funkcionālā ziņā - lai sāktu sarunu praktiskā līmenī - droši vien, bet es vairāk par iekšējo.

piemēram, savā mūžā esmu izlasījusi ļooooti grāmatu, bet, ņemot vērā manu draņķa atmiņu, prātā no tā ir palicis ļoti maz. vai var uzskatīt, ka es tās vispār esmu lasījusi? kas ir tad, ja par izejas punktu pieņem nevis fizisku lasīšanas aktu, bet gan to, kādas iekšējas izmaiņas ar tevi tā iespaidā ir notikušas? tādā gadījumā grāmatas, kuras ir lasītas un ir aizmirstas savas ietekmes uz tavu dzīvi ziņā ir apmēram tanī pašā līmenī, kā tās, kuras fiziski lasījis varbūt arī neesi, bet kas ir veidojušas vidi tev apkārt. (banāls piemērs - Bībele.)