Comment parler des livres que l'on n'a pas lus?
mjū: Björk - Crystalline (Omar Souleyman Remix)
man ļoti patīk tas, ko misjē Bažārs, vai kā nu viņu transkribē, raksta savā grāmatā "How to talk about books you haven't read" (un par ko parasti runāt ir nepieklājīgi):
"(..) the concept of nonreading is itself unclear, and so it is often hard to know whether we're lying or not when we say that we've read a book. The very question implies that we can draw a clear line between reading and not reading, while in fact many of the ways we encounter texts sit somewhere between the two. (..) To varying degrees, books we've skimmed, books we've heard about, and books we have forgotten also fall into the rich category that is non-reading."
nu bet tad jau sanāk, ka izejas punkts ir kultūras fõns un mēs esam "lasījuši" ļoti daudz. nez, es nevaru piekrist. manuprāt, lasīt ir vērts tieši tādēļ, lai darbos atrastu visādas nianses, kas daudz būtiskāk iespaido mesidža katalizētās iekšējā es pārmaiņas. jo, piemēram, tas pats vonnegūts reāli taču raksta bulšitu un steinbeka stāstu sižeti ir garlaicīgi, toties *kā* viņi raksta.
un taisni tās iekšējās pārmaiņas, par kurām runā Tu, arī manuprāt ir svarīgākais lasīšanas produkts, bet es neticu, ka tās var notikt, vienkārši iepazīstoties ar daidžestu.