Nebiju pamanījusi linku, skaista... :) Bet es vēl nevaru saprast, ko tur čukst, tomēr tā skaņa man patīk. Zini, tāda skaista asociācija, kad kaut kur atrodies, sēdi darbā vai tamlīdzīgi, bet nojaut, ka viss šis ir tikai priekšskars, aiz kura slēpjas kaut kas brīnišķīgs, sāc par to domāt un pamazām tas iznirst acu priekšā, pilsēta pēc lietus, slapjš asfalts, parks vasarā, klusas māju sienas, tik daudz cerīguma tādā sīka skatā. It kā, ja vien tur spētu nokļūt, viss beidzot būtu labi. Dīvaini :)