Sviesta Ciba |

Ideāliste (

idealiste) rakstīja,
@ 2002-12-31 01:21:00

ko gan me dara? gygy
shas meeghinaashu nosaktiities muulenruuzhu:))
un peec tam mani saaks apmaaciit par datortiikliem....sesija naak virsuu!!!
taatad - muulenruuzha un tad datortiikli liidz riita gaisma...
bweeeeeeeeeeeee
nafig me iestaajaas programmeetaajos?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

suic
2002-12-31 04:07 (saite)

Nespēju iedomāties sevi mācoties ne par ko citu kā vien to, ko es pašreiz mācos.

Tas nenozīmē, ka es nevarētu izpildīt citu programmu prasības - par matemātisko spēju un loģiskās domāšanas trūkumu nevaru sūdzēties.

Bet pati ideja - mācītos, lai pēc tam dabūtu darbu šajā specialitātē - nu sorry, te nu gan man bišķiņ jocīgi paliek. Viņi mani paverdzina kaut kādā sūda darbā un pie tam man jājūtas priecīgam, ka viņi to dara un paredzot šo apmierinājumu no darba man vēl ir jāziedo savi gadi, lai iegūtu vajadzīgās iemaņas (viņiem vajadzīgās), lai mani varētu paverdzināt.

Nē, es par nākotni nedomāju, tur man viss ir tumšs un ciet. Tas ir pat neinteresanti. Var jau būt, ka tas draud izvērsties ar traģisku iznākumu, bet nu es tomēr būšu vien no tiem trakajiem, kas mūsu laikmetā tomēr meklē savu cilvēcības jēdzienu, nevis vienkārši iekļaujas kādās jau izveidotās sociālo attiecību struktūrās...

===
I don't want to hear about the future.
I want to see it, I want to taste it.
(c) HAL feat. Gillian Anderson

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	idealiste 2002-12-31 04:19 (saite)
	nav jau jaauztver, ka paverdzinaas sekojoshajaa darbaa... just... progarmmeet - radiit, priecaaties, ko tu dari ar savaam smadzeneem... nezinu, man nebaida tas, ko tu raksti savaa komentaa... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

suic
2002-12-31 04:28 (saite)

Zinu, kā tas ir. Ļoti labi zinu. Ir nācies. :)

Tikai man būtībā ir viens cits arguments - pieņemot vienu, cilvēks atsakās no kā cita. Es negribu atteikties, it sevišķi redzot, ka programmēšana būtībā ir vēl vienkāršākas mašīnas, mākslīgas mašīnas, neveikla vadība. Ir jau varbūt tāda sajūta, kad pats kaut ko uztaisi, "bērnībā" es arī nedaudz paniekojos, bet nu nevaru iedomāties savu dzīvi veltot tam. Tik daudz paliek ārpusē, visi cilvēkam svarīgākie jautājumi paliek ārpusē. Neviens jau neaizliedz viņam tos apcerēt pie tējas tases, varbūt tā pat ir interesantāk, jo ir pirmatklājēja sajūta, kad kādu jautājumu atrisini pats, bet nu... es izvēlējos profesionālos septiņjūdžu zābakus, kuri samīdīs mani pašu nebeidzamā lēcienā apvāršņa virzienā!

4.27... laikam aizmuldējos...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

idealiste
2002-12-31 04:36 (saite)

zinj, manupratair kljuuda, ja cilveeks sevi visu atdod darbam. darbs - hobijs. Un paliek paari viss cits - radoshais, cilveeki, atteiicibas, paarunas, analiize.... darbs tak nav visa dziive. visamz manaa uztveree..protams dziive radaiis, kaa notiks viss...
bet man nav bail.
man nav bail.:))
es priecaajso par to, jo to sapratu ne ipashi sen - ka man nav bail krist.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	honeybee 2002-12-31 04:56 (saite)
	a kur ta tu studē, ja nav noslēpums? Kultūrenē, vai? :P (Kultūras akadēmijā, i mean :) vismaz es tur savulaik iestājos ar domu "mācības sirdij, ne diplomam") (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: