tu saki ka ir tik briesmīgi, kā reiz gribēju sākt lasīt :(

(Reply to this) (Thread)

Nēnu visiem pārējiem patīk, tā ka varbūt problēma ir manā galvā (vai, pareizāk, tajā, ka es esmu drusciņ palasījusies labas grāmatas par psih*). Normāliem cilvēkiem varbūt "psihozes stigmatizācija" nešķiet nekas slikts.

Ļoti labi uzrakstīta (un garšīgi iztulkota), tā ka ja tā ir vērtība, tad grāb ciet.

Bet bleh.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zinu vēl vienu, kas pameta pusratā. you are not alone.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā akmentiņš no sirc, jā :)

(Reply to this) (Parent)

aha, garšīgs tulkojums tas jau skan labāk :)
būs jāmeģina lasīt no vidus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm. Esnez, man šķiet, ka tas neko nelīdzētu, vai nu ir pieņemami, vai nav.

(Reply to this) (Parent)

arī tu, Brut (ar visu savu garšīgo rakstības manieri), bveh

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man kautkā šķiet neētiski teikt, lai cilvēki nelasa, pat ja grāmata man šķiet šausmīga (man ir ļoti sarežģīta ētikas sistēma, jāatzīst :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vairāk nošausminājos par to, ka arī tu lieto to "garšīgi iztulkots". Cik garšīgi, kā speķa pīrādziņš?

Par grāmatu man pagaidām komentāru nav. Izlasīju pāris pirmās nodaļas, izsmējos par megamizantropiju attiecībā uz vairākām nācijām, tiku līdz psihozēm & tad kolēģis man to atņēma. Apsveru tomēr lasīt angliski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ō, par to gan es netaisnošos, ja tu vari rakstīt par vīnu ar virsnotīm (kādām virsnotīm, la vai sibemolu?), tad es varu rakstīt par garšīgu tulkojumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redz, ja to "garšīgi uzrakstīts", "garšīgi iztulkots", "garšīgi aprakstīts" es neredzētu vismaz reizi nedēļā visdažnedažādākajās vietnēs, tad jau neko neteiktu. Bet tā kā šis ir nodrillēts un novazāts, sāk griezt acīs. Atceries, pie tevis pašas bija topiks par stereotipiem un rītausmu kurmja dibena krāsā? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a es kā zalāns, vietnes nelasu, viss pie vienas vietnes ;D

/labi, ņemšu vērā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/nēnu, var jau būt, ka man vienai šitas te netīk & pārējai populācijai šķiet pieņemami

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai varbūt vnk "kamōn, tie ir tikai cibas komentāri pie random dirsīga ieraksta" faktors; tb ja es rakstītu recenziju, tad droši vien izvērstu metaforu (nu, tur iz sērijas "tulkojums patiešām garšīgs, kā delikatesi pasniedzot gan izsmalcināta ēdiena recepti, gan samaltu un žīdmasonu ceremonijā apēstu jaundzimušo")

(Reply to this) (Parent)

man patīk, ja par mākslas darbu saka garšīgs. tas uzreiz liek domāt par noteiktām kvalitātēm, labi veiktu amata meistara uzdevumu, pat ja nepatīk darba ideja vai tās vispār nav

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un tad varbūt nav tik svarīgi, ka metafora ir novazāta, jo manuprāt tā ir precīza un attiecīgi iegājusies

(Reply to this) (Parent)

angliski tā tāpat būs tulkota. turklāt, man nav ne mazāko bažu, ka latv.tulk. savu darbu būtu veikusi paviršāk, netalantīgāk vai jebkā citādi ne..āk.

(Reply to this) (Parent)

Man aizdomas, ka viņš tur neņem psihoanalīzi tās mūsdienu izpratnē, bet koncentrējas tikai un vienīgi uz Freidu. Vienīgais, acīmredzot autoram šķita, ka ja šis jau pirmajās lpp. vai pārdesmit reizes pieminējis, ka visas viņa dvēseles mokas nāk no Austrijas žīda pseidodaktera, tad lasītājam viss skaidrs un var droši rakstīt romānu par to, kā freidisms rosījās pa galvu laikabiedram. Nu līdzīgi, kā ja galvenais varonis būtu pārņemts pārdomās pēc tikšanās ar kādu velsieti Čārlzu, kurš atgriezies no Galapagu salu žubīšu pētniecības, bet zooloģijā advancēts lasītājs ceptos, ka autoram ir arhaiska un galīgi aplama izpratne par zooloģiju, jo jau 2009. gadā kurš tur plēvspārņus klasificējis pavisam savādāk. Nu kaut kā tā es to sapratu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es kā reiz pēdējā laikā esmu drusku iedziļinājusies freidiskajā psihoanalīzē, un, lai arī es nevarētu pateikt, kā ir "pareizi", šitais nav pareizi. (Pofig par visām "histēriskajām" dāmām utt; Simonīni kā rakstura uzbūve atbilst nevis freidiskajam "ar mums visiem kaut kas nav kārtībā, bet ir lūzuma punkts, kas ir svarīgs - iesk. attiecības ar vecākiem", bet vulgārtrilleriskajam "trakiem cilvēkiem nav morāles, viņi ir ļauni kretīni!!!")

