Novembris 18., 2017
| 10:45
|
Comments:
Šis pats Un tajā, ko es no viņa esmu redzējusi šērotu-laikotu, nav nekā no psiholoģijas kā zinātnes; tb ja viņu salīdzina, teiksim, ar Dan Ariely, pēdējais dod atsauces uz pētījumiem, kurus pēc tam var atrast un izķidāt, kamēr DžP, cik es esmu redzējusi, izpaužas galīgi ne par psiholoģijas tēmu, vai, precīzāk, ekstrapolē psiholoģiju uz sabiedrību, kas nav korekti, + atsaucas uz karstajiem vārdiņiem tipa "power", kritizējot tos tā, kā tos saprot "cilvēki no ielas" un izliekoties, ka tā ir vienīgā šī vārda interpretācija.
Tu skatījies akadēmiskās lekcijas vai izklaides gabalus, kuru mērķauditorija ir mūsdienu funkcionālie analfabēti (t.i. tie, kas lasa TIK lēni, ka infa video formātā sanāk koncentrētāka)? Teiksim, De Grasse tvīti par Interstellar izpelnījās kritiku no Torpa, bet tāpēc jau viņš nepārstāj būt astrofiziķis, kas pie tam labi skaidro fiziku masām. Un Torps ir Nobela kalibra fiziķis, pat ja Interstellar ir daiļdarbs ar savām vaļībām
Psiholoģijai ir daudz apakšnozares, dažas to vien dara, kā ekstrapolē uz sabiedrību, un šis profesors, izskatās, specializējas daļēji uz tādām.
Paviršība un populisms tiem, kam apnicis liberāļu populisms, bija mans iespaids. Kaut kādas lekcijas mēģināju skatīt, bet dabesīja. Visvairāk tas, ka ķer sagrābstītas lietas (gandrīz kā parasts self help autors, bet galantāk) un nemaz necenšas apskatīt kādi ir reālie cipari, avoti utml. Pats aizbildinājās,ka ideja ir svarīgi, ko mēģina teikt, bet ja tik pavirša attieksme pret piemēriem, negribu domāt par pamatidejām, kur avoti netika doti, jo Tā Vienkārši Ir. Mans personīgais iespaids. Bet esmu nolēmusi vēl dot iespēju, kad gribēsies interesantas idejas bez nopietnības. Bet nopietni uztvert kā zinātnieku nespēju. Interesanti svārstuļojumi pa tēmu sabiedrību, jā.
Esi lasījusi viņa darbus?
Ah! Tagad ar lekcijām nepietiek? :D Nu varu iesērčot sev pieejamās akadēmiskajās datu bāzēs. Varu sacerēt, ka tur valoda un idejas būs daudz pieticīgākas, vairāk turēties pie standarta, piemēram Big5.
Nē nu ja kritika balstās uz "šitam tikai savārstījumi bez reāla seguma", tad laikam kritiķi zina labāk. Protams ar lekcijām nepietiek. Nezinu kā jums, bet es neatceros, ka savos studiju laikos lektori būtu pēc katriem dažiem teikumiem apstājušies, lai sausā robota balsī nocitētu auoru/grāmatu/papīru/gadu/lapaspusi etc. rekvizītus, lai pierādītu studentiem, ka negvelž tikai improvizētus savārstījumus. Lekcijas formāts tam nav īpaši draudzīgs.:)
nu vispār mūsdienās tas ir standarts, tb, ja nemaldos, man katrā lekcijā ir atsauces uz to, kurš ko ir teicis un lielā daļā gadījumu arī kurš viņu ir kritizējis un kāpēc. pirms gadiem dafiga, kad studēju pirmoreiz, tā nebija (vai arī es neatceros, jo tas bija sen un es nemācījos drausmīgi cītīgi) un tagad statistikas kursā arī to nedara, bet pieņemu, ka, tikko parādās interpretācija, tā autoru un pētījumu piekarināt mūsdienās varētu būt norma. (kas arī meiko sensu, manuprāt)
that said, protams, žanrs "runāt publikas priekšā un mēģināt īsi izstāstīt lietas" ir sarežģīti
bet, no otras puses, nav jau tā, ka būtu *neiespējami* atrast veidus, kā video piekabināt atsauces
/šis ir komentārs par tēmu "a kā akadēmiķim vajadzētu publiski izpildīties", nevis specifiski par DžP
JP mēdz atsaukties gan uz autoriem gan pētījumiem un grāmatām, bet dabiski, ka nedara to ar āsbuergerisku metodismu. Tas būtu diezgan 'disrupptive' imo. Gan jau, ka viņa kursos ir mācību materiāli, kuros ir milzu saraksts ar visu iespējamo literatūru un avotiem tā pat kā bija, kad es mācījos. Nu nedarbojas lektori un profesori pēc tik pedantiskas nomenklatūras standartiem kādus tu centies uzstādīt vienam JP.
TBH, darbojas gan. Protams, no otras puses, publiska uzstāšanās un akadēmiska lekcija ir divas dažādas lietas ar atšķirīgiem standartiem un prasībām.
Varbūt strikti ekzaktajos laukos darbojas, jo skaidrs, ka tur īsti nav nekas cits par ko runāt, ka vien nemitīgi atsaukties uz iepriekš izstrādātām teorijām, vienādojumiem, konstantēm un likumiem.
was. kā reiz stingri ekzaktajos laukos varētu diezgan vienalga, kurš, kādos apstākļos un ar kādu mērķi ir izteicis konkrēto domu. humanitārajās zinātnēs tas maina praktiski visu, jo katra konkrētā ideja ir veidota konkrētā priekšstatā par to, kas ir kas, kas tiek implicīti pieņemts kā pašsaprotams un attiecīgi netiek pat definēts vai pat nosaukts kā implicīts pieņēmums.
DžP ir daudz tuvāk eksaktajiem, nekā humanitārajiem.
Sociālajās zinātnēs ir ļoti, ļoti daudz vairāk interpretējumu lietu un variāciju un sīkumi, kas maina daudz. Jap, par humanitārajām zinātnēm nav precīzi to saukt, bet arguments ir vietā, manuprāt.
Neatceros, ka manās studijās kāds tā darīja. Ja bija lekcijas, tad pēdējais slaids bija ar atsauču sarakstu. Izšķirot, kur ir interpretācija, ir studenta mājasdarbs. Tam nav jēgas tērēt vērtīgo lekcijas laiku. |
|
|