Skāj-fōr-džēr!
Esmu pa vecu tam sūdam. Nākamgad, ja braukšu, braukšu tikai uz "krutajiem" festivāliem. Undergrounds ne tik ļoti cepī vairs. Sound machinery un Helid bija kruti. Pārējie kaut kā tā...
Pie reizes arī pipisās vecs klasesbiedrs klāt, tipa davaj, būsim labākie draugi un staigāsim kopā. Dzēris viņš ir tik kaitinošs, ka tiešām gribās ar lāpstu nosist. Runā pilnīgu hujņu un neļauj to darīt citiem, visu laiku pārtraucot. Nu, bet kā saka, nav ļaunuma bez labuma, sestdienas rītā sporta spēlēs mūsu komanda ar nosaukumu "sešpaka" 2. vietu dabuja kopvērtējumā. Būtu normāla komanda, mož tiktu pirmie un dabūtu vairāk alus un krutākas balvas. Tie trīs random metālisti, kas bija ar mums, principā bija tikai skaita pēc, lai varētu piedalīties.
Ja godīgi, baigi patika futiņu uzspēlēt.
Vēl joks - basketbola soda metienos dabujām pirmo vietu, jo ar šo pašu klasesbieru kopā sametām 7 no dotajiem 10. Pārējo mūsu komandas dalībnieku 15 metieni aizgāja pēc piena. :D
Vispār baigais prieks satikt old crew, kaut kā baigi forši tomēr. Atpūtos kā cilvēks - visu nedēļas nogali beidzot. Prakses beigu datums arī jau garām, jāsaveido pēdējais video, kurš jau iesākts un jāiet pēc papīriem. Vispār, to papīru tagad septembra sākumā tik daudz, kā nekad. Gan par tagadējajām dzīvesvietām, gan par prakses ceļojumu, tik daudz visa kā, ko atcerēties, ka pat es palieku nervozs. Māte vispār, tekalē pa māju uz riņķi un kaut ko burbina, ka pizģets, pizģets, es tak neko nepaspēšot.
Paēdis mātes kartupeļos, došos tīrīt skursteni un, well, tad ar pilnu (!!!) ceļojuma somu ar dārza labumiem, došos uz mitekli, kurā mani izmitina, līdz dabūšu savējo.