jau atkal pazīstama bilde :) vienīgais, ka man parasti tas izvēršas par sava veida samaksas-atmaksas procesu. ir šis burvīgais mirklis, noskaņa, ko tu lēniem, veldzējošiem malkiem baudi. un tad ir nākamais mirklis, kad neapzināti pats sevi atsvied atpakaļ. nepieciešamas dažas sekundes, lai ar acīm pārvilktu pār pazīstamajiem apveidiem un būtu pilnībā atpakaļ. pēc tam nedaudz virs lūpām sajūti patīkamu vēsumu - tur palikusi lāsīte... un tad it kā atceries - tev kāds piedāvāja saldo mirkli, brīdinot ka reizē arī būs jāapēd rūgts auglis. "es pārcietīšu rūgto. tikai dodiet man gabaliņu saldā gaisa kūkas. lūdzu," tu saki un aiztaisi acis.