Augusts 31., 2015
| 17:39
|
Comments:
Tāpat tas praksē beidzas ar šķiršanos, jo kā tad tu, ar kuŗu kopā sabūts ilgāku laiku, galvas reibināšanas ziņā (ko brīžam mēdz uztvert par Lielo Patieso Mīlu) vari sacensties ar kādu brand new? Jaunās mantiņas tak ir pievilcīgākas par vecajām. Un, ja šķirties, jau labāk šķirties ar spozmi un trādirīdi! Savukārt dzīvošana melos sagrauj pirmām un galvenām kārtām pašu melotāju. Nevar tak būt īpaši daudz cieņas pret cilvēku, kuŗu tu krāp. Bet ilgtermiņa attiecības bez cieņas būs diezgan nekādas.
From: | unpy |
Date: | 31. Augusts 2015 - 22:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Hmmm. Oponēšu. Ja vienīgā attiecību jēga, alfa un omega ir savstarpējš sekss, tad jā, tad šī konstrukcija ir spēkā, kā savādāk? Ja sekss ir tikai kaut kāda, nebūt ne lielākā attiecību daļa, tad viss ir pavisam savādāk.
Pieņemu, ka veciem paviāniem lietas stāv citādāk nekā jaunajiem un spraunajiem, kam kaudzēm lieliska seksa ir pavisam pašsaprotama attiecību sastāvdaļa, bet vispār tas nav tik daudz par seksu. Krāpšana ir tad, kad tu savam partnerim dari kaut ko tādu, ko tu negribētu, lai tavs dzīvesbiedrs uzzina. Tā tikpat labi var būt monogāmijas pārkāpšana, un tikpat labi var būt arī, ah, nezinu, sava dzīvesbiedra uzkrājošās apdrošināšanas izkrāpšana. Lai vai kā, ja tu kādu cilvēku kaut kādā veidā krāp, tad tu agri vai vēlu sāksi viņu uzskatīt par stulbāku, neaptēstāku un tādā garā -- katrā ziņā ne savas cieņas vērtu.
Un tas par to brand new draudziņu, kuŗa priekšā iepriekšējais ir jo blāvs, arī ir par visādām lietām, ne tikai seksu. Kaut vai viņa joki šķiet smieklīgāki, jo neesi tos dzirdējis iepriekš.
From: | unpy |
Date: | 31. Augusts 2015 - 23:10 |
---|
| | | (Link) |
|
hotai ļoti labi pateica par divu indivīdu dzīvi, kuras sarežģītība apkārtājam sociumam īsti nav tverama, bet uz kuras drupačām tiek taisīts kaut kāds Viedoklis(ok, tagad meloju, domu drusku attīstīju un sarežģīju). Vecie ne vecie paviāni, ja cilvēkus saista tikai sekss, šīs attiecības beigsies ap to pašu bioloģisko šķēru dīvaino nesakritību.
Oi, es te nenodarbojos ar sociumā apgrābstītu drupaču pārcepšanu par Viedokli, par attiecīgo tēmatu es zinu arī ne no nostāstiem :) Nu, ne par apdrošināšanas izkrāpšanu, par to es zinu no nostāstiem. Bet par to Īstā atrašanu pēc gana ilgiem laulības gadiem -- yes sir.
Kā jau minēju, tas nebūt nav tikai par seksu. Tur pārsvarā ir tādas lietas kā "mani saprot", "esmu atradis dvēseles biedru", "ir tik labi kopā paklusēt" un tāda pojebeņ. Un, lai gan iesaistītās personas tikai runājas un patur bikses kājās, tomēr Krāpšanas Griezīguma Skalā šāda dvēseles biedra atrašana pārliecinoši pārspēj gadījuma sakarus.
From: | unpy |
Date: | 31. Augusts 2015 - 23:25 |
---|
| | | (Link) |
|
/paspiežu roku/ Viss, kas sākās kā nevainīgs "hahahā, es viņam liekos kā dīva" jau ir diezgan skaidrs signāls, ka visu esi nokavējis.
oh, nu kamōn, tad jau tādi kā es vispār nevarētu būt attiecībās ilgāk par, like, 6 mēnešiem :) lai gan, protams, dzīvot "hard truths" režīmā ir diezgan liels pizģec un spozme un trādirīdis arī bez šķiršanās.
