Comment parler des livres que l'on n'a pas lus?
mjū: Björk - Crystalline (Omar Souleyman Remix)
man ļoti patīk tas, ko misjē Bažārs, vai kā nu viņu transkribē, raksta savā grāmatā "How to talk about books you haven't read" (un par ko parasti runāt ir nepieklājīgi):
"(..) the concept of nonreading is itself unclear, and so it is often hard to know whether we're lying or not when we say that we've read a book. The very question implies that we can draw a clear line between reading and not reading, while in fact many of the ways we encounter texts sit somewhere between the two. (..) To varying degrees, books we've skimmed, books we've heard about, and books we have forgotten also fall into the rich category that is non-reading."
dabiski, es Tev piekrītu. tai pat laikā man, kā perfekcionistei, ir ļoti interesanti paskatīties uz to visu no pavisam citas puses, caur humora prizmiņu. galu galā, misjē ir pilnīga taisnība, ka ir ļoti grūti pateikt, ko tad īsti nozīmē - būt lasījušam kādu grāmatu, - jo veids, cik ļoti mēs grāmatā iedziļināmies, kādā veidā to saprotam un uztveram, un tālāk izmantojam, ir ļoti atšķirīgs. tāpat kā pāris dienas atpakaļ runājām ar vienu čomu, kurš ļoti pareizi teica, ka "būt pabijušam, piemēram, Vācijā" katram nozīmēs kaut ko galīgi citu, jo ir taču ļoti no svara, ar ko tu brauc, kāda veida lietas tur dari, etc, etc, līdz ar to frāze "esmu bijis Vācijā" ir kaut kas stipri abstrakts un patiesībā neko konkrētu neizsaka. bet nu whatevz, babe, esmu semiotiskā noskaņojumā :)