Nepareizos romkomus jūs skataties, cienītais. Vairāk Simpsonu, Family Guy, Adamsu ģimeņu, tas dod pamatīgu atsvaru 'un viņi dzīvoja laimīgi forever and ever'.

Bērnībā arī dāvanas nesa salavecītis, pa ielām brauca melnās volgas, kas zaga nepaklausīgus bērniņus un jebkurā situācijā bija skaidri atpazīstami 'labie' un 'sliktie'.


Protams, ka cilvēki šķiras daudz un dažādu iemeslu pēc.Un iemesli bieži vien ir citi, nekā publiski pateiktie un skaļi atzītie. Akūtu notikumu vainot vieglāk, kā hronisku atsvešināšanos/iestikšanu toksiskos attiecību modeļos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Family Guy ir neticams sūds, ko es paskatīties nespēju, Simpsoni savulaik ļoti patikās, tagad palikuši par neticamu sūdu, bet vispār jau es ne par seriāliem.

Ir, ir viss šķīsta taisnība, pilnībā piekrītu, pieaugšana ir saistīta ar spēju saskatīt pustoņus, ne tikai balto un melno. Te uzreiz gribētos indīgi piebilst, ka acīmredzot Latvijas sabiedrība ir stipri nepieaugusi, ja jau mums joprojām ir ļoti svarīgi tādi uzstādījumi kā "labie mēs" un "sliktie viņi", bet es atkal ne par to!

Drīzāk gribēju teikt, ka pieaugšana ir samērā ilgs process, un tikai kaut kādi brīnumbērni spēj pieaugt no grāmatām, visiem pārējiem nepieciešama pieredze. Tāpēc diez vai ir pārlieku prātīgi no sava augstās morāles torņa dāļāt nosodījumu tiem, kas nav vēl paspējuši apjēgt tādas it kā pašsaprotamas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tikšana galā ar kreiso niezi, tā aizskriešana pēc pirmās niezes ir pieredze, no kuras mācīties un augt tālāk. Ne viena, ne otra nav grāmatu.

'ja ieniezas paskatīties pa kreizi, tad morāli pareizā un godīgā izvēle ir izbeigt iepriekšējās attiecības, jo nieze liecina, ka tās tāpat ir beigušās' arī ir tāds sasodīti augsts morālais zirgs.

Pūļa psiholoģijas nonivelēšanās līdz zemākajam kopīgajam ir atsevišķš fenomens, kas nav saistīts ar pūli veidojošo indivīdu spēju ikdienā, tad kad piedomā, tomēr pievērst uzmanību pelēkajām niansēm. Un 'īpaši draņķīgie seriāli' bija tikai piemērs, ka kultūrtelpā, pat tās sūdīgajā masu līmenī ir daudz pieejamu, ne īpaši noslēptu piemēru dažādiem modeļiem, nebūt nenotiek nepārtraukta bombardēšana tikai ar 'smaidīgi un laimīgi līdz mūža galam'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā vienkārši precizēšanai: es nebūt neuzstāju par to, ka morāli pareizi ir izbeigt iepriekšējās attiecības, jo nieze liecina par beigām. Man vispār attiecībām ir tikai viens vienīgs morālais lineāls: vai visas iesaistītās personas ir pilngadīgi un rīcībspējīgi cilvēki, kas piedalās brīvprātīgi, ar prieku, bez spaidiem un draudiem. Skaidra lieta, šīs definīcijas ir gana izplūdušas (piemēram, "ar prieku" nenozīmē nevaldītu sajūsmu visu laiku, tas jau drīzāk izskatās pēc kādas gara vājības), bet kāds airis ir, ar tādu jāairē, kā anglosakši saka.

Bet par to popkultūrtelpu — jā, Simpsoni gan ir, bet viņi acīmredzami ir disfunkcionāla ģimene, un es nevaru iedomāties daudzus cilvēkus, kas vēlētos, lai viņu ģimene būtu tāda kā Simpsoniem.

Labo ģimeņu piemēri — tādi, kur visi ir laimīgi, priecīgi un smaidīgi — ir monogāmi. Protams, ja es maldos un ir kāds popkultūras produkts, kur nemonogāmas attiecības attēlotas pozitīvi — pastāsti, labprāt paskatīšos :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smurfi! Sniegbaltīte! Bruņurupuči nindzjas! Čips-un-Deils (un Gaika!)

Tiesa, tas vairāk par tēmu "viena sieviete mierīgi var handlot 4/7/veselu ciemu veču", priekš "viens džeks spēj tikt galā ar vairākām sievietēm vienlaikus" būtu jāpadomā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

I stand corrected (and comments stand collapsed).

Jā, ir par tēmu. It kā gan tiešā tekstā nav, bet tas ir kā kompozīcijā "Kur tu teci, gailīti mans" — visiem tāpat ir skaidrs, par ko tur ir.

(Reply to this) (Parent)