Jūnijs 8., 2015
| 10:55
|
Comments:
kamdēļ es arī šo terminu nelietoju, kā jau tu pašā sākumā pamanīji.
bet es zinu šito, fiksā pārbaude, vai man nav atmiņas traucējumi un pēc tam moralizēšana iz sērijas "beidz ākstīties un saki "es" kā normāli cilvēki" :)
Hb, nopietni, ja nav atmiņas gļuki, tad tas ir normāls stāvoklis.
Vai ar es kaut ko netveru? :)
Piemēram, to, ka ierakstā ir rakstīts, ka "es domāju, ka tā ir visiem", kas principā implicē to, ka tas ir normāls stāvoklis?
Bet man būtu ļoti interesanti redzēt, kā tu apsīkumo savu pozīciju, tb kāpēc tev likās, ka būtu svētīgi man stāstīt, ka mans stāvoklis - kuru es aprakstu kā normālu, par kuru es domāju kā par normālu un kura kontekstā es esmu pārsteigta galvenokārt par tiem dažiem citiem, kas sevi tā neuztver - ir normāls. Es nopietni; es zinu, ka es vienmēr satrūkstos un sadusmojos pie šāda veida komentāriem, bet varbūt mana knee-jerk reakcija ir pilnīgi neadekvāta.
Tapēc, ka es pēdējā laikā nedaudz par tevi uztraucos un, kā izrādās, zaudēju vēsu prātu. Piedod :)
auč, sasodīts, tad tiešām mana reakcija ir neadekvāta
nu tb es to "ar tevi taču viss ir kārtībā" uztveru kā "beidz izpildīties un dīkt pēc uzmanības, uzvedies vienreiz kā normāls cilvēks", lai arī patiesībā vajadzētu kā "hei, draudziņ, ar tevi taču viss ir kārtībā, nesāpini sevi no lieka", kas ir absolūti mīļi, paldies.
ar mani viss ir kārtībā [nu as in "nav, bet mēs zinām, ko ar to darīt, un nedarām muļķības"], es daudz guļu un dodu sev laiku un uzmanību.
Jā, kaut kā tā. Paldies par sapratni. :)
Es gribēju teikt, ka nevajag satraukties un gruzīt sevi par to, kas ir veselīgi un adaptīvi, pat ja nepierasti. Un jā Tev taisnība; lomu spēles spēlē gandrīz visi.
P.S. Es nesagaidu, ka Tu uzvedīsies normas robežās. :D |
|
|