Vakar biju kursabiedra kāzās. Baigi mierīgi, salīdzinot ar dažām citām. Turpmāk likšu aiz auss, ka jebkurā pasākumā skaitos pats bīstamākais un krutākais džeks, tapēc man kāzās jabūt uzraugam. Protams, ņemot piemēru no citām kāzām, saprotu, ka nosargāt līgavu nav reāli, jo, ja es lietoju alkoholu, 5h es blakus nostaigāt nevaru, it īpaši tapēc, ka esmu otrā galda galā 50 metrus tālāk. Ik pa laikam jau uzmetu aci, var gadīties, ka kāds zog, tad varēs kātajās otrās kāzās - sadzerties un bēgošu džeku ar viskija pudeli rokās nogāzt zālē ar amerikāņu futbola cienīgu lecienu. beigās līgavainis saprot, ka esmu nekam nederīgs, piesienas ar striķi dāmai klāt un tā arī vakars noslēdzas. Great success.
Šodien, savukaŗt, bijām baznīcā kristīt vienu knauķi. Tā man pirmā pieredze. Ar baznīcu vispār nav nekāda sakara. Baznīca darbojas pēc piramīdas shēmas. Jāatkārto tie panti, un viena rinda no visa savārstījuma ir ar domu, ka turpināsi sludināt Tā Kunga vārdu. Bezmaksas PR. Savāc kādus 10 lohus, tie paši tālāk pados infu. Nav jāmokās ar facebook lapas taisīšanu. Pēc šī devāmies uz piedzeršanos, kur cilvēki sāka apšaubīt manu mīlestību, jo es vēl neprecoties. Cik varēja saprast, loģika tāda, ka tu pis veceni, un tajā brīdī, kad viņai tiek uzvilkts gredzens, tā skaitās mīlēšanās ar savu mīļoto un dārgo cilvēku. OK, lai jau.