Karstā latviete [userpic]

Comment parler des livres que l'on n'a pas lus?

July 31st, 2011 (04:45 pm)
Tags: ,

mjū: Björk - Crystalline (Omar Souleyman Remix)

man ļoti patīk tas, ko misjē Bažārs, vai kā nu viņu transkribē, raksta savā grāmatā "How to talk about books you haven't read" (un par ko parasti runāt ir nepieklājīgi):

"(..) the concept of nonreading is itself unclear, and so it is often hard to know whether we're lying or not when we say that we've read a book. The very question implies that we can draw a clear line between reading and not reading, while in fact many of the ways we encounter texts sit somewhere between the two. (..) To varying degrees, books we've skimmed, books we've heard about, and books we have forgotten also fall into the rich category that is non-reading."

Comments

Posted by: ([info])
Posted at: July 31st, 2011, 04:55 pm

a kāpēc par tādām grāmatām vispār jārunā? (ja neskaita izjautāšanu, bet tā jau nav runāšana)

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: July 31st, 2011, 05:00 pm

tas džeks ir literatūras profesors, kas ar to saskaras diendienā - jārunā par grāmatām (ij klasikām, ij jaunākajiem lit.pasaules pienesumiņiem), jāanalizē, utt, bet cilvēka prāts tak nav bezizmēra, visu pagūt nevar un daudz kas arī aizmirstas. šitais vairāk tāds ironisks grāmatčegs :)

Posted by: ([info])
Posted at: July 31st, 2011, 06:37 pm

avot kāpēc vnk nevar atteikties vai godīgi atzīt, ka nav lasīts? ajmīn, es neuzbrūku autoram, bet visai šitai hermiones laikamašīnu turētāju - visu zinošo/protošo/ūbermega cilvēku idejai vispār, kas ir feiks, feiks, feiks, jo nav taču iespējams, tad nafig viņās spēlēt. un tāda aprunāšanās par darbiem, kas nav izgājuši caur pieredzi, tikai velk lejup kvalitātes latiņu.
manuprāt.
(es izklausos ļoti uzvilkta, bet mans mērķis nav nevienu aizvainot, es vienkārši esmu pavadījusi dienu kopā ar tēvu)

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: July 31st, 2011, 07:31 pm

dabiski, es Tev piekrītu. tai pat laikā man, kā perfekcionistei, ir ļoti interesanti paskatīties uz to visu no pavisam citas puses, caur humora prizmiņu. galu galā, misjē ir pilnīga taisnība, ka ir ļoti grūti pateikt, ko tad īsti nozīmē - būt lasījušam kādu grāmatu, - jo veids, cik ļoti mēs grāmatā iedziļināmies, kādā veidā to saprotam un uztveram, un tālāk izmantojam, ir ļoti atšķirīgs. tāpat kā pāris dienas atpakaļ runājām ar vienu čomu, kurš ļoti pareizi teica, ka "būt pabijušam, piemēram, Vācijā" katram nozīmēs kaut ko galīgi citu, jo ir taču ļoti no svara, ar ko tu brauc, kāda veida lietas tur dari, etc, etc, līdz ar to frāze "esmu bijis Vācijā" ir kaut kas stipri abstrakts un patiesībā neko konkrētu neizsaka. bet nu whatevz, babe, esmu semiotiskā noskaņojumā :)

Posted by: ([info])
Posted at: July 31st, 2011, 07:42 pm

salīdzinājums ar vāciju man šķiet bišķi neprecīzs - tas varētu drīzāk būt piemērots salīdzināšanai ar "esmu lasījis autora X grāmatas". jo viena darba ietvaros informācijas interpretācija, protams, pastāv, bet imho daudz mazākos apjomos kā vienas valsts apskatīšanas ietvaros :) (atskaitot saujiņu grāmatu-izņēmumu a la Meistars un Margarita, kuras vispār var lasīt miljons dažādos veidos).

man šķiet, ka izejas sākumpunkts domai par "būt lasījušam grāmatu" ir vismaz "esmu izlasījis tekstu sākot ar ievadu beidzot ar epilogu". no tā var derivēt visādus virzienus par izpratni, atcerēšanos utt. bet bez šī sākumpunkta nekas nav apspriežams - lai cik ļoti es būtu informēta par filmu The Sixth Sense, spētu nocitēt dažus teikumus un zinātu pat filmas atslēgu, es to neesmu redzējusi. es varu operēt ar tās popkultūrā nonākušo info krikumu, bet tas ir arī viss. es nevaru par to "runāt".

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: July 31st, 2011, 10:53 pm

funkcionālā ziņā - lai sāktu sarunu praktiskā līmenī - droši vien, bet es vairāk par iekšējo.

piemēram, savā mūžā esmu izlasījusi ļooooti grāmatu, bet, ņemot vērā manu draņķa atmiņu, prātā no tā ir palicis ļoti maz. vai var uzskatīt, ka es tās vispār esmu lasījusi? kas ir tad, ja par izejas punktu pieņem nevis fizisku lasīšanas aktu, bet gan to, kādas iekšējas izmaiņas ar tevi tā iespaidā ir notikušas? tādā gadījumā grāmatas, kuras ir lasītas un ir aizmirstas savas ietekmes uz tavu dzīvi ziņā ir apmēram tanī pašā līmenī, kā tās, kuras fiziski lasījis varbūt arī neesi, bet kas ir veidojušas vidi tev apkārt. (banāls piemērs - Bībele.)

Posted by: ([info])
Posted at: July 31st, 2011, 11:07 pm

nu bet tad jau sanāk, ka izejas punkts ir kultūras fõns un mēs esam "lasījuši" ļoti daudz. nez, es nevaru piekrist. manuprāt, lasīt ir vērts tieši tādēļ, lai darbos atrastu visādas nianses, kas daudz būtiskāk iespaido mesidža katalizētās iekšējā es pārmaiņas. jo, piemēram, tas pats vonnegūts reāli taču raksta bulšitu un steinbeka stāstu sižeti ir garlaicīgi, toties *kā* viņi raksta.
un taisni tās iekšējās pārmaiņas, par kurām runā Tu, arī manuprāt ir svarīgākais lasīšanas produkts, bet es neticu, ka tās var notikt, vienkārši iepazīstoties ar daidžestu.

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: July 31st, 2011, 11:31 pm

nesaku, ka nevajag lasīt - ļoti vajag! :) bet sanāk, ka tas ir okei, ka no visa lasītā es ne sūda neatceros, tikai patika/nepatika līmenī, as long as tas manī ir iekustinājis kādas iekšējās pārmaiņas?

Posted by: ([info])
Posted at: July 31st, 2011, 11:52 pm

nu, manuprāt, jā. protams, ir foršāk atcerēties - sevišķi, ja darbs ir tāds, ka par lasīto ir daudz jārunā. bet tā tīri indivīda attīstības ietvaros spēja citēt imho nav būtiskākais, bet gan tas, kādu nospiedumu grāmata atstāj personībā.

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: August 1st, 2011, 12:01 am

piekrītu, tāpat kā piekrītu tam teicienam, ka "augstākā izglītība ir tas, kas cilvēkā saglabājas, kad viņš ir aizmirsis visu, kas studiju laikā apgūts". bet vai no tā neizriet, ka "būt lasījušam" ir tīri funkcionālas dabas frāze, lai darītu zināmu, ka reiz neesi bijis slinks, esi atvēris grāmatu un izlasījis no ievada līdz epilogam, taču pēc būtības tas neko nenozīmē, jo mēs nezinām, kādu iespaidu konkrētā grāmata uz tevi ir atstājusi?

Posted by: ([info])
Posted at: August 1st, 2011, 12:07 am

es uzskatu, ka iespaidu atstāj jebkurā gadījumā, pat tad, ja to nejūt. bet frāzi "esmu lasījis" jau parasti lieto tad, ja par lasīto diskutē, un tad tā ir vienkārši apliecinājums tam, ka viedoklis ir balstīts pieredzē.

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: August 1st, 2011, 12:14 am

..pieredzē, par kuru mēs neko nezinām, jo "esmu lasījis" nozīmē tikai ārēju faktu :D bet nu labi, iet jau pa apli. (btw, just to make it clear, tā grāmatiņa nav nekāds instrukciju manuālis, drīzāk tāda kā meditācija par tēmu - ko vispār nozīmē lasīt grāmatas :) )

Posted by: ([info])
Posted at: August 1st, 2011, 12:16 am

nubet mīļā sirds, diskutē jau par diskutējamo - ideju, valodu, struktūru, aktualitāti - nevis pieredzi :) un tam jau tomēr ir kaut kādi vispārpieņemti kritēriji. un diskutē parasti par to, ko atceras :))

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: August 1st, 2011, 03:09 pm

njā, tā jau ir. man vienkārši kaut kā šķiet ļoti interesanta doma, ka grāmatas, kuras esi aizmirsis, vairs īsti nevar uzskatīt par "lasītām". varbūt tāpēc, ka tas kaut kādā mērā man atņem sirdsapziņas pārmetumus, kas saistīti ar manu disfunkcionālo atmiņu - ka, hei, tas nekas, ka es neko no tām grāmatām neatceros, jo var uzskatīt, ka es tās "vairs" neesmu lasījusi! hahā, nu labi, vienalga :)

Posted by: Karstā latviete ([info]implozija)
Posted at: July 31st, 2011, 11:33 pm

(ienāca prātā paralēles, ka dzīvošana nelasot un balstoties vien uz kultūrsfona būtu apmēram tas pats, kas dzīvošana uz citu sarūpētajiem pabalstiem, par ko raksti Tu, hehe)