saac ar flowchart un ko grib peetiit tiesi
abas sferas ar vienu indeksu drosi vien nav jega izteikt, tad sajuks celonji ar sekaam; ja faktori korelee, tad liek tikai vienu no viniem indeksaa

(Reply to this) (Thread)

nu tb ja, piemēram, ir "izglītība" un "labs darbs", tad droši vien korelēs pārāk stipri, lai būtu jēga taisīt indeksu, kas atrāda "izglītību UN labu darbu"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arastais likums ir taads, ja korelacijas koeficients ir >0.8, tad vienu no siem faktoriem var atmest (redundancy - 1 no soem ir redundant)
- bulcinju skaits un uznemtais oglhidratu daudzums - kaa ietekmee svaru
- bulcinas korelee ar oh, vienu var atmest, drosi vien bulcinjas

Bet izglitiba un labs darbs, tie tomer ir dazadi aspekti, nu, var but izglitiba un nebut laba darba (dazu rakstura ipasibu del) un varbut arii labu darbu var iegut bez izglitibas
Var paturet ari korelejosus faktorus, ja petniekam ir skaidra doma, kapec un ko vins grib ar to pateikt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

droši vien korelācija starp šiem abiem būtu riktīgi jāmēra līdzi, dinamikā, nevis "okei, uztaisīsim indeksu, kas apzīmē to un to, un pēc tam mauksim uz priekšu ar to pašu"

lai gan paga, jums ezeriem taču droši vien ir kaut kāds "veselības indekss"? nu, t.i., vai es varu izdarīt bateriju mērījumu Lubānas ezerā, dabūt ārā vienu ciparu, saņemt tādu pašu indeksu no Mičigana ezera (presumably pēc tam, kad tur ir izdarīti mērījumi) un nonākt pie jēgpilna secinājuma/salīdzinājuma, kas nav labi un ko vajadzētu darīt citādi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sii ir mana teema: mes attistam indeksus visiem eiropas ezeriem un harmonizejam, lai vini nozimetu vineu un to pasu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet arī jūs, teiksim, attīstāt indeksus tieši Eiropas ezeriem, nevis pretendējat uz vienu indeksu, kas tikpat labi derētu *jebkuram* ezeram? Vai tev šķiet, ka šāds viens indekss visiem ezeriem būtu lietderīga lieta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir ari indeksi, kas ir derigi jebkuram ezeram - OECD un Karlsons
protams, ka biki jazin, ko tas indekss nozime un kaa to lietot, bet jaa, ir indeksi, kas ir derigi absoluti visiem ezeriem
tapat kaa GDI un GPI lieto visaas valstis, ir loti daudz universaali atziti un universaali lietoti indeksi, tai skaitaa psihopatijas indekss vai BMI
(indeksi ir mana vaajiiba)

(Reply to this) (Parent)

isti nesapratu:
tev ir datubaaze,
tu meklee faktorus, ko ielikt indeksaa,
tu aprekini vinu korelacijas,
skaties, kuri augsti koelee un arii peec butibas atkaarto viens otru - tos var izsleegt
jaa, ezeriem ir ekologiskaas kvalitates indekss (kas norada "veselibu"), bet ir arii ietekmes indekss (pressure index) - apmeram, kaa bvar merit cilveka psihisko veselibu un var meerit raaditajaus, kas to ietekmee (nu, pienemsim, vecaku mentalais stavoklis, vides piesarnojums, kriminalais limenis rajonaa)

(Reply to this) (Parent)

ja vajag, varu ieteikt vienu loti sakarigu statistiki no LU!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēēē, man šobrīd ir tikai tīri teorētiska/diršanās interese :)

(Reply to this) (Parent)

Ar so es visu laiku sastopos sava sfera. Ka merit pielagosanos klimata parmainam, ja pati 'pielagosanas' ir kompleksa sistemu sistema, kur daudz kas savstarpeji korele un ari korele ar arejiem faktoriem feedback loops. Biegu beigas ir dazi indexi, piem. ND.Gain: https://gain.nd.edu/our-work/country-index/
Bet kaut ko konkretu tie indeksi izsaka tikai tiem, kas tiesam saprot, kaa indekss tiek rekinats. Un dazadu indeksu rezultati medz but atskirigi ( piem. valstu salidzinajuma konteksta).