Skaidra lieta, your mileage may vary. Noteikti ir iespējamas vairāk vai mazāk nemonogāmas attiecības, kur visas iesaistītās personas ir mierā ar šādu lietu kārtību (vismaz ne mazāk mierā kā monogāmās attiecībās, kur jau ar nākas par kaut ko vienoties). Bet, man domāt, tad gan labāk dzīvesbiedru par šādām slieksmēm apziņot laicīgi, nevis tad, kad uzradies romantiskās pieķeršanās objekts :)
jā, nu mūsu 2. randiņā viņš kādas 20 minūtes nervozi pīpēja pie tā drausmīgā franču kroga, kamēr es tualetē bučojos ar kaut kādu random meiteni, pieņemu, ka tajā brīdī daudz kas tapa skaidrs
/tas gan bija sen un vairs nav taisnība :D
Nu jā, tad ir citādi, ja gana laicīgi ir puslīdz skaidrs, ka lietas var šitā pavērsties -- all rightie. Ir jau mazliet rotaļāšanās ar sērkociņiem, bet pieauguši cilvēki tak māk ar uguni tikt galā, nenodedzinot māju.
Es te drīzāk kā sākuma uzstādījumu biju pieņēmis variantu, ka mēs te tādi tradīcionāli ģimeniski (ha) un līdz nāve, bet piepeši Satiec Īsto un viss, ceļi ļogās, sirds pa muti laukā, visas lietas. Skaidrs, tad jau gribas uzreiz skriet un būt tradīcionāli ģimeniskam ar Īsto.
Mēs taču te pieauguši cilvēki nevis Twilight auditorija esam.
Visādiem 'īstajiem' un 'tradicionāli ģimeniskajiem' meitenes tic kaut kādā skolas/agrīno studiju vecumā, bet no tā tomēr kaut kā izaug un šādas frāzes pēc zināma vecuma sasniegšanas izskatās... Dīvaini?
Ne jau tas ir galvenais. Un nu, kopā tikai kamēr sajūtas frešas, un ja nav, značit jāšķiras - tas jau arī ir tā laicīgi nolemt attiecībām 6menešu-6 gadu(pie baigās veiksmes) dzīvi.
Atrodi sudrabkāzniekus, kas ir kopā tāpēc, ka tas ir Īstais un sajūtas joprojām svaigas.
gan jau ka tādi arī ir, bet tikai tāpēc, ka kāds no abiem ir svaigi palūrējis pa kreizi kreisi un atgriezies pie pārbaudītām vērtībām, pēc pērkona negaisa arī mūsu simtgadīgā zeme ir svaiga
Tas biš cita veida svaigums :) Bet nu, šā vai tā 'vispirms izšķīries, tikai tad drīkst pa kreisi paskatīties' , vai 'oi, man sāk acis slīdēt, značit šis nebija Īstais, būtu Īstais, nekad tādas domas nenāktu prātā, jāšķiras' ir dikti dīvainas pieejas. Lai gan bieži sastopamas.
vot jā, vienreiz mani puika ar šādu argumentu pasūtīja, nekādīgi nespēju viņam iestāstīt, ka, džīzas kraist, PROTAMS, viņš var pabučoties ar citu meiteni un, ja saprot, ka tas ir reāli kruta, tad lai pāriet no punkta A uz punktu B. bet ni un ni, viņam ētika.
visvairāk, protams, kaitināja tas, ka man točna nebija viņu par ko ienīst, visu tādu baltā zirgā :)
Ak, protams, es zinu šo to par ilgtermiņa attiecībām. Man gan viņas nekvalificējās sudrabkāzām un ilga 9 gadus, bet, hei, 34 gadu vecumā 9 gadi ir drausmīgi gaŗš laiks. Vismaz pietiekami gaŗš, lai diezgan daudzas reizes gan dzirdētu, gan pats teiktu šito pašu par "ne jau tas ir galvenais".
Tas tā nenoliedzami ir. Tik vien tās bēdas, ka šis ir viens no tiem nenoliedzami pareizajiem padomiem, kuŗus pašiem gribas pārbaudīt dzīvē.
