Jūnijs 8., 2015
| 10:55 bet visp. es esmu diezgan pārliecināta, ka visiem cilvēkiem ir disociatīvā identitāte, ajmīn savādāk taču nav iespējams dzīvot, jūs ko
|
Comments:
From: | unpy |
Date: | 8. Jūnijs 2015 - 11:11 |
---|
| | | (Link) |
|
/nogurušā balsī/ un kas par figņu tagad ir disociatīvā identitāte?
tā, kas nogurušo balsi padara atšķirīgu no ierastās.
vairākas atsevišķas, patstāvīgas personības, kas dīlo ar dzīvi un cilvēkiem atšķirīgos veidos
atsevišķos gadījumos izmantojamas arī kā noslēgtas telpas tīršķirnes tarakānu audzēšanai (nu tb lai vienas zortes tarakāni nevairojas ar citiem un nelien ārā, kur nevajag), bet es pieņemu, ka tarakānu klātesamība nav obligāta :)
tikai kas notiek, ja viņām uzrodas dažādi mērķi - tādi, kas viens otru izslēdz?
1) piešķir katrai savu laika posmu, lai izpildās pēc sirds patikas + noliek sarkanās līnijas (nu tur tipa "nepadarīt grūsnu hosta ķermeni, citiem tur vēl jādzīvo, ja") 2) informē visus, kas ir pietiekami tuvi, lai uz viņiem tas atteiktos, ka tev ir disociatīvā identitāte 3) love and understanding attiecīgo iekšpersonu starpā
bez 3. punkta ir grūti, bet, ja ir 3., tad var arī atrast kompromisus :)
aaaa vispār koncepts ir neslikts, 3. punkta kontekstā. Apkalpe. Piesedz un nodrošina viens otru. Kāpēc lielajiem gaisa kuģiem ir minimums 2 vai 3 personas kokpitā? Iztikt jau var ar vienu. Bet ja viens apjūk, nogurst, zaudē kontroli - otrs pārķer vadību. Rezervēšana.
From: | unpy |
Date: | 8. Jūnijs 2015 - 12:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Ahā, paldies. Man jau šķiet, ka nav ko sarežģīt lietas, vienkārši stāsts par kaut kādu stabilu personību, kas pilnīgi visos apstākļos reaģē vienādi, ir mīts pats par sevi.
ja šīs personības zin viena par otru, tad tas ir normāli un adaptīvi; ja nezin, tad ir slikti.
zina, zina. nu tb dominantā zina par pārējām, pārējām dženeralī pajāt :D
tev noteikti ir besīgi kruts working model, atšķirībā no manis ar nu jau trim identificētiem lame-ass modeļiem
Working model of/for what?
From: | nord |
Date: | 8. Jūnijs 2015 - 17:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Pateicoties tev es par šo tēmu visu laiku dabūju padomāt :D. bet nekas nesanāk, man tiešām ir un vienmēr ir bijis tikai viens Es, viena pati personība dzīvo pa iekšējo bezgalību un nav nekādas komunalkas, kur atrastos vēl kāds, par kuru teikt 'viņa' vai vismaz uzrunāt uz 'tu'. Un man tiešām uz vienām un tām pašām lietām vienmēr ir viena un tā pati reakcija ( visbiežāk man jau iepriekš zināma, tādēļ citi tiek brīdināti), tādēļ ar mani ir ļoti viegli un ļoti garlaicīgi dzīvot :D
pizģec, cik skaisti :) Man maksimums, ko reizēm izdodas pateikt, ir "es tagad esmu x stāvoklī", bet tas nenozīmē, ka cilvēki intuitīvi saprot, ko no šī x sagaidīt (vai vēlas iespringt, lai to saprastu), un reizēm izdodas pārslēgties uz situācijai piemērotāku versiju par sevi.
Nu, t.i., ja nu gadījumā esmu izkāpusi no savas dominantās un salīdzinoši prognozējamās "es" versijas, kas ir salīdzinoši ok cilvēks, tikai incredibly bōring for me.
From: | nord |
Date: | 8. Jūnijs 2015 - 18:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Es domāju, ja var izpētīt un iemācīties paredzēt vienu personu, tad pacenšoties var apgūt arī katru no variantiem,un, ja tie, kuru dzīve no tă ir atkarīga, to īpaši nedara, tad viss viņiem ir ok un ir labi ar katru tevi :)
Nav jau teikts, ka viņu pacietība ir bezgalīga.
what? tu esi droša, ka ir tāds termins?
termins ir "disociatīvie identitātes traucējumi", beeeet, ņemot vērā to, ka man tas vairāk palīdz nekā traucē un vispār izpaužas dafiga maigāk nekā klīniskajos gadījumos, es atļaujos izmest vārdu "traucējumi" :D
"that alternately control a person's behavior, and is accompanied by memory impairment for important information not explained by ordinary forgetfulness."
es zinu tikai vienu cilvēku, kam tā ir un tas mani spēcīgi krīpo ārā.
bet šajā gadījumā tās personības ir seriālas un vienvirziena un nav nemaz tik atšķirīgas. tas ir - nekad nenotiek pārslēgšanās uz iepriekšējo un pēkšņa atcerēšanās.
nē, vot atmiņa man ir kedā, un 95% gadījumu es pat zinu, kas es esmu un kā esmu nonākusi tur, kur esmu ;)
Tad es droši varu tev diagnozēt ūdeni ceļgalā no lielās padomju medicīnas enciklopēdijas pārlasīšanās. Nav tev did. :)
kamdēļ es arī šo terminu nelietoju, kā jau tu pašā sākumā pamanīji.
bet es zinu šito, fiksā pārbaude, vai man nav atmiņas traucējumi un pēc tam moralizēšana iz sērijas "beidz ākstīties un saki "es" kā normāli cilvēki" :)
Hb, nopietni, ja nav atmiņas gļuki, tad tas ir normāls stāvoklis.
Vai ar es kaut ko netveru? :)
Piemēram, to, ka ierakstā ir rakstīts, ka "es domāju, ka tā ir visiem", kas principā implicē to, ka tas ir normāls stāvoklis?
Bet man būtu ļoti interesanti redzēt, kā tu apsīkumo savu pozīciju, tb kāpēc tev likās, ka būtu svētīgi man stāstīt, ka mans stāvoklis - kuru es aprakstu kā normālu, par kuru es domāju kā par normālu un kura kontekstā es esmu pārsteigta galvenokārt par tiem dažiem citiem, kas sevi tā neuztver - ir normāls. Es nopietni; es zinu, ka es vienmēr satrūkstos un sadusmojos pie šāda veida komentāriem, bet varbūt mana knee-jerk reakcija ir pilnīgi neadekvāta.
Tapēc, ka es pēdējā laikā nedaudz par tevi uztraucos un, kā izrādās, zaudēju vēsu prātu. Piedod :)
auč, sasodīts, tad tiešām mana reakcija ir neadekvāta
nu tb es to "ar tevi taču viss ir kārtībā" uztveru kā "beidz izpildīties un dīkt pēc uzmanības, uzvedies vienreiz kā normāls cilvēks", lai arī patiesībā vajadzētu kā "hei, draudziņ, ar tevi taču viss ir kārtībā, nesāpini sevi no lieka", kas ir absolūti mīļi, paldies.
ar mani viss ir kārtībā [nu as in "nav, bet mēs zinām, ko ar to darīt, un nedarām muļķības"], es daudz guļu un dodu sev laiku un uzmanību.
Jā, kaut kā tā. Paldies par sapratni. :)
Es gribēju teikt, ka nevajag satraukties un gruzīt sevi par to, kas ir veselīgi un adaptīvi, pat ja nepierasti. Un jā Tev taisnība; lomu spēles spēlē gandrīz visi.
P.S. Es nesagaidu, ka Tu uzvedīsies normas robežās. :D
Divējādas pretējas jūtas pret vienu un to pašu personu nosaukt par disociatīvo identitāti reizēm ir visai ērti. Jo tas skan smalkāk nekā "čorts viņu zina, ko es pret tevi jūtu" :D
Tu tā dari? Jo man kā reiz jūtas ir ļoti konsistentas, nu, cik vispār tas ir iespējams. Rīcība nav (kas mēdz cilvēkus mulsināt).
Darīt es neko nedaru, bet jūtas ir ambivalentas. Fons ir "Ej tu bekot, darbaholiķi", bet uz katru sūtījumu es smaidu līdz ausīm. Un abas šīs jūtas ir patiesas. |
|
|