Lidz ar to tas, ko tu apraksti, var but interesants zinatnisks uzdevums, bet praktiskais pielietojums var but ierobezots. Var uzreiz rekinaties ar kritiku, ka nedrikst sita reducet kompleksus aspektus uz primitiviem cipariem, ka tas nespej atainot patieso situaciju.

(Reply to this) (Thread)

pārfrāzēšu, vai pareizi sapratu:
1) principā šajā situācijā var veidot vienu vai vairākus indeksus
2) bet tie var noderēt tikai konkrētās situācijās, kuras atpazīs speciālists (kas zina, kā šie indeksi veidojas)
3) man skraidīt apkārt un teikt "Latvijai ir ND.Gain 60.7, kas ir 31. vieta pasaulē, salīdzinājumam pirmajā vietā ir Norvēģija ar ND.Gain 76.0!" ir kindof bezjēdzīgi

..un, ja pie tevis atnāktu kāds zinātnisks pētījums ar tekstu "šeit piedāvājam konkrētas izmaiņas, kuras uzlabotu valsts ND.Gain indeksu", vai tava reakcija būtu "whoa, šitais ir kruta", vai drīzāk "varētu būt reāli kruta, bet kāpēc viņi izmanto kā mērķi ND.Gain indeksu, nevis konkrētu rādītāju?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

absoluti nav bezjedzigi ja
1) ir zinams, ko nozimee katrs indekss
2) indeksa aprekinasana ir standartizeta (ir konkreta metodologija, kaa reekina indeksu)
3) indeksi ir interkalibreeti (salidzinati nun harmonizeti) starp valstiim / objektiem
Ir parskati par visas eiropas udenjiem, visiem ezeriem, upem, piekrastes udenjiem, kas tiek noverteti ar indeksu EQR - kas nozimee stavokla novirzzi no neietekmeta stavokla (1-neietekmets stavoklis, 0-galeja ietekme)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ar "man skraidīt apkārt" es domāju sobstvenno MAN, tb cilvēkam, kas nezina, kā tas veidojas, ir tikai redzējis burtiski vienu bildīti ar šo cipariņu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arii sobstvenno TEV tas nav bezjedzigi, ja autori darbu veikusi sakarigi, tai skaitaa izskaidrojusi 1 teikumaa ineksa noziime

(Reply to this) (Parent)

Ja,
1) Realitate ir ta dazadas organizacijas veido dazadus indeksus ( vai citus 'merisanas' instrumentus, piem., scorecards), katra pec savas metodologijas (piem. ND Gain in vienas universitates projekts). Biezi sava starpa konkurejot. Politiska limeni var pienemt lemumu, ka piem. musu regiona mes ka standartu lietosim indeksu Y. Tas ne vienmer nozime, ka izveletais indekss ir labakais.
2) Atbildigi butu, ja indeksus lietotu un komentetu cilveki, kas vinus tiesam saprot (ari visus ierobezojumus un pienemumus), reali ta nav, un ir daudz misinterpretaciju.
3) Nav bezjedzigi, ja tu ari paskaidro, kas ir ND Gain, un ko tas parada.

Mana reakcija butu ''OK, interesanti, bet vispirms pamatoti paskaidrojiet, kapec jus izvelejaties stradat ar ND Gain indeksu, nevis kadu no alternativam".
Lai veiktu konkretas rekomendacijas, tapat indekss bus jasadala sastavdalas, lidz ar to petijums butiba ir par konkretam izmainam, kas uzlabotu valsts pielagosanos klimata parmainam, kur ka mers tiek lietots ND.Gain. Konkretaja piemera gan vel jaskatas, vai tur ir tiesam ir 'zinatniskais elements', vai ari tas drizak ir politikas rekomendacijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, OK, makes sense. Paldies :)

(Reply to this) (Parent)

kāpēc viņi izmanto kā mērķi ND.Gain indeksu, nevis konkrētu rādītāju?
tapec ka indekss ir integrets raadiitajs. Piemeram, svaru var izteikt kg, kas ir atsevisks raditajs, bet svara indekss bus labaks raditajs, jo ieklauj arii garumu, sarezgitakie - arii vecumu un citus raaditajus.
tapec indeksus uzlabot ir kruta :-)

(Reply to this) (Parent)

kompleksus aspektus uz primitiviem cipariem var un vajag, tikai jaazin kaa ! galugala valstu labklajibu vai demokratiju vai veselibu arii mera ar indeksiem, kas nav ideali un universaali, bet tomer priekstatu dod pietiekami labi - un kur nu veel kompleksaaku aspektu kaa labklajibu vau demokratiju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekritu, un ari esmu darijusi.
Bet tada kritika bus vienmer. Ir laudis, kas to uztver par vinu laucina reductionism, un viniem tas nepatik :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, tad var izskaidrot, ka indeksi kalpo noteiktiem merkiem, var tak iesniegt miljons sugu sarakstu bez nekada redukcionisma vai 1 indeksu

(Reply to this) (Parent)

Ar vienu skaitlisku indeksu būs par īsu, es tā domāju.

(Reply to this)

atbildot uz jautajumu,
- paradibu izteikt ar indeksu (stavoklis, sekas)
- tad petit to ietekmejosos celonjfaktorus, bet tur peta katra faktora darbibu atseviski un mijiedarbibaa

viekarsots piemers: resnumu izsakaa indeksu BMI un tad peeta kadi faktori ietekmee BMI

(Reply to this) (Thread)

Lūk, mani interesē, kā tāds BMI (vai cits indekss) atgriezeniski savukārt ietekmē situāciju. Piemēram, kā GDP internacionāla pieņemšana un izmantošana “piegriež” izpratni par to, kas strādā, radot izmešu kultūru: “Simon Kuznets, the guy who designed the GDP measurement tool to calculate the productivity capacity of the United States during WW2, warned against using this system as a broad economic indicator. Yet very quickly, nations around the world took to measuring their economic position through the calculation of the sale of end-user goods. Basically, anything that you or I consume is considered a ‘good’ in the economy and thus adds to the health of the countries’ economic positions. This means that wars increase GDP, as does anything that requires continual consumption, like disposable stuff.”

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Tik nenormāli sūdīgs BMI, ka jānoslīcina bēda ar sešiem aliņiem!" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aptuveni, vai kaut kā tā, tikai lielākos apmēros.

(Reply to this) (Parent)

nu kaa ! ja BMI > 25, jasaak dieta, ja BMI > 40, jaasaak piespiedu dieta, ja BMI < 18, jaasaak pacients barot - indeksu jeega ir tada, ka var nolikt robezas un tad management actions

(Reply to this) (Parent)

par GDP - interpretacijas jautajums, vajag pareizi interpreteet

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vajag, vajag, bet tas tomēr nav noticis.

(Reply to this) (Parent)

Nu, ja pieņemam Maslova skalas piramīdas variantu, tur viena no tēzēm bija, ja pareizi atceros, ka kamēr nav apmierināti apakšējie līmeņi, tad ar augšējiem nekas īsti nesanāk.

Līdz ar to šāds indekss varētu būt noderīgs, piemēram, mārketingā, ja viņi zina cilvēku Maslova indeksus, viņi var atdalīt, kuriem ko reklamēt.

(Reply to this)