Nespēju iedomāties sevi mācoties ne par ko citu kā vien to, ko es pašreiz mācos.

Tas nenozīmē, ka es nevarētu izpildīt citu programmu prasības - par matemātisko spēju un loģiskās domāšanas trūkumu nevaru sūdzēties.

Bet pati ideja - mācītos, lai pēc tam dabūtu darbu šajā specialitātē - nu sorry, te nu gan man bišķiņ jocīgi paliek. Viņi mani paverdzina kaut kādā sūda darbā un pie tam man jājūtas priecīgam, ka viņi to dara un paredzot šo apmierinājumu no darba man vēl ir jāziedo savi gadi, lai iegūtu vajadzīgās iemaņas (viņiem vajadzīgās), lai mani varētu paverdzināt.

Nē, es par nākotni nedomāju, tur man viss ir tumšs un ciet. Tas ir pat neinteresanti. Var jau būt, ka tas draud izvērsties ar traģisku iznākumu, bet nu es tomēr būšu vien no tiem trakajiem, kas mūsu laikmetā tomēr meklē savu cilvēcības jēdzienu, nevis vienkārši iekļaujas kādās jau izveidotās sociālo attiecību struktūrās...


===
I don't want to hear about the future.
I want to see it, I want to taste it.
(c) HAL feat. Gillian Anderson