Kad visas dzīves saplūst kopā, tad tu pēkšņi ieraugi, kā tu brauc šajā karuselī augšā- lejā. Laimīgs, nelaimīgs, laimīgs, nelaimīgs, vainīgs. Nekas nemainās. Pēc lietus ej pa slapju pilsētas asfaltu un ēd saldējumu no vafeles savas dzīves pašā viducī. Un apkārtceļa nav. Tava kardiogramma ir elementāra, tomēr nolemta.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />