Novembris 18., 2017
| 10:45
|
Comments:
nu vispār mūsdienās tas ir standarts, tb, ja nemaldos, man katrā lekcijā ir atsauces uz to, kurš ko ir teicis un lielā daļā gadījumu arī kurš viņu ir kritizējis un kāpēc. pirms gadiem dafiga, kad studēju pirmoreiz, tā nebija (vai arī es neatceros, jo tas bija sen un es nemācījos drausmīgi cītīgi) un tagad statistikas kursā arī to nedara, bet pieņemu, ka, tikko parādās interpretācija, tā autoru un pētījumu piekarināt mūsdienās varētu būt norma. (kas arī meiko sensu, manuprāt)
that said, protams, žanrs "runāt publikas priekšā un mēģināt īsi izstāstīt lietas" ir sarežģīti
bet, no otras puses, nav jau tā, ka būtu *neiespējami* atrast veidus, kā video piekabināt atsauces
/šis ir komentārs par tēmu "a kā akadēmiķim vajadzētu publiski izpildīties", nevis specifiski par DžP
JP mēdz atsaukties gan uz autoriem gan pētījumiem un grāmatām, bet dabiski, ka nedara to ar āsbuergerisku metodismu. Tas būtu diezgan 'disrupptive' imo. Gan jau, ka viņa kursos ir mācību materiāli, kuros ir milzu saraksts ar visu iespējamo literatūru un avotiem tā pat kā bija, kad es mācījos. Nu nedarbojas lektori un profesori pēc tik pedantiskas nomenklatūras standartiem kādus tu centies uzstādīt vienam JP.
TBH, darbojas gan. Protams, no otras puses, publiska uzstāšanās un akadēmiska lekcija ir divas dažādas lietas ar atšķirīgiem standartiem un prasībām.
Varbūt strikti ekzaktajos laukos darbojas, jo skaidrs, ka tur īsti nav nekas cits par ko runāt, ka vien nemitīgi atsaukties uz iepriekš izstrādātām teorijām, vienādojumiem, konstantēm un likumiem.
was. kā reiz stingri ekzaktajos laukos varētu diezgan vienalga, kurš, kādos apstākļos un ar kādu mērķi ir izteicis konkrēto domu. humanitārajās zinātnēs tas maina praktiski visu, jo katra konkrētā ideja ir veidota konkrētā priekšstatā par to, kas ir kas, kas tiek implicīti pieņemts kā pašsaprotams un attiecīgi netiek pat definēts vai pat nosaukts kā implicīts pieņēmums.
DžP ir daudz tuvāk eksaktajiem, nekā humanitārajiem.
Sociālajās zinātnēs ir ļoti, ļoti daudz vairāk interpretējumu lietu un variāciju un sīkumi, kas maina daudz. Jap, par humanitārajām zinātnēm nav precīzi to saukt, bet arguments ir vietā, manuprāt.
Neatceros, ka manās studijās kāds tā darīja. Ja bija lekcijas, tad pēdējais slaids bija ar atsauču sarakstu. Izšķirot, kur ir interpretācija, ir studenta mājasdarbs. Tam nav jēgas tērēt vērtīgo lekcijas laiku. |
|
|