Man aizdomas, ka viņš tur neņem psihoanalīzi tās mūsdienu izpratnē, bet koncentrējas tikai un vienīgi uz Freidu. Vienīgais, acīmredzot autoram šķita, ka ja šis jau pirmajās lpp. vai pārdesmit reizes pieminējis, ka visas viņa dvēseles mokas nāk no Austrijas žīda pseidodaktera, tad lasītājam viss skaidrs un var droši rakstīt romānu par to, kā freidisms rosījās pa galvu laikabiedram. Nu līdzīgi, kā ja galvenais varonis būtu pārņemts pārdomās pēc tikšanās ar kādu velsieti Čārlzu, kurš atgriezies no Galapagu salu žubīšu pētniecības, bet zooloģijā advancēts lasītājs ceptos, ka autoram ir arhaiska un galīgi aplama izpratne par zooloģiju, jo jau 2009. gadā kurš tur plēvspārņus klasificējis pavisam savādāk. Nu kaut kā tā es to sapratu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es kā reiz pēdējā laikā esmu drusku iedziļinājusies freidiskajā psihoanalīzē, un, lai arī es nevarētu pateikt, kā ir "pareizi", šitais nav pareizi. (Pofig par visām "histēriskajām" dāmām utt; Simonīni kā rakstura uzbūve atbilst nevis freidiskajam "ar mums visiem kaut kas nav kārtībā, bet ir lūzuma punkts, kas ir svarīgs - iesk. attiecības ar vecākiem", bet vulgārtrilleriskajam "trakiem cilvēkiem nav morāles, viņi ir ļauni kretīni!!!")

Piem., pēc freidiskās loģikas psihozei - šajā gadījumā paranojai - vajadzētu izpausties tā, ka cilvēks savas domas nevis "aizmirst" (kā dara neirotiķi), bet pieraksta citiem, kas ir neģēlīgi un miesaskārīgi => pēc tam izveido sistēmu, kurā ir konkrēti nosaukts ļaunais spēks (žīdmasoni) => tikai tad, kad šī sistēma draud salūst, psihoze "ieslēdzas" un cilvēks sāk slepkavot (daudzi nemaz nesāk). Nevis otrādi, tipa "vispirms kaut ko tur drusciņ galināsim nost un tā, bet pēc tam izveidosim paranoisko pasaules uzskatu, vnk tāpēc, ka tā naudu var nopelnīt - kā nekā morāles taču man nav, jo es esmu traks". Uz šīs sistēmas plusmīnus var izveidot adekvātu stāstu, tā vietā Eko ir vienkārši nohaltūrējis un savu psihopātu uztaisījis vēl plakanāku un nepamatotāku kā Da Vinči koda albīnu-paššaustītāju.

(Reply to this) (Parent)