Piem., pēc freidiskās loģikas psihozei - šajā gadījumā paranojai - vajadzētu izpausties tā, ka cilvēks savas domas nevis "aizmirst" (kā dara neirotiķi), bet pieraksta citiem, kas ir neģēlīgi un miesaskārīgi => pēc tam izveido sistēmu, kurā ir konkrēti nosaukts ļaunais spēks (žīdmasoni) => tikai tad, kad šī sistēma draud salūst, psihoze "ieslēdzas" un cilvēks sāk slepkavot (daudzi nemaz nesāk). Nevis otrādi, tipa "vispirms kaut ko tur drusciņ galināsim nost un tā, bet pēc tam izveidosim paranoisko pasaules uzskatu, vnk tāpēc, ka tā naudu var nopelnīt - kā nekā morāles taču man nav, jo es esmu traks". Uz šīs sistēmas plusmīnus var izveidot adekvātu stāstu, tā vietā Eko ir vienkārši nohaltūrējis un savu psihopātu uztaisījis vēl plakanāku un nepamatotāku kā Da Vinči koda albīnu-paššaustītāju.

(Reply to this) (Parent)

man gan sākums tīri labi patika, tieši tāpēc, ka nav pārāk intelbeņķiski:)

(Reply to this) (Thread)

Man ir baigā aizdoma, ka tu vnk nesašuvies par to, par ko es sašuvos (tb par vulgāro psihozes atainojumu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt es nemaz tik tālu netiku, lasīju vēlu naktī, līdz aizmigu, un beigās lasīto jau vairs vispār neatceros

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) man ir dažas grāmatas tieši šim mērķim.

(Reply to this) (Parent)

nu zini, atradusi arī uz ko koncentrēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ņemot vērā to, ka galv. varonis nomināli izrāda psihozes (tipa paranojas, ar visādiem jancīgiem ne-paranojas gļukiem) pazīmes, man šķiet, ka ir tikai normāli uz to koncentrēties.

kas tad ir interesantāks, žīdi un paika? pffff.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēstures notikumu interpretācija. nācijas tēvu un nācijveides procesu profanizēšana. kaut vai visa tā rīšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet visa tā interpretācija notiek caur paranoiķa prātu un uztveri, kas pēc definīcijas maina stāstījuma veidu
tbš galvenais varonis = psihotiķis (visticamāk, paranoja, drusciņ šizofrēnijas) - piezīmēsim, ka ne neirotiķis
psihotiķis, savukārt (un tas jau ir pēc Freida) pats savas izstumtās domas nevis "aizmirst" (kā tas parādās grāmatā - bet faktiski attiecas uz neirozēm), bet gan uztver kā "unthinkable" un izstumj no apziņas, uztverot tās kā "citam" piederīgas (kas arī veido žīdmasonu sazvērestību un alter ego)
..un tas arī noved pie mēģinājuma stiprināt psihozes izveidoto pasauli, rakstot Cionas protokolus..

..bet ir atainots pavirši, virspusēji un kariķēti, izbraucot uz lasītāja aizspriedumiem un principa "ja jau psihs, tad noteikti arī amorāls kretīns".

Tbš lasīt to grāmatu kā "smieklīgu stāstu par to, kā varētu paskatīties uz vēsturi" būtu iespējams tad, ja nekad nebūtu bijis ne strukturālisma, ne postmodernisma (vai ja autors būtu Stefānija Meijere, kas droši vien par to neko nezina), bet ne jau nu šajā keisā, kad autors zina atšķirību starp galveno varoni, stāstītāju un autoru, un kad lasītājs zina, ka autors zina.

(Reply to this) (Parent)

btw, seksa aizstāšana ar ēšanu - kā tas arī tiek precīzi formulēts, tipa "kautkādiem idiņiem vajag zem segas sievieti vai zēnu, bet man ir domas par ēdienu", arī ir visnotaļ psihoanalīze.

(Reply to this) (Parent)