Jo zinkā, it kā jau mums patīk domāt, ka uz reklāmu uzķeŗas tie aprobežotie ļautiņi, nevis tādi Gudrie, Skaistie un Veiksmīgie kā mēs. Tomēr tad, ja tev jau no bērna kājas ar pasakām par princesēm borē to, ka tu reiz satiksi vienu Īsto un Vienīgo un dzīvosit Ilgi un Laimīgi, līdz Nāve Jūs Šķirs — nu, aizķeŗas tas kaut kur pat Gudrajiem, Skaistajiem un Veiksmīgajiem. Ja to saka bērnības pasakas, pēc tam Tvailaits, pēc tam visas romantiskās filmas, pēc tam padomu vācelītes "Kā saglabāt dzirksti laulībā" un žurnāls Cosmo — tur ir jābūt ļoti spēcīgai personībai, lai itin nekā neiespaidotos un nekristu vairāk vai mazāk dziļā izmisumā tad, kad pamani, ka paša laulība gluži nav tik nebeidzami laimīga, kā tev te apkārt visi stāsta.
Nav jau tā, ka uzreiz izšķiŗas tāpēc, ka sajūtas nav frišas. Bet kaut kur kaut kas aizķeŗas, edz, romkomos pāŗi visu laiku smaida, bet mēs diezgan bieži arī diršamies. Un, ja tu tad satiec kādu, ar kuŗu atkal ir visas frišās sajūtas — tad atkal jābūt ļoti spēcīgai personībai, lai tā stingri sev spētu pateikt, nomierinies, padročī, pāries. Vismaz tad, ja tā ir pirmā laulība un visas šīs nenoliedzami pareizās atziņas ir tikai teorija, nevis prakse.
Nepareizos romkomus jūs skataties, cienītais. Vairāk Simpsonu, Family Guy, Adamsu ģimeņu, tas dod pamatīgu atsvaru 'un viņi dzīvoja laimīgi forever and ever'.
Bērnībā arī dāvanas nesa salavecītis, pa ielām brauca melnās volgas, kas zaga nepaklausīgus bērniņus un jebkurā situācijā bija skaidri atpazīstami 'labie' un 'sliktie'.
Protams, ka cilvēki šķiras daudz un dažādu iemeslu pēc.Un iemesli bieži vien ir citi, nekā publiski pateiktie un skaļi atzītie. Akūtu notikumu vainot vieglāk, kā hronisku atsvešināšanos/iestikšanu toksiskos attiecību modeļos.
Family Guy ir neticams sūds, ko es paskatīties nespēju, Simpsoni savulaik ļoti patikās, tagad palikuši par neticamu sūdu, bet vispār jau es ne par seriāliem.
Ir, ir viss šķīsta taisnība, pilnībā piekrītu, pieaugšana ir saistīta ar spēju saskatīt pustoņus, ne tikai balto un melno. Te uzreiz gribētos indīgi piebilst, ka acīmredzot Latvijas sabiedrība ir stipri nepieaugusi, ja jau mums joprojām ir ļoti svarīgi tādi uzstādījumi kā "labie mēs" un "sliktie viņi", bet es atkal ne par to!
Drīzāk gribēju teikt, ka pieaugšana ir samērā ilgs process, un tikai kaut kādi brīnumbērni spēj pieaugt no grāmatām, visiem pārējiem nepieciešama pieredze. Tāpēc diez vai ir pārlieku prātīgi no sava augstās morāles torņa dāļāt nosodījumu tiem, kas nav vēl paspējuši apjēgt tādas it kā pašsaprotamas lietas.
betbetbet!!! he sparkles!!! ^^
Viņš gultas lauž. Tikai pēc kāzām, protams. Tas tak vēl krutāk.
zato nav jādzemdē, paši bērnu izgrauž no vēdera ārā? (jāatzīstas, neesmu skatījusies filmu, līdz ar to man ir diezgan brīvas interpretācijas)
Ja zobos ir iebūvēta eiforiska anestēzija un brūces sadzīšana par nebijušu 24h laikā, lai grauž. C-sec ar nav nekas estētisks, ar rokām izplēš ārā, ne jau smuki šņik šņik izgriež.
you never know, nu, par to mājas nenodedzināšanu un par tiem "pieaugušiem cilvēkiem".
bet nu kā ir, tā jādzīvo, pieņemu. |
|
|