Februāris 14., 2012
| 10:25
|
Comments:
tu saki ka ir tik briesmīgi, kā reiz gribēju sākt lasīt :(
Nēnu visiem pārējiem patīk, tā ka varbūt problēma ir manā galvā (vai, pareizāk, tajā, ka es esmu drusciņ palasījusies labas grāmatas par psih*). Normāliem cilvēkiem varbūt "psihozes stigmatizācija" nešķiet nekas slikts.
Ļoti labi uzrakstīta (un garšīgi iztulkota), tā ka ja tā ir vērtība, tad grāb ciet.
Bet bleh.
zinu vēl vienu, kas pameta pusratā. you are not alone.
Kā akmentiņš no sirc, jā :)
aha, garšīgs tulkojums tas jau skan labāk :) būs jāmeģina lasīt no vidus
Hm. Esnez, man šķiet, ka tas neko nelīdzētu, vai nu ir pieņemami, vai nav.
From: | dzeina |
Date: | 14. Februāris 2012 - 11:33 |
---|
| | | (Link) |
|
arī tu, Brut (ar visu savu garšīgo rakstības manieri), bveh
Man kautkā šķiet neētiski teikt, lai cilvēki nelasa, pat ja grāmata man šķiet šausmīga (man ir ļoti sarežģīta ētikas sistēma, jāatzīst :))
From: | dzeina |
Date: | 14. Februāris 2012 - 11:42 |
---|
| | | (Link) |
|
es vairāk nošausminājos par to, ka arī tu lieto to "garšīgi iztulkots". Cik garšīgi, kā speķa pīrādziņš?
Par grāmatu man pagaidām komentāru nav. Izlasīju pāris pirmās nodaļas, izsmējos par megamizantropiju attiecībā uz vairākām nācijām, tiku līdz psihozēm & tad kolēģis man to atņēma. Apsveru tomēr lasīt angliski.
ō, par to gan es netaisnošos, ja tu vari rakstīt par vīnu ar virsnotīm (kādām virsnotīm, la vai sibemolu?), tad es varu rakstīt par garšīgu tulkojumu.
From: | dzeina |
Date: | 14. Februāris 2012 - 12:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Redz, ja to "garšīgi uzrakstīts", "garšīgi iztulkots", "garšīgi aprakstīts" es neredzētu vismaz reizi nedēļā visdažnedažādākajās vietnēs, tad jau neko neteiktu. Bet tā kā šis ir nodrillēts un novazāts, sāk griezt acīs. Atceries, pie tevis pašas bija topiks par stereotipiem un rītausmu kurmja dibena krāsā? :D
a es kā zalāns, vietnes nelasu, viss pie vienas vietnes ;D
/labi, ņemšu vērā
From: | dzeina |
Date: | 14. Februāris 2012 - 12:07 |
---|
| | | (Link) |
|
/nēnu, var jau būt, ka man vienai šitas te netīk & pārējai populācijai šķiet pieņemami
vai varbūt vnk "kamōn, tie ir tikai cibas komentāri pie random dirsīga ieraksta" faktors; tb ja es rakstītu recenziju, tad droši vien izvērstu metaforu (nu, tur iz sērijas "tulkojums patiešām garšīgs, kā delikatesi pasniedzot gan izsmalcināta ēdiena recepti, gan samaltu un žīdmasonu ceremonijā apēstu jaundzimušo")
man patīk, ja par mākslas darbu saka garšīgs. tas uzreiz liek domāt par noteiktām kvalitātēm, labi veiktu amata meistara uzdevumu, pat ja nepatīk darba ideja vai tās vispār nav
un tad varbūt nav tik svarīgi, ka metafora ir novazāta, jo manuprāt tā ir precīza un attiecīgi iegājusies
angliski tā tāpat būs tulkota. turklāt, man nav ne mazāko bažu, ka latv.tulk. savu darbu būtu veikusi paviršāk, netalantīgāk vai jebkā citādi ne..āk.
Man aizdomas, ka viņš tur neņem psihoanalīzi tās mūsdienu izpratnē, bet koncentrējas tikai un vienīgi uz Freidu. Vienīgais, acīmredzot autoram šķita, ka ja šis jau pirmajās lpp. vai pārdesmit reizes pieminējis, ka visas viņa dvēseles mokas nāk no Austrijas žīda pseidodaktera, tad lasītājam viss skaidrs un var droši rakstīt romānu par to, kā freidisms rosījās pa galvu laikabiedram. Nu līdzīgi, kā ja galvenais varonis būtu pārņemts pārdomās pēc tikšanās ar kādu velsieti Čārlzu, kurš atgriezies no Galapagu salu žubīšu pētniecības, bet zooloģijā advancēts lasītājs ceptos, ka autoram ir arhaiska un galīgi aplama izpratne par zooloģiju, jo jau 2009. gadā kurš tur plēvspārņus klasificējis pavisam savādāk. Nu kaut kā tā es to sapratu. :)
Nu es kā reiz pēdējā laikā esmu drusku iedziļinājusies freidiskajā psihoanalīzē, un, lai arī es nevarētu pateikt, kā ir "pareizi", šitais nav pareizi. (Pofig par visām "histēriskajām" dāmām utt; Simonīni kā rakstura uzbūve atbilst nevis freidiskajam "ar mums visiem kaut kas nav kārtībā, bet ir lūzuma punkts, kas ir svarīgs - iesk. attiecības ar vecākiem", bet vulgārtrilleriskajam "trakiem cilvēkiem nav morāles, viņi ir ļauni kretīni!!!")
Piem., pēc freidiskās loģikas psihozei - šajā gadījumā paranojai - vajadzētu izpausties tā, ka cilvēks savas domas nevis "aizmirst" (kā dara neirotiķi), bet pieraksta citiem, kas ir neģēlīgi un miesaskārīgi => pēc tam izveido sistēmu, kurā ir konkrēti nosaukts ļaunais spēks (žīdmasoni) => tikai tad, kad šī sistēma draud salūst, psihoze "ieslēdzas" un cilvēks sāk slepkavot (daudzi nemaz nesāk). Nevis otrādi, tipa "vispirms kaut ko tur drusciņ galināsim nost un tā, bet pēc tam izveidosim paranoisko pasaules uzskatu, vnk tāpēc, ka tā naudu var nopelnīt - kā nekā morāles taču man nav, jo es esmu traks". Uz šīs sistēmas plusmīnus var izveidot adekvātu stāstu, tā vietā Eko ir vienkārši nohaltūrējis un savu psihopātu uztaisījis vēl plakanāku un nepamatotāku kā Da Vinči koda albīnu-paššaustītāju. |
|
|