Comment parler des livres que l'on n'a pas lus?
mjū: Björk - Crystalline (Omar Souleyman Remix)
man ļoti patīk tas, ko misjē Bažārs, vai kā nu viņu transkribē, raksta savā grāmatā "How to talk about books you haven't read" (un par ko parasti runāt ir nepieklājīgi):
"(..) the concept of nonreading is itself unclear, and so it is often hard to know whether we're lying or not when we say that we've read a book. The very question implies that we can draw a clear line between reading and not reading, while in fact many of the ways we encounter texts sit somewhere between the two. (..) To varying degrees, books we've skimmed, books we've heard about, and books we have forgotten also fall into the rich category that is non-reading."
salīdzinājums ar vāciju man šķiet bišķi neprecīzs - tas varētu drīzāk būt piemērots salīdzināšanai ar "esmu lasījis autora X grāmatas". jo viena darba ietvaros informācijas interpretācija, protams, pastāv, bet imho daudz mazākos apjomos kā vienas valsts apskatīšanas ietvaros :) (atskaitot saujiņu grāmatu-izņēmumu a la Meistars un Margarita, kuras vispār var lasīt miljons dažādos veidos).
man šķiet, ka izejas sākumpunkts domai par "būt lasījušam grāmatu" ir vismaz "esmu izlasījis tekstu sākot ar ievadu beidzot ar epilogu". no tā var derivēt visādus virzienus par izpratni, atcerēšanos utt. bet bez šī sākumpunkta nekas nav apspriežams - lai cik ļoti es būtu informēta par filmu The Sixth Sense, spētu nocitēt dažus teikumus un zinātu pat filmas atslēgu, es to neesmu redzējusi. es varu operēt ar tās popkultūrā nonākušo info krikumu, bet tas ir arī viss. es nevaru par to "runāt".