| diskocūkas |
[Oct. 11th, 2009|04:00 pm] |
trešā stava atpūtas telpā ir milzīgs terārijs ar dzīvu ķirzaku. barokāli zeltīti bērnu šūpulīši ar maigi rozā oderējumu, istabā grezniem ziediem izrakstītas segas ar mākslīgās tīģerādas maliņām, ziemeļāfrikas flīzītes un zeltīti spoguļi vannas istabā. talpas var īrēt arī uz stundām. lobijā smēķēt. Viesi runā franciski, vāciski, teizemiskieksotiski un latviskikrieviski, topā ir šņabis 5litrīgajās dzeramā ūdens pudelēs.
Ēdām džankfūdu brīnišķā vietā, smokošā no taukainiem tvaika mutuļiem, bālu gaismu, kas izgaismo nogurušo pavārīšu neveselīgo sejas ādu un slikti krāsotos matus. fōnā skaistas dziesmas, pēc tam arī bobs dilans un toms veitss. Ārpusē vīriņš Supermena trikō, pasitis saksofonu padusē, tiesāja nost milzu burgeru.
tad viskijs visādos formātos, pliks, jaukts, sildīts.
man bija t-krekls ar milzīgu caurumu padusē un ar ceļos nokritušu skeletu uz krūtīm, kas kaut ko īd par atombumbām un to, ka viņam vajagot vēl.
pēc tam skatījāmies kā meitenes rāda plikus pupus, karājoties pie stieņa milzīgā būrī. citā būrī vīri tirgo vēl alko un vēl džankfūdu. citos krogos mūs nelaiž iekšā, jo nav apliecības. neviens netic mūsu patiesībai un daļa ir spiestas pieņemt ticamo ID ar izcelsmes vietu Aizputē ("noteikti ne Rīga") un statusu: 1.kursa studentes ("noteikti ne 2.").
spļaujam sēmenes no baznīcas torņa, iestrēgstam vertigo, mostamies pēc diendusas 22:00, ilgi un kļūdaini risinām slēpņošanas mīklas.
Mēs brīvdieņojamies britu-stag-party stail (tiesa, iztrūkstot dažiem būtiskiem britu oriģinālscenārija elementiem). uz atvadām heroes, pie kura notiesājām savus brokastu sīpolgredzenus ķiploku mērcē, saņemtus no infantila paskata paveca pārdevēja, kas nespēj atcerēties lietas ilgāk par 10 sekundēm. rīta pīpīte, nīki pamētājām lidojošo šķīvīti Bristoles cienīgu doku fōnā un dodamies ceļā.
(klasiska mūzika un dorians grejs un divarpus stundu laikā esam mājās) |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2009|10:34 am] |
Gatavojot brokastis tētim, E, pirms mest paša nolobītās pupas sautējamajā pannā, vispirms iebāž tās ausīs, tāpat arī iekožas katrā desas šķēlītē un rūpīgi noliek atpakaļ uz dēļa.
Vismaz labi, ka E kultūrcitē - izdzirdot marseljēzu, bāž pirkstu degunā un priecājas. tā kā viss tomēr vēl nav zaudēts |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2009|11:10 am] |
tikko samierinājos ar acīmredzamo patiesību - esmu bazilika adikts. ja kādam ir saaudzis vairāk, nekā pašam vajadzīgs un neizna, kur likt, vai jebkādā citā formātā ir lieks, par simbolisku pretvalti pieteiktos savākt.. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2009|09:36 am] |
Kā reiz dziedāja lieliskais mūziķis: i`ve been having wicked thoughts, terribly wicked - selfish and cruel.
Un tad man ir Floridas citronu pīrāgs, nu, tāds, kurš nav jāgriež gabaliņos, bet gan, kurā es viena pati drīkstu ņemt un iekosties jebkurā stūrī. |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2009|12:51 am] |
pirms miega saēdīšos šokolādes konfektes |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2009|07:37 pm] |
somā man klusi slēpās visādi sliktas kvalitātes gaļas pusfabrikāti (neskaitot grauzdētās cūkādiņas, weh) un sintētiski dzērieni (+cigaretes), kamēr serbu izcelsmes "Vincenta" pavārs lika pesto uz manas mocarellas un naudu atteicās pieņemt, piedāvājot vēl klāt bioloģisko zālīštēju (hūdafak dzer tādu, kamōn?!) |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2009|08:56 pm] |
lai arī man patīk baudīt garšas, tomēr, jāatzīst, ka ēšana ir besīga padarīšana. Proti, biju nepatīkami pārsteigta, cik ļoti daudz laika un resursu - pieaugot un sākot pašai sevi uzturēt - ir jāziedo ēdiena ieprikšanai, ēst gatavošanai un naudas spelnīšanai, ko notērēt ēst pirkšanā un sagatavošanā, jo bez tā ir visai grūti izdzīvot. Tāpēc patreiz nopietni apsveru iespēju ļaut savām iesnām progresēt. Jo, redziet, kad man ir iesnas, es zaudēju smaržas sajūtu. Bez smaržas nav arī garšas sajūtas. Un bez garšas sajūtas mazinās arī bada (kā arī sāta) sajūta un ēstgriba kļūst mazāk par fizioloģisku padarīsānu, vairāk gan saistīta ar atmiņām par ēdieniem un to garšīgajām garšām. Pārvarot šo atmiņu, ļoti jauki var iztikt ar ļoti mazu devu visai vienkāršu - lai neteiktu negaršīgu - ēdienu, kas ne tikai ļauj ietaupīt laiku, bet arī kopā ar aizkritušajām ausīm, ļauj daudz produktīvāk koncentrēties uz būtiskajām lietām.
(P.S. ja ir velme atmest kādu atkarību no kāda noteikta ēdiena, tas ir jāēd slimības laikā. nav gluži ēdiens, bet profilaktiski tas iedarbojas arī uz smēķētkāri:) |
|
|
| aim sou praud of maiself |
[Aug. 11th, 2009|01:38 pm] |
esnezinu kā mums tas atkal gadījās, bet pēc visām gudrajām lekcijām un prātīgajām saviesigajām sarunām pasākums beidzās ar dzeršanu tupus stāvoklī autostāvlaukuma brīvajās vietās netālu no točkas, kurā tika notērēta vesela bagātība (čipsu paka mazā Ādažu - 1Ls, zajebīs, ne?), latviesu un itāļu astoņdesmito gadu hitu popūriju, ķiķināšanu un noslēgumā arī dančiem klusumā, tā kā vajadzīgā dziesma visiem skanēja galvā..
Rīts pagāja pie vecākiem, žāvājoties un stāvot rindā ar pidžamās tērptām pensionārēm pēc tikko atvestā lauku piena. Nopirku vēl 2,5 kg dārza skābeņu - sasaldēšu un ziemā mums sanāks vismaz 6 katli īstenas skābeņu zupas! |
|
|
| brokastis |
[Aug. 8th, 2009|12:38 pm] |
pankūkas "Asorti" - ar dažādu pakāpju apdegumu ārpusē un dažādu pakāpju jēlumu iekšā. Prāts totāli nenesas uz kulināriju šorīt |
|
|
| |
[Jul. 3rd, 2009|05:35 pm] |
Drausmas, man ir tik ļoti žēl.. mani pārņem tik ļota vainas apziņa, kad veikalos redzu tos Latvijā ražotos konditorijas izstrādajumus, ko vietējie uzņēmumiņi saviem darbinieciņiem ir likuši ar rociņam darināt un pēc tam ir manāmi maksājuši kādam dizainerītim, lai tas iepako cepumiņus un kūciņas un citus gardumiņus daiļās pakiņās (paklausot LIAA un visādus gudrus ļaudis, ka dizainītis, lūk, pievienoto vērtību dod, smukums ļaujot nopārdot par lielāku cenu un iespējams pat uz ārzemēm ir lielākas izredzes izsisties). A tagad krīzes laikā, kurš ies maksāt nepilnus 3 Ls par 150 gr. marcipāna cepumiņu? Po* par smuko iepakojumu, po* par solījumiem, ka ikkatru no rožu žagariņiem vai tml. gādīgas, mātišķas rokas ir saudzīgi trauciņā ielikušas, ar mīlestības pilnām domām kārbiņ aizvākojušas? Tā cena par to daudzumu (pat ja ignorējam lētos poļu un leišu cepumus turpat blakus un apstākli, ka pašam mājā ir cepeškrāsns...) aktuālajā ekonomiskajā situācijā ir vienkārši nereāla. Tāpēc man ir bezgalīgi žel, ka ļaudis ir domājuši, ko piedāvāt, kā piedāvāt, kā mainīties un modernizēties, tērējuši laiku un enerģiju, riskējuši, a rezultāts mīnus desmit.
Un es kā pircējs, kuram ir tukšs vēders un tikai 2 Ls kabatā nu neko, neko nevaru iesākt. skumji un žēl |
|
|
| |
[Jul. 3rd, 2009|12:05 pm] |
weh, tie Lāču rokdarinātie cepumiņi "Franču skūpsts" kaut kā izskatās vairak pēc pakaļas caurumiņiem.
Tipa, ar tiem frančiem nekad neko nevar zināt, ho ho ho, ja? |
|
|
| |
[Jun. 21st, 2009|08:42 pm] |
O! Tikko atcerējos, ka starp ķilavbundžām, kas ledusskapī glabājas kopš marksistiskās šūniņas sapulces 2009. gada 12. janvāra novakarē, vajadzētu atrasties arī vienai karaliskā kalmāra konservbundžai. Vakariņām tomēr būs būt! |
|
|
| |
[Jun. 13th, 2009|10:37 am] |
brokastīs
kafija ar daudz piena
blenderētas zemenes
un dziesma, kurā beibe dzied: fenTESTIKL
jess |
|
|
| 5dienas nakts |
[Jun. 12th, 2009|10:46 pm] |
Rupjmaize
Aknu plācenīši
Kafija ar pienu
Šokolāde
tādas ir manas vakariņas. E tikko aizgāja gulēt - iekāpa vecāku gultā, sapakojās trijos spilvenos, pārvilkās diviem deķiem, uzlika atvērtu pasaku grāmatu uz sejas, izpleta rokas un tā kopumā aizmiga. |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2009|10:53 pm] |
šorīt samarinēju bietes nākotnes aukstajām zupām.
Žēl, ka Apronēnijas Avīcijas pieraksti uz dēlīšiem nav īstenība |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2009|10:21 am] |
Cepta asinsdesa, cepta ola, puslitra burciņa ar svaigi vārītu melno tēju. un tas viss brokastīs. Trūkst vēl konservētu pupiņu:) Nenormāls izsalkums.
Vakarā vajadzēs iemest džinu. bez tonika, ja jau tādas tās lietas |
|
|