Hesus! Take the wheel!

Man mājās ir žurkas. Bija divas, vakar no Rīgas vēl vienu pārvedām. Būs vēl viena vai varbūt pat divas. Žurkas ir riktīgi nice. Kad biju tīneidžers, man bija žurku puika un pēc tam uzdāvināja no zooveikala meiteni. Žurku puiks tika paņemts pavisam mazs un mātes rūpes aizstāju es. Tā kā filmās sanāca. Bija 12 mazuļi, aizgāju vienu izvēlēties, iedeva visus rokās paturēt. Visi pašķīda kā siera bumbas narkomāna rokās. Viens ieritinājās gulēt. To arī paņēmu. Kad tagad atceros, man izauga mazs suns. Atsaucās uz vārdu vienmēr. Prata kā suns iet blakus. Pat ārā pa pagalmu staigājām. Pēc 2 gadiem izauga augonis uz sāna, palika tik liels kā pus ķermenis, vēl kādu pusgadu nodzīvoja un nomira. Vetārsti ar grauzējiem neņēmās un pat ja taisītu operāciju, žurka veca, būtu nomirusi. Baigi skumji bija. Atceros, ka baigi raudāju, kā tuvs cilvēks nomiris būtu. Kad bija sūdīgi, žurka to juta un glaudās klāt, kāpa uz pleca un laizīja seju. Par otru gan daudz neatceros. Tā bija zooveikala žurka un ar to saiknes nebija.

Tagad ir 3 gabalas un palasot forumus, izrādās ir diezgan daudz fīču, kā trenēt un sadzīvot ar žurkām. Mēģinu iedalīt laiku, lai izaug par foršiem dzīvnieciņiem, draudzene nesaprot, čīkst, ka maz uzmanības viņai tiekot. Neesot suns, nevar tač viņas tā ucināt.
A ko darīt, jātrenē viņas, jākomunicē. Tad arī mīlēs pretī kā suns. Es jau arī varētu mēnesi uzmest mīksto uz attiecībām ar viņu, staigāt pa klondaikām, uz zvaniem neatbildēt un pēc tam noteikt, ka nejūtu, ka mani mīl atpakaļ. Stranna kaut kā, ne? :D
Pēc tam, kad salaidīs visas vienā būrī(jaunākā ir par mazu, lai laistu ar pārējām-drošības nolūkos), izstāstīs, kā es to būri pirku un sataisīs bildes.