hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-07-04 20:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Nelly Furtado- Childhood Dreams

Kad visas dzīves saplūst kopā, tad tu pēkšņi ieraugi, kā tu brauc šajā karuselī augšā- lejā. Laimīgs, nelaimīgs, laimīgs, nelaimīgs, vainīgs. Nekas nemainās. Pēc lietus ej pa slapju pilsētas asfaltu un ēd saldējumu no vafeles savas dzīves pašā viducī. Un apkārtceļa nav. Tava kardiogramma ir elementāra, tomēr nolemta.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2005-07-05 09:01 (saite)
Tu teici, ka šis ir dzīvespriecīgs albūms, un man ir uznācis viens no tiem periodiem, kad nespēju neko klausīties, kad jebkura mūzika šķiet pretdabiska, tādēļ uzliku šo, un tas pašlaik ir vienīgais, kas spēj skanēt. Čuksti tur ir, tikai es nezinu, vai konkrēti šādi vārdi. Zini, ar čukstiem ir tā, ka mēs bieži vien sadzirdam tieši to, ko vēlamies dzirdēt. Bērnībā, slimojot guļot gultā, es dzirdēju čukstus lustrā, un tajos vienmēr atkārtojās viens vārds- "medus". No medus man ir alerģija, un es to neēdu, bet šis vārds tikai griezās man virs galvas kā ventilators. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arteck
2005-07-05 11:26 (saite)
tā, tagad es tā tieši - vai uz vārda "paklausies" uzspiedi? aiz tā ir paslēpusies dziesma, par kuru man čukstēja un kura gaida mirkli, lai atkal skanētu :)

un par tiem čukstiem. nekā jauna, bet bērnībā mēs bijām spējīgi visam piešķirt daudz dzīvākas krāsas un smaržas. piemēram, es naktīs dzirdēju kā spoki staigā pa dzīvokli. toreiz bija baisi, bet tagad man pat tā nedaudz pietrūkst. ko tur daudz, viskautkā pietrūkst no tā laika. ir jau tā, ka tagad vietā ir nākušas citas lietas, kas rada piepildījuma sajūtu, tomēr ik pa brīdim atgriesties ir tik saldsērīgi jauki :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-07-05 11:44 (saite)
Nebiju pamanījusi linku, skaista... :) Bet es vēl nevaru saprast, ko tur čukst, tomēr tā skaņa man patīk. Zini, tāda skaista asociācija, kad kaut kur atrodies, sēdi darbā vai tamlīdzīgi, bet nojaut, ka viss šis ir tikai priekšskars, aiz kura slēpjas kaut kas brīnišķīgs, sāc par to domāt un pamazām tas iznirst acu priekšā, pilsēta pēc lietus, slapjš asfalts, parks vasarā, klusas māju sienas, tik daudz cerīguma tādā sīka skatā. It kā, ja vien tur spētu nokļūt, viss beidzot būtu labi. Dīvaini :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]arteck
2005-07-05 13:44 (saite)
jau atkal pazīstama bilde :) vienīgais, ka man parasti tas izvēršas par sava veida samaksas-atmaksas procesu. ir šis burvīgais mirklis, noskaņa, ko tu lēniem, veldzējošiem malkiem baudi. un tad ir nākamais mirklis, kad neapzināti pats sevi atsvied atpakaļ. nepieciešamas dažas sekundes, lai ar acīm pārvilktu pār pazīstamajiem apveidiem un būtu pilnībā atpakaļ. pēc tam nedaudz virs lūpām sajūti patīkamu vēsumu - tur palikusi lāsīte... un tad it kā atceries - tev kāds piedāvāja saldo mirkli, brīdinot ka reizē arī būs jāapēd rūgts auglis. "es pārcietīšu rūgto. tikai dodiet man gabaliņu saldā gaisa kūkas. lūdzu," tu saki un aiztaisi acis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2005-07-05 14:18 (saite)
Jā, man arī. Tas laikam ir neizbēgami... Tomēr gribētos kādreiz nokļūt tur. Maksātu kaut ar simts vientulības gadiem... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?