Comments: |
Kā tur bija ar to tradīciju īpašību, kas ir mainīgums? Vai nevar izmantot elementus, ja ļoti gribās, un uzdizainēt jaunu tērpu?
es tādā gadījumā gādātu lībiešu arheoloģisko tērpu. Tur tik krāšņas rotas un villaines sievām. Tādā ziņā man drusku žēl, ka manam novadam arheoloģiskie nav tik lepni kā latgaļiem un lībiešiem. Toties galīgi nesūdzos par savu enogrāfisko. Krāšņš un izceļas gana labi
nu, man ar lībiešiem saiknes vispār nekādas, šķistu kkā nekošerīgi taisīt tādas drēbes.
| From: | puuce |
Date: | January 22nd, 2016 - 06:28 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man ir Rīgas tt, ar nepraktiskajiem svarkiem (gaisa daudz) uz sarkano jaku melniem punktiem. ir, jo vajadzeja korim. apsvēru arī seno tumši zilo.
| From: | svari |
Date: | January 22nd, 2016 - 08:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
| From: | shelly |
Date: | January 22nd, 2016 - 09:17 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man visi tie novadi tautastērpi liekas absurda fikcija. Vai tiešām mums nopietni mēģina iestāstīt, ka viss novads ģērbās identiskos ancukos?
Kaut kā tā, jā, tāpēc arī domāju, vai mūsdienu izejamās drēbes nekvalificētos kā "tautastērps" gadījumos, kad tautastērpi tiek vilkti (dziesmusv. u.tml.)..
Identiskos nē, bet +/- stils bija līdzīgs (kam strīpaini brunči, kam ziedaini, kam vienkrāsaini; ņieburu krokojums līdzīgs u.t.t.). Tolaik žurnāls "Burda" neiznāca, tērpu varēja noskatīt tikai no kaimiņienes, cik nu ar kājām vai zirgu tālu aizklidzināja.
Es domāju, ka gadsimtu izvēlas pēc patikšanas. Bet par uzvilkšanu - ja man būtu skaists tautastērps, tad es to reizi gadā vilktu uz Jāņiem - uz pieklājīgiem, dziedošiem, skaistu laikapstākļu Jāņiem. Un tad pēc kādām divām stundām vilktu nost un pārģērbtos džinsās, lai var sadzerties alu un lekt krūmā. :)
Vispār tautastērpi ir izturīgi, es kā reiz uz Jāņiem savējo velku un viņam nekaitē sēdēšana zemē, vārtīšanās pa siena šķūņiem u.tml. izdarības. Man ir Raunas tērps ar brūni strīpainiem brunčiem un melnu vesti, droši vien ar Abrenes tērpu tik vaļīgi nevarētu izdarīties :D
Viena no manām mīļākajām tēmām.
Sēļiem, starp citu, ir baigi smukie brunču raksti, rūtaini un košās krāsās, kā arī tādi sarafāni, kādus tuvākos gan zini, Lielvārdei manīt. Tev piestāvētu. Vēl, tīri no personiskā prototipa, pilnīgi mierīgi vari lūkoties uz Kurzemi- Rucava, Kuldīga, tur arī ir smalkumi un bagāto jūrnieku pienesto labumu detaļas.
Bet par to novada atrašanu – man bija/ir divi Zemgales tērpi, jo bērnībā mitu Zemgalē un neiedziļinājos, ka faktiski visas saknes abos dzimtas galos caur pilsētu detūru ir no Latgales. Pati arī daļēji uzaudu brunčus, šuvu un darījos, gadiem un kad nu viss tapa gatavs - sapratu, ka man nepatīk tā sajūta. Nepatīk un viss, nenēsājas un nav mans. Tur gan bija bišķi bajāriņu gājienu blaknes arī – 6 metrīgie ieločbrunči uzaudās ar vilnu un tie ir nenormāli smagi.
Pēc garām pārdomām, radurakstu šķetināšanas un "etnogrāfiskās nodevības" jautājuma analizēšanas es tomēr nonācu pie pavisama vienkāršas atbildes. Vai nu man ir jātaisa Ziemeļlatgales baltais tērps, nabadzīgo cēlo līgavu rota (jo tas cēlums tāpēc, ka viņiem nebija naudas, par ko pirkt ķīmiskās krāsas), vai, jāiet vēl dziļāk un jātaisa latgaļu arheoloģiskā tērpa rekonstrukcija. Aizgāju uz Klēti, izlaikojos balto – nu, ir smuki, ļoti cēli un sajūta ir ļoti, ļoti laba. Taču pēc lieliskