|
Septembris 1., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kautskis | 09:36
Ak, protams, es zinu šo to par ilgtermiņa attiecībām. Man gan viņas nekvalificējās sudrabkāzām un ilga 9 gadus, bet, hei, 34 gadu vecumā 9 gadi ir drausmīgi gaŗš laiks. Vismaz pietiekami gaŗš, lai diezgan daudzas reizes gan dzirdētu, gan pats teiktu šito pašu par "ne jau tas ir galvenais".
Tas tā nenoliedzami ir. Tik vien tās bēdas, ka šis ir viens no tiem nenoliedzami pareizajiem padomiem, kuŗus pašiem gribas pārbaudīt dzīvē.
Jo zinkā, it kā jau mums patīk domāt, ka uz reklāmu uzķeŗas tie aprobežotie ļautiņi, nevis tādi Gudrie, Skaistie un Veiksmīgie kā mēs. Tomēr tad, ja tev jau no bērna kājas ar pasakām par princesēm borē to, ka tu reiz satiksi vienu Īsto un Vienīgo un dzīvosit Ilgi un Laimīgi, līdz Nāve Jūs Šķirs — nu, aizķeŗas tas kaut kur pat Gudrajiem, Skaistajiem un Veiksmīgajiem. Ja to saka bērnības pasakas, pēc tam Tvailaits, pēc tam visas romantiskās filmas, pēc tam padomu vācelītes "Kā saglabāt dzirksti laulībā" un žurnāls Cosmo — tur ir jābūt ļoti spēcīgai personībai, lai itin nekā neiespaidotos un nekristu vairāk vai mazāk dziļā izmisumā tad, kad pamani, ka paša laulība gluži nav tik nebeidzami laimīga, kā tev te apkārt visi stāsta.
Nav jau tā, ka uzreiz izšķiŗas tāpēc, ka sajūtas nav frišas. Bet kaut kur kaut kas aizķeŗas, edz, romkomos pāŗi visu laiku smaida, bet mēs diezgan bieži arī diršamies. Un, ja tu tad satiec kādu, ar kuŗu atkal ir visas frišās sajūtas — tad atkal jābūt ļoti spēcīgai personībai, lai tā stingri sev spētu pateikt, nomierinies, padročī, pāries. Vismaz tad, ja tā ir pirmā laulība un visas šīs nenoliedzami pareizās atziņas ir tikai teorija, nevis prakse.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |