Hesus! Take the wheel!

Vakar atcerējos, ka man ir šis blogs. Atvēru paskatīties, kā tad esmu rakstījis. Jāsaka, ļoti vulgāri, nekautrējoties, tā kā cilvēki parasti runā mājās vai džeki ģērbtuvēs. Kad ir bijusi vajadzība kaut ko izteikt pēdējos gados, esmu izmantojis metodi - ja tik ļoti ir par kaut ko dusmas vai sāpes, uzrakstu uz papīra un pēc tam to papīru saplēšu un izmetu. Nesenākā pagātnē - sarakstu word dokumentu un ar shiftdelete izdzēšu pēc kādām dienām, pārlasot. Tiešām, paliek vieglāk, un arī citiem nav jālasa negācijas. Jau tā to daudz. It īpaši pēdējās dienās, vai ne?
Iespējams, neregulāra domu izlikšana šeit jāatsāk. Kaut arī 2022. gadā šī platforma liekas nenormāli novecojusi un aizmirsta. :D Pārsteidza, ka draudziņi joprojām posto! Noteikti jāpārlasa.
Īsumā par mani: cilvēki ir sarežģīti, karš ir slikti, sports ir lielisks dzīvesveids un humoram joprojām ir spēks nest gaismu pasaulē.

See you another time!

Izlasīju grāmatu, īstenībā pēdējā laikā lasu daudz. Nu, kā - lasu? Vienu lieku audiogrāmatā, lai ir kaut kas klausāms monotono nodarbju brīžos. Otra aiziet papīra versijā. Uz kompja lasīt man neizdodas. Nav tas sentiments, ka papīrs ir un paliek papīrs, bet grūti tā. Izskatās, ka drīz būs jāsāk vai nu īrēt bibliotēkās, ja tās šajā periodā ir atvērtas vispār, vai arī jāpleš maciņš un jāpalielina savs grāmatu plaukts. Vispār, šīs grāmatas 3. nodaļa man lika aizdomāties, ka esmu līdzīgā situācijā. Tā taču bija arī mana jaunība. Un nekas jau diži nav mainījies. Galvā tā pati putra, kas pirms 12 gadiem, kad dzēra divlitrīgos alus un kratīja kaklus pie skatuvēm. Draugi - uz mūžu laikam. Tieši tā kā tur raksta.
Vispār jau man ir vesels plaukts ar nelasītām grāmatām. Tās tak nav manējās, bet bijušā istabasbiedra, kurš vienā dienā pameta savu draudzeni, visu iedzīvi dzīvoklī un aizgāja uz armiju. Neviens no viņa tuvākajiem draugiem neko par viņu nav dzirdējis. Vēl tagad, saskrienamies, šie vaicā, vai neesmu ko dzirdējis. Smejos, nē. Šā mēbeles un mantas pēc tam brauca kaut kas savākt. Es pat nezināju, kas tie par cilvēkiem. Kaut kā toreiz pārliecināja, ka tieši viņa uzdevumā atbraukuši. Bija jau arī labs laiks pagājis, kādi 2 mēneši. Visu savāca, bet grāmatas nē. Neatceros, kādēļ tā. Esot teikts tikai mēbeles paņemt, laikam.
Vispār, interesanti. Grāmatas man stāv, cēli izliktas, vēstot - redz, kāds es patiesībā inteliģents! Aiztiktas nav jau kādus 6 gadus, ja nemaldos. Perevidēšu to plauktu, gaume viņam bija diezgan laba, cik atceros. :)

Iespējams, šodiena izārstēja pusgadu ilgušu drūmu periodu. Šodien esmu laimīgs, un tas kaut kur ir jāatzīmē.

Palasīju pēdējo 3 gadu ierakstus te. Esmu such an old, bitter man. Wow.

Savas dzīves laikā atceros tikai vienu gadījumu (2 vai 3 reizes), kad medicīna man ir acīmredzami palīdzējusi. Es neskaitu tādas lietas kā "ogle aptur caureju", "ibumetīns aptur paģiras". Sākumskolā bija tik mežonīgs aizcietējums, ka nevarēju nostāvēt kājās, ārsti vienmēr domāja, ka aklā zarna plīsusi. Klizma atrisināja šo jautājumu vienmēr. Liels paldies tam dakterim (kaut arī bļāva uz manis, ko es pa kušeti vāļājos un kliedzu, neviens nav licis vēl apgulties). Diagnozi pēc tam cits ārsts gan noteica, ka vainīgi esot āboli un bumbieri un savas turpmākās dzīves laikā labāk lai es tos neēdu. Pieminēšu, ka ēdu gan, tikai tagad laikam maizi ar ūdeni noskaloju, nezinu.

Viss pārējais, kas ir bijis, ir trula naudas un laika izmešana, kaut kādi minējumi un nevēlēšanās iedziļināties problēmā.

Nedēļu ilgas nepārejošas galvassāpes pēc cīņas - nafig ibumetīnu nedzer? Tev tur viss kārtībā.
Ierobežota kājas kustība pēc stiepšanās vingrinājuma, kad pēc tirkšķa, kāja paliek mīksta - nu jā, veciem cilvēkiem arī tā gadās, kad nokrīt. Varbūt saites noplēstas pilnībā vai ieplēstas. Var aiziet uztaisīt bildi piemiņai, lai redz, kā izskatās, bet tur tikai jāgaida, neko nevar darīt.
Plēsts muguras skriemelis - nu jā, vairs jau var tikai staigāt, savādāk jātaisa operācija, terapijas nekādas nepalīdzēs.
Zobam stūris noplīsi, ir miris, kaut ko var sadomāt varbūt? Varam izraut, tur citu variantu nav, pēc tam skaties, ko tur vietā likt, tas nav pie mums.
Tagad pēdējais ir saspiests disks kaklā, pa 4-5 speciālistiem problēmu noskaidrojām, izrakstīja pretsāpjniekus, fizioterapeits pastāstīja, ka jālabo stāja, iemācīja pareizi elpot un noteipoja 4 sesijās. Akceptēja, ka fizioterapija, ko pats sev veicu esot ok, varot turpināt. Gala rezultāts - tagad sēžu youtube un skatos, kādus vingrinājumus var piemērot, lai nostiprinātu kaklu.

Zaibal. I'm dying, man! :D

Priekš cīņām krasi jāsamazina ķermeņa masa. Šī ir 13 diena ar low carb diētu un daudz ūdeni. Priekšā vēl 4 dienas ar saunu un ar ļoti minimālu ūdens daudzumu. Grūtākais vēl priekšā, bet ja man tagad rešņiem būtu jādod padoms - neķerties pie diētām, bet nodarboties ar sportu pirmām kārtām. Sāls un ogļhidrātu trūkums organismā ir pizģets, knapi kā cilvēks spēj funkcionēt.
Es gan jau agrāk resnajiem teicu, lai met malā drastiskās diētas, drusku piekontrolē ko ēd un sports, sports, sports. Bet nē, redz tā nevarot uzreiz nomest svaru. Nezinu nevienu resnu cilvēku, kas būtu ar apņēmību izmainījis savu ķermeni. Labi, 2 gabalus, bet tas viss bija ar kaut kādiem steroīdpreperātiem.

Mājās visi aizmiguši, sēžu pie savas filmas edita. Tik sasodīti labi. Meklēju soundtreku. 3 dienu garumā meklēs, klausīsies ikdienā un tad varēs sākt mest kopā.

Vienā dienā gāju mājās no darba, skatos - džeks filmē handreilu. Eju tālāk, redzams arī džeks ar bmx. Gatavojās graindot. Kko raustās, raustās, beigās uzlec un viss sanāk. Tik kruti, nezinu. Baigais sentiments laikam.

Ievilkās pie kolēģa 2 mediķes. Pēc tam googlejām, zinātņu doktore medicīnā un viņas meita, arī ārste, tik sīki nepētījām. Dokumentu gan neesot līdzi, uz teātri atbraukušas, bet mums gan jāizsniedz viņām 100+ eiro iekārta. Esot rakstīta pilnvara uz vienu vīrieti, bet, tā kā viņš brauktu vēlāk, tad davaj, tagad. Nu jā, ideja jau jauka, bet personu apliecinoša dokumenta nav, šoreiz nesanāks. Pāris minūtes mēģina ar ne pārāk veiklu sarunu nokaunināt kolēģi, redz, viņas mēģina pazemot tagad. Man parādījās interese, pārjautāju, ja jau ir mediķi - bez dokumentiem un polises varu izstaigāt ārstu bez maksas? Protams, ka varot, pierakstītu informāciju un pēc tam man atzvanītu, lai nosaucu polises nr. (?).Es sāku smieties, jo radās sajūta, ka runājam ar kaut kādām vidusskolniecēm bez piligi attīstītām smadzenēm.
Tad, sapratušas, ka tomēr nepiekāpsies, novēlēja, lai nevienam no mums nesanāktu ārstēties pie viņām, jo tad viņas būšot tās, kuras parādīs apkalpošanas manieri. Viss tas sūds, ko viņas sarunāja, būtu maznozīmīgs, bet šī frāze lika aizdomāties. Ja ārsts ir gatavs nosolīt, ka neārstēs Tevi, vai mēģinās Tev sačakarēt veselību... Es, ja godīgi, šokā.

Sejas izteiksmi viņām varētu nofilmēt, kad es ierastos tukšām rokām ar vēlmi paķert pāris zāles, ko nosegs mana polise, plus paārstēties drusku nahaļavu.

Kad sāku nēsāt lēcas, gāju vidusskolā, turpat, pilsētas optikas veikalā pasūtījām, augstskolas laikos baigi turīgs nebiju, arī tad ar mātes labvēlību tika pasūtīts no tā paša veikala. Klaut kad pasen gāju pirkt lēcas pats, bļā, astigmātismam, tur jau mēnesis stabili jagaida, viņas bez maz vai ražo tieši Tev tikai. Nu, 100€ drošības naudu iemaksā, pie saņemšanas vēl 20€ un mēs pasūtam. Ladna, huj s ņim.

Tagad atkal jāpērk, skatos internetveikalos - pis mani raibais - 39 eiro par visām ar visu piegādi. Skatos uz recepti - vadu iekšā pasūtījumu, tā optikas veikala mauka uz iepakojuma nepareizi norādījusi, kuras lēcas kurai acij. Jebal, un par to es pārmaksāju 80€ ??? Es gadu staigāju ar nepareizu sfēru - vienai acij pa švaku, otrai pa stipru.

Kaut viņi nosprāgtu, pidarasi nelaimīgie...

Vakar biju kursabiedra kāzās. Baigi mierīgi, salīdzinot ar dažām citām. Turpmāk likšu aiz auss, ka jebkurā pasākumā skaitos pats bīstamākais un krutākais džeks, tapēc man kāzās jabūt uzraugam. Protams, ņemot piemēru no citām kāzām, saprotu, ka nosargāt līgavu nav reāli, jo, ja es lietoju alkoholu, 5h es blakus nostaigāt nevaru, it īpaši tapēc, ka esmu otrā galda galā 50 metrus tālāk. Ik pa laikam jau uzmetu aci, var gadīties, ka kāds zog, tad varēs kātajās otrās kāzās - sadzerties un bēgošu džeku ar viskija pudeli rokās nogāzt zālē ar amerikāņu futbola cienīgu lecienu. beigās līgavainis saprot, ka esmu nekam nederīgs, piesienas ar striķi dāmai klāt un tā arī vakars noslēdzas. Great success.

Šodien, savukaŗt, bijām baznīcā kristīt vienu knauķi. Tā man pirmā pieredze. Ar baznīcu vispār nav nekāda sakara. Baznīca darbojas pēc piramīdas shēmas. Jāatkārto tie panti, un viena rinda no visa savārstījuma ir ar domu, ka turpināsi sludināt Tā Kunga vārdu. Bezmaksas PR. Savāc kādus 10 lohus, tie paši tālāk pados infu. Nav jāmokās ar facebook lapas taisīšanu. Pēc šī devāmies uz piedzeršanos, kur cilvēki sāka apšaubīt manu mīlestību, jo es vēl neprecoties. Cik varēja saprast, loģika tāda, ka tu pis veceni, un tajā brīdī, kad viņai tiek uzvilkts gredzens, tā skaitās mīlēšanās ar savu mīļoto un dārgo cilvēku. OK, lai jau.

Mani jau ilgāku laiku nomoka Latvijas jaunie vlogeri. Otrā pusīte psiho:" Tu atkal to sviestu skaties??!?", bet man ļoti patīk, es pat nezinu kapēc. Tur ir vesela ķēde ar viņām. Un viena par otru trakākas. Bet tas tomēr ir tik lokāli, ka liekas interesanti.

Video

Video

Vakar atzīmēju dzimšanas dienu. Izdzēru medalu mājās un pēc stundas vienu bārā, pēc tam neko. Pusglāzi izdzēru, iedeva galvā, šodien mokos ar galvassāpēm. Turpmāk dzeršu tikai no pudelēm.

Man mājās ir žurkas. Bija divas, vakar no Rīgas vēl vienu pārvedām. Būs vēl viena vai varbūt pat divas. Žurkas ir riktīgi nice. Kad biju tīneidžers, man bija žurku puika un pēc tam uzdāvināja no zooveikala meiteni. Žurku puiks tika paņemts pavisam mazs un mātes rūpes aizstāju es. Tā kā filmās sanāca. Bija 12 mazuļi, aizgāju vienu izvēlēties, iedeva visus rokās paturēt. Visi pašķīda kā siera bumbas narkomāna rokās. Viens ieritinājās gulēt. To arī paņēmu. Kad tagad atceros, man izauga mazs suns. Atsaucās uz vārdu vienmēr. Prata kā suns iet blakus. Pat ārā pa pagalmu staigājām. Pēc 2 gadiem izauga augonis uz sāna, palika tik liels kā pus ķermenis, vēl kādu pusgadu nodzīvoja un nomira. Vetārsti ar grauzējiem neņēmās un pat ja taisītu operāciju, žurka veca, būtu nomirusi. Baigi skumji bija. Atceros, ka baigi raudāju, kā tuvs cilvēks nomiris būtu. Kad bija sūdīgi, žurka to juta un glaudās klāt, kāpa uz pleca un laizīja seju. Par otru gan daudz neatceros. Tā bija zooveikala žurka un ar to saiknes nebija.

Tagad ir 3 gabalas un palasot forumus, izrādās ir diezgan daudz fīču, kā trenēt un sadzīvot ar žurkām. Mēģinu iedalīt laiku, lai izaug par foršiem dzīvnieciņiem, draudzene nesaprot, čīkst, ka maz uzmanības viņai tiekot. Neesot suns, nevar tač viņas tā ucināt.
A ko darīt, jātrenē viņas, jākomunicē. Tad arī mīlēs pretī kā suns. Es jau arī varētu mēnesi uzmest mīksto uz attiecībām ar viņu, staigāt pa klondaikām, uz zvaniem neatbildēt un pēc tam noteikt, ka nejūtu, ka mani mīl atpakaļ. Stranna kaut kā, ne? :D
Pēc tam, kad salaidīs visas vienā būrī(jaunākā ir par mazu, lai laistu ar pārējām-drošības nolūkos), izstāstīs, kā es to būri pirku un sataisīs bildes.

Es parasti nedalos profesionālos noslēpumos, bet šoreiz būs savādāk. Arī es šodien skrēju maratonu.Jā, arī es esmu dalbajobs. Daļēji rakstu tādēļ,lai jūs neuztrauktos. Es nenomiru. Ne šogad. Padalīšos ar dažādiem knifiem, kurus daudzi nezin. Pirmkārt, kā visur raksta - laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Viegls, elpojošs karstā laikā, lietainā laikā - čības un vaifbīters pie TV. Nē, čista, pa lietu nahuj nav vērts. Var arī kā šitais. Tas pat par mani dumāks.
Lol, botas aizmirsa.

Vēl viens joks - kultūras kilometrā neklapējat pa plaukstām tiem dejotājiem. Tās ir lamatas, lai melnie aizietu pa priekšu.

Nedrīkst arī aizmirst, ka,jāuzraksta sūdzība uzņēmumam, skriešanas tkrekls noberza krūtsgalus un tikai finišā man norādīja, ka es laikam asiņoju.

Tizlie pusmaratonisti apēd visus augļus un želejas, sukas tādi, man jādzer ūdens kā kaut kādam kazlēnam. Tiem jādod jebaļņikā. Kājas visas slapjas, pēc pārģērbšanās pat tēja nepalīdz sasilt. Karoče, diezgan slikti viss. Ja tā padomā, nafig tos maratonus. Staigā visi stīvi,slapji un smirdīgi. Vai ģībst. Beidzot esmu sapratis - nav jēgas mocīties. Neskrieniet arī jūs.


Šogad par 50 min. labāks laiks, mākamgad varētu vēl kādas 20 minūtes nogriezt...

iepostoju ezi. Varēja uz degoša meža fona.

Noskrēju 30 kilometrus, nofočēju ezīti, zirgus un sazvanīju 112, ka deg mežs. Šie gan teica, ka pažarnieki jau brauc, lai es mazāk mīžot.

2 gadus esmu izkritis no 2. apļa, tā kā olimpiskā sistēma, medaļās netieku. Nākamgad es stāvēšu uz pjedestāla Pasaules čempionātā, nemīž. Moldovietim pirmajā cīņā seju normāli uzaru, kas liek domāt, ka varbūt neesmu nemaz tik bezcerīgs.


Un pēc tam čurkas savāc tos sūdus.

Zinkā, nopirku galdu, vai zinies. Zinkā, galds baigi forši, ir, kur pie datora piesēsties. Pasūtu pa 90 eirikiem. Gaidu 6 nedēļas. Optimuss sazvana, mēbeles ir klāt. Nevilkšu stāstu garumā - tā mauka salikta kopā pēc instrukcijas izjūk, kad pabīdu tuvāk sienai, izplēšot jobanus caurumus visos dēļos.



Bļa, jābrauc pēc montāžas līmes, jālīmē tie caurumi ciet. Vot, pasaki man, kapēc man jāpērk galds, kas nepilda galda pienākumus? Nē, pareizāk būtu - kapēc jāpārdod tāds galds?


Labi, lai jau. Pagaidām turās. yay!