Hesus! Take the wheel!

Vakar biju kursabiedra kāzās. Baigi mierīgi, salīdzinot ar dažām citām. Turpmāk likšu aiz auss, ka jebkurā pasākumā skaitos pats bīstamākais un krutākais džeks, tapēc man kāzās jabūt uzraugam. Protams, ņemot piemēru no citām kāzām, saprotu, ka nosargāt līgavu nav reāli, jo, ja es lietoju alkoholu, 5h es blakus nostaigāt nevaru, it īpaši tapēc, ka esmu otrā galda galā 50 metrus tālāk. Ik pa laikam jau uzmetu aci, var gadīties, ka kāds zog, tad varēs kātajās otrās kāzās - sadzerties un bēgošu džeku ar viskija pudeli rokās nogāzt zālē ar amerikāņu futbola cienīgu lecienu. beigās līgavainis saprot, ka esmu nekam nederīgs, piesienas ar striķi dāmai klāt un tā arī vakars noslēdzas. Great success.

Šodien, savukaŗt, bijām baznīcā kristīt vienu knauķi. Tā man pirmā pieredze. Ar baznīcu vispār nav nekāda sakara. Baznīca darbojas pēc piramīdas shēmas. Jāatkārto tie panti, un viena rinda no visa savārstījuma ir ar domu, ka turpināsi sludināt Tā Kunga vārdu. Bezmaksas PR. Savāc kādus 10 lohus, tie paši tālāk pados infu. Nav jāmokās ar facebook lapas taisīšanu. Pēc šī devāmies uz piedzeršanos, kur cilvēki sāka apšaubīt manu mīlestību, jo es vēl neprecoties. Cik varēja saprast, loģika tāda, ka tu pis veceni, un tajā brīdī, kad viņai tiek uzvilkts gredzens, tā skaitās mīlēšanās ar savu mīļoto un dārgo cilvēku. OK, lai jau.

Cēsu hārdkorā bija interesanti. Galīgi nesūdzos. Tā dabūju pa deniņiem un lūpu, ka tagad varētu arī iet gulēt.

Es tā kā skatos uz festivāla Kling - klang pusi, bet man viens čoms saka, ka tas tak pilnīgs fufelis. Redz, uz Positivus es negribu un nekas cits (priekš manis) normāls nepaliek. Es gribu normālu zāģi dzirdēt, ne kaut kādu popsu. Bet nu vasarā uz vienu festivālu tak vajag tikt. Kā tad bez festivāliem...

plakāts

Vakar ar darbabiedriem dzērām, izlaku 0.5, šodien nevar saprast, jūtos laikam labi, varu iet strādāt pohodu. Bet nu nafig dzeršanu. Tolka nekāda.

Šogad mani ziemassvētki bija riktīgi ģimeniski. Esmu diezgan apmierināts. :)

Každuju pjatņicu ja v gavno,
No utrom ja ogurcom.

Dzimpenīte.

Tikko atvilkos no Sutas Balss. Kopā ap kādiem 100 purniem, ko sastadīja liela daļa mūziķu. Es pats nebjiu labāks, tipa operators. Žviukt, VIP biļete, pisies iekšā. Pirmā diena bjia pilnīgs sūds, bet šodien bija uzstāšanās, kuras pat bija vērts pafilmēt. Varēja būt arī kāds pazīstams purns, lol.
Par organizāciju pat nekomentēšu, tur vairs nav ko piebilst, bet skaņotāji gan bija labie džeki. Uznāk puikas spēlēt, šiem pa miķi pabļauj, ka ir dotas 40 minūtes. OK. Šie aiziešot uzpīpēt un tad spēlēs. Kaut kas tur, kaut kas, pēc tam vēl kaut ko skaņo, taisās, parunā intro un aiziet, spēlēs. Kaut kādas 2 dziesmas nospēlē, šiem norubī skaņu. Pa skaņotāju miķi var dzirdēt: "Paldies. Nākamā grupa, lūdzu uz skatuves". Laiki esot iedalīti precīzi un ņefig čammāties.
Man tas likās pagalam amizanti.
Dabūju uzlīmi no vienas grupas.
Paklausījos, kā apsargs visiem stāsta, kā viņš visiem ienestos aliņus atņems, kamēr es šo turu, lai viņš neiekrīt ugunskurā.
Paklausījos mūziku. Derēs. Vismaz kaut kādas brīvdienas. :)

Skaidrā es nevaru atcerēties cilvēku vārdus, bet pēc 2 aliņiem es atceros sīkas detaļas nenozīmīgās lietās, kas veidojušas manu dzīves uztveri. Piemēram Dinobota nāve. Arī citi atceroties šo vietu. Made a tribute. Tapēc, ka gribēju. Un viss.

http://youtu.be/UfTZMoQDjdQ

p.s
Rūdim vārda svētki

Šodien man patīk divas lietas:
1) Dzīves moto
2) Jaungada apņemšanās.

Abi pieminētie punkti ir lieliski. Sākšu ar Jaungada apņemšanām. Apņemties kaut ko 31. decembrī ir awesome, jo, ja jau 8 gadus nav bijis spēka atmest pīpēšanu, tad 1. Janvāris ir lielisks iemesls un beidzot sanāks. Bet 1. janvārī ir poha. Loģiski, ka atcels uz dzimšanas dienu. Tikai 4 mēneši, to laiku vēl uzvilks pa dūmam. Izzīž uz vietas visi savas apņemšanās un nekad nepiepilda. T_T
Otrs, man patīk kā cilvēki mēdz izmantot dzīves moto. Piemēram, ļautiņi, kas gulēt iet 22.00, jo nakamajā dienā jāceļas 7.00, vai arī nekad nav braukuši ar slēpēm pa kalnu, jo tā tak var satraumēties - izmanto moto "dzīvo tā, itkā nebūtu rītdienas". Vēl vairāk riebj Džobsa citāts: "Stay young, stay foolish", kas nepiedien tiem, kas jau labu laiku uzvedas kā daža vecmamma lēnā dienā.

Neesiet pidarasi! Un - laimīgu Jauno Gadu! :**

Ziemassvētki. Vienā dienā dzēru vermutu. Citā dienā noskatijos visus Star Wars. Latviešiem te točna ir skumji


Pēc trijām dienām satiksimies pāris latvieši un slīcināsim bēdas garšīga alus kausos. ;)

SW ir riktīgs trash mūvijs. Es joprojām nesaprotu fanboys. Storijs in general ir ok, bet katrai filmai tas pamatnotikums ir tik debīls, ka, noskatoties tajā pašā dienā Van Dammes filmu The Quest, likās, ka tajā stāsts arī ir tīri dziļš. Mans vērtējums (filmu pareizajā secībā, yo, haha(no 10 ziemassvētku zvaigznēm))


Star Wars
Star Wars: Episode V - The Empire Strikes Back
Star Wars: Episode VI - Return of the Jedi
Star Wars: Episode I - The Phantom Menace
Star Wars: Episode II - Attack of the Clones
Star Wars: Episode III - Revenge of the Sith

Visu to varēja apvienot vienā 3 stundas garā filmā, kuru būtu vērts skatīties. Bet nu, tagad esmu lietas kursā. Esmu redzējis episko frāžu pielietojumu "dzīvē", un 12 stundas Ziemassvētku aizvadītas.

Ā, un - The Quest -

Un, ja jau par sūdīgām filmām, pašlaik nāk divas neaizmirstamas indiešu filmas -
http://www.youtube.com/watch?v=yysbbPStfWw
http://www.youtube.com/watch?v=6VtDlsUIch8

Pārāk gan pēdējās dienās kopmītnēs neuzturos, bet ja saprotu pareizi, tad 1. septembrī situācija bija tāda. Mēs, mazliet alu iedzēruši guļam atplīsuši. Es - zvaigznītē uz divām kopā sabīdītām gultām. Smirdam kā netīri lopi (man pat būtu žēl apvainot kādu dzīvnieciņu, tāpēc teikšu vispārināti - lopi). Ienāk jaunais istabasbiedrs. Komendante esot kaut ko prasījusi, vai grūti pēc vakardienas, un man tikusi ekstra bāršana par istabas mēbeļu iekārtojuma maiņu. Nezinu, man tā stāstīja. Nu un pats attapos tikai kad otra gulta tika bīdīta projām (nezinu, mož apvēla mani, pats tač kā bluķis gulēju). Tad puisis esot jautājis "A cita varianta nav, kur dzīvot?" And we never heard about him again. Laikam neesam patikuši puisim. :D
Es taču teicu, ka esmu neveiksmīgs pirmo iespaidu radītājs. x)

Nu, un savukārt vakar biju nolaidies līdz tādam līmenim, ka dzēru tomātu sulu visu vakaru, stāstot, ka dzeru asiņainās Mērijas. Pat žņaudzos ieliet vieniem čaļiem, sakot, ka hvz, vai man pašam nebūs pa īsu. Laikam sanāca ticami. :D Šodien maratona 3. diena. Man ir 2 aliņi, varbūt viens jāizdzer, otrs jāpaslēpj un tas izdzertais visu laiku ar tēju jāpapildina. Es saku, esmu par vecu tām muļķībām. Bļa, vot nevar visi vienā dienā satikties un tad piedzerties. Nē, jāstiepj garumā, katram vajag savu, īpašu datumu. -.-

Bļin, neticu, ka esmu atgriezies pie postiem par dzeršanu.

"Skola skaista skola liela
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs. "

/random pantiņu saits/


Pizģets, es jums pateikšu. Pizģets. Nē, bet nopietni. Fuck this.

Skāj-fōr-džēr!

Esmu pa vecu tam sūdam. Nākamgad, ja braukšu, braukšu tikai uz "krutajiem" festivāliem. Undergrounds ne tik ļoti cepī vairs. Sound machinery un Helid bija kruti. Pārējie kaut kā tā...

Pie reizes arī pipisās vecs klasesbiedrs klāt, tipa davaj, būsim labākie draugi un staigāsim kopā. Dzēris viņš ir tik kaitinošs, ka tiešām gribās ar lāpstu nosist. Runā pilnīgu hujņu un neļauj to darīt citiem, visu laiku pārtraucot. Nu, bet kā saka, nav ļaunuma bez labuma, sestdienas rītā sporta spēlēs mūsu komanda ar nosaukumu "sešpaka" 2. vietu dabuja kopvērtējumā. Būtu normāla komanda, mož tiktu pirmie un dabūtu vairāk alus un krutākas balvas. Tie trīs random metālisti, kas bija ar mums, principā bija tikai skaita pēc, lai varētu piedalīties.
Ja godīgi, baigi patika futiņu uzspēlēt.

Vēl joks - basketbola soda metienos dabujām pirmo vietu, jo ar šo pašu klasesbieru kopā sametām 7 no dotajiem 10. Pārējo mūsu komandas dalībnieku 15 metieni aizgāja pēc piena. :D

Vispār baigais prieks satikt old crew, kaut kā baigi forši tomēr. Atpūtos kā cilvēks - visu nedēļas nogali beidzot. Prakses beigu datums arī jau garām, jāsaveido pēdējais video, kurš jau iesākts un jāiet pēc papīriem. Vispār, to papīru tagad septembra sākumā tik daudz, kā nekad. Gan par tagadējajām dzīvesvietām, gan par prakses ceļojumu, tik daudz visa kā, ko atcerēties, ka pat es palieku nervozs. Māte vispār, tekalē pa māju uz riņķi un kaut ko burbina, ka pizģets, pizģets, es tak neko nepaspēšot.

Paēdis mātes kartupeļos, došos tīrīt skursteni un, well, tad ar pilnu (!!!) ceļojuma somu ar dārza labumiem, došos uz mitekli, kurā mani izmitina, līdz dabūšu savējo.

Ir nenormāli dīvaini runāt ar priekšnieku par datoru parametriem, kad flīžu paterns grīļojas un pats smirdi tā, itkā mutē putns būtu nobeidzies. Naktī pirms darba litru Arseņiča nekad vairs. Un ar pirmdienu arvien vairāk paziņu ierodas pilsētā un piedāvā satikties un "pasēdēt"... Vai vai vai.

Kāzās biju. Nosēdināja pie tuvo draugu un radu galda, kas bija tā mazliet dīvaini un forši. Biju nolikts par līgavas sargu un uzvalkā nācās vienam vicot pa pļavu līdzi, zaglim tādam. Vispār pirmās kāzas, kuras attendoju. Nebija slikti. Pēc tās mičošanas single meičas lipa apkārt un tāāāādas saldas visas. Aj, aj.
Nu un šodien pirts un alus ftw. Nenormāli atlaidu. Sauciet arī jūs mani uz savām kāzām, man nereāli tagad cepī. ;)

Tikko atbraucu no Jāņiem. Bija diezgan lieliski, sen tik patiesi "jāņiski" Jāņi nebija bijuši. Tika ieturētas visas tradīcijas un kompānija arī nebija tā sliktākā. Pilnīgi bez stresa nodzīvoju un atpūtos.
Gulbenē iesaistījos benzīna vadītāju strīdā, kur Vaņka, lohs tāds, bija noslāpis šosejas vidū un mans vadītājs visu ceļu viņu nodirsa, Izbraukājām vienu miestu, nodirsām citus benzīna pārdevējus, ka tie raustās pārdot 10 litrus, lai tas otrs lohs tiek līdz AL. Viss ciemats nomīzis, ka mēs menti, redz. Par šito kādreiz uzrakstīšu stāstu "kā uzvesties kā nelegālā benzīna tirgonim", kas būs lielisks papildinājums "kā būt celtniekam" un "kā būt fūristam".
Te tagad palieku vienu dienu, jānoklausās mātes dramatiskie stāsti, jāpaskatās, kā izskatās draugu nodzertās sejas un jābrauc atkal atpakaļ. ;/

Mēs jau atradām dzīvokli un sākām dalīt istabas, šodien mūs laikam apžēloja, nolasīja lekciju, ka tādi forši puikas, vajagot taču ar prātu ballēt. Paskaidrojumu un tādu sūdu nebūšot. Nu tad cool. Nopirkām šokolādi tantei, lai rīt uzēd kādu lieko kilogramu. Bija doma nopirkt liķiera končas. :D
Ā, un reku atradu To-Do listi, kuru no rīta esmu papildinājis.

Ko dara 4 naktī? Iet uz Jokeru, kā jaunībā. Ieejam. Tur apsargs, bārmene un random ķolka skatās uz mums kā mēs būtu ienākuši privātā ballītē bez sava alkohola. Nosaku "Labvakar!", uzlieku tiesības uz letes un nosaku - "Man, lūdzu, lētāko aliņu."

"Uz manis skatās kā uz pilnīgi debīlu un neviens nekustas. Tad kā literatūras skolotāja (ar tādu pašu riebīgumu), kad teikumā nav salikti komati, liek dokumentus iedot apsargam. Like... Viņam vajag tikai pastiept roku. Ok, iedodu rokās karalim.
Tad viņa norāda uz cenrādi letes galā un nosaka, ka cenrādis ir tur. Wow. Ok, ies pačolēt. Tur ir 3 aliņi. 3!!! Un es apstulbstu. Pret mani tiešām izturās kā pret pilnīgu kretīnu? Paņemu aliņu, viņa neizdod man atlikumu, bet prasa:"Spēlēsiet?". Dzidri iesmejos un saku, ka noteikti nē. Tad viņa 2 reizes vēl pārprasa. Like, srsly? Atdod naudu, kuce un lej manam pacānam.

Kad viņa prasīja viņam, vai viņam liet to pašu, es gribēju izšpļaut tādu:"Es par savu samaksāju un lejat viņam citu", bet tad noteikti apsargs līstu kauties. Bet man uz lekcijām jāiet. Un nav laika sist resnus pusmūža apsargus ^___^ Pēdējā reize, kad tur eju brīvprātīgi.