētu redzēt viņu kāju muskuļus pēc tam.

nu un tad vēl pirms dažiem gadiem bijis viens basku džekiņš, kurš ar ričuku devies apkārt visai pasaulei; līdz Āzijai viss bijis okei, bet tad Ķīnā iemīlējies meitenē, ar kuru ceļu izlēmuši turpināt kopā; Austrālijā meitene palikusi stāvoklī, un bērniņš nācis pasaulē jau, būdamiem atpakaļ Basku zemē. vai nav lielisks suvenīrs :)

un tad es domāju - damn, man jau it kā par piedzīvojumu trūkumu dzīvē sūdzēties būtu grēks, bet tomēr, ja padomā - es pat stopējusi pēdējoreiz esmu, šķiet, vairākus gadus atpakaļ; nu paga - kas notiek? kur vējš matos un tamlīdzīgi? ar steigu kaut kas jādara lietas labā. :) jāpajautā savam francūžu brālim, uz cik ilgu viņš taisās braukt ciemos - varbūt varētu kaut tepatās ar stopiem pa piekrasti padzīvoties. vot, jā, sounds like a plan.

tie SPA ir tāda hitraja štučka. tur var dabūt gan skābekļa kokteili (Par 50% lielāks skābekļa saturs nekā gaisā! Piedod vairāk enerģijas un attīra asinis; sekmē toksīnu izvadīšanu no organisma; uzlabo vielmaiņas procesus un asinsriti; nostiprina imunitāti), var nūjot, kā arī izbaudīt masāžu Bamboo ar bambusa nūjām (ceru, ka nav arī masāžas Golf).

bet visvairāk, domāju, savu māti, kā jūrmalnieci, es varētu pārsteigt, uzdāvinot viņai īpašos SPA piedāvājumus Pastaiga gar jūras malu un Pelde baseinā ar jūras ūdeni. jā. būtu vien mums līdzīgākas humorizjūtas un nebūtu iesaistīta nauda, sanāktu oriģināla dāvaniņa.

jāatzīst, ka Beach House iepriekšējie albumi pirms 'Teen Dream' krīt uz nerviem pat man. :) tā viš i ar tām visa veida lietām - vienmēr ir bīstami paziņot, ka, lūk, šitentā grupa/režisors/etc ir afigeķ un the one, ha, kamēr nav izpētīts viss pieejamais šī materiāls.

kaut gannn.. tur tā ļoti viltīgi. Teen Dream pirmajā klausīšanās reizē mani arī neaizrāva over and out, šķita tās dziesmas visas pluss/mīnuss vienādas, un šis tiešām ir gadījums, kad it grows on you, un tagad tas ir viens no maniem mīļākajiem albumiem. sanāk bez maz, ka sevi jāpiespiež paklausīties vēlreiz, jo ir iespējams, ka transcendence, kā jau tas smalkām lietām piedienas, iestāsies pēc nelielas pagaidīšanas. bet, no otras puses, tas jau drusciņ pēc Stokholmas sindroma izklausās, hah.

nez' nu, man šķiet, ka tā Nezinu, neesmu izlēmis partija varētu būt saistīta ar Šķēli atkal. uz šādu pieņēmumu mani, pirmām kārtām, pamudināja papētīšana, kas lācītim vēderā - jaunās partijas aktīvistu sarakstiņš. protams, tur ir visādi rakstnieki u.tml. figūras, kas vēlētājam asociēsies ar 'gaišajiem tēliem'. bet būsim jau reāli, tās ir tikai dekorācijas, un nav jau pārāk grūti savaņģot labticīgus cilvēkus ar sāpi sirdī un vēlmi darboties valsts labā kaut kur iesaistīties. bet kas ir galvenie čuriki? - lūk, Kaspars Rolšteins, kas veidoja bēdīgi slaveno pozitīvisma kampaņu Tautas partijai. un Gints Knoks, kas veidojis kampaņu Zaļajiem zemniekiem (haha), vienubrīd bija Sabiedrībā citai politikai (kas ir vienīgais, kas izlec no pro-Lembergiskā patterna), bija Emša padomnieks un rakstīja Vakara ziņām. nu, un mēs zinām, kas ir ar Vakara ziņām.

ir skaidrs, ka TP šinīs vēlēšanās vajag pamatīgi iespringt, lai izdomātu ko jaunu, lai vēlētājs apjuktu un viņus nesodītu par to, ko valstij nodarījuši. viens no gājieniem ar Par labu Latviju (jautājums - kam labu) jau veikts, bet, kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, tas 'nezinu, neesmu izlēmis' procents joprojām dikti augsts, virs 20%, cik atceros; nu un tad, attiecīgi tas paver iespējas jaunam manevram. sapulcināt vadošos reklāmistus ir pats labākais, ko šādā gadījumā darīt.

skaidrs, ka, ja tas tiešām tā ir, tad līdz vēlēšanām mēs par šo saikni neuzzināsim (t.i., kaut kāda oficiāla Pēdējās partijas pievienošanās Par labu Latviju nenotiks), jo tas pašā saknē būtu pretrunā ar to, kā šī partija sevi pozicionē. bet nekur jau nav rakstīts, ka koalīciju veidot nevarētu jau pēc vēlēšanām, kā rezultātā pa aplinkus ceļu tik un tā vēlētāju balsis nonāktu līdz AŠ kvadrātā. lai nu kā tur būtu, kaut kāds svaiga gaisa un joku aspekts politikā ir labi un vēlami, taču arī tad, ja viņi beigās pārsteidzošā kārtā izrādītos slēptā veidā nesaistīti ar šķēles-šlesera-lemberga grupējumu, pat tad es izvēlos balsot par pārbaudītiem profesionāļiem, kas savu darbu uztver nopietni.

Romas satiksme - nublja, tas tik ir kaut kas. es te pat nerunaaju par auobusiem, kuriem saraksti diez ko neeksistee, un kuros brauciens liidzinaas absurda/horrormuuvijam. autobraueejus interesee tikai tas, kaa peec iespeejas aatraak tikt uz priekshu, nevis, kaa nenobraukt liidzcilveekus. attieciigi gaajeeju paarejas diez ko svariigas nav, braukt var saakt jau, tikliidz krusteniskajai joslai paraadaas dzeltenais, un braukt pa joslaam var njigu-njegu, jo, kaa jau mineets, svariigi ir tikai, kaa peec iespeejas aatraak tikt uz priekshu.

bet vissliktaakie ir motocikli. nublja, tas tik ir kaut kas - kvadraataa. tiem darbiibas princips ir - testies uz riekshu, tad atrast kaadu spraugu, caur kuru izspraukties, lai atkal testos uz priekshu. vot. un viss paareejais neeksistee - nu tur, pashsaglabaashanaas instinkts vai tml. vakarvakar jau redzeeju vienas avaarijas sekas - motobrauceejs bija laikam gaajis bojaa, bet kjermenis aizvaarkts; vien smiltis veel nobaarstiija asinju vietaa, mans autinjsh nevareeja tikt garaam, kameer shie tur dariijaas. trak' sajuut'.

nu un tad shovakar, peec picu un tiramisu saeeshanaas bija jaatiek maajaas. a El.bojfrends, kaisliigs motobrauceejs, vien piecas dienas ieprieksh bija dabuujis autovadiitaaja tiesiibas. nu un tad dabuuju arii maajaastikshanu peec pilnas programmas - psihaa motobrauceeja mentalitaate plus neprasme veel apzinaat automashiinas reaalos gabariitus. seedeejaam abas ar El., iekrampeejushaas benjkjiishos, es - laikam baala. a El.bojfrendam - ka tik uzgaazeet, ka tik iebliezt kaadaa spraugaa, kur vieta pusotrai mashiinai - un viena jau tur brauc, - attieciigi, ar visu sekojosho piipinaashanos un lamaashanos. omfg, taados briizhos aizmirstas, ka dazhbriid dziivot apnicis un tamliidziigi, - taados briizhos eksistee tikai 'luudzu, ne tagad, un ne jau shaadi'.

bet vispaar jau skaists vakars. Trastevere ir visforshaakais Romas rajoninjsh, ko liidz shim esmu redzeejusi, teju noklainjojaam nost kaajas, pa mazajaam ielinjaam lodaajoti. tad noeedaamies vieteejaa kulta kjeekjii ar smiekliigajiem viesmiiljiem, par kuriem teju radaas aizdomas, ka vinju uzvediiba vareetu buut apzinaati konceptuaala - viens miiljsh, dzen jokus un izsaka komplimentus, a otrs pa tam laagam njemaas 'es ieniistu cilveeci' garaa - pienjemot pasuutiijumus no aarzemju tuuristiem, vislaik izmet replikas a la 'ak tad tu neko nesaproti', 'beidzot izdomaaji, jefinj'. pirmoreiz pagarshoju iistu, ne kjiimisku limoncello, un peec tam pekaushi bija sagatavojushi man paarsteigumu - nobraucaam naktii gar Sveetaa Peetera laukumu. nu, gliishumgliishs skats, pat par spiiti nagiem benjkjiitii :) ai, Itaalija. tu esi jociiga. nevareetu teikt, ka man ljoti patiic, bet peec shiivakara - vairaak.

veel es shodien atklaaju forsho katalaanju fotograafu Zhordi Bernardo (Jordi Bernardó). tas pats ironiski-nostalgjiski-saldseeriigais skats uz Spaaniju, kaa Vendersam - uz Ameriku. vientuljas, pamestas Donkihota un Sancho Pansas statujas, nopuustas ar grafiti, u.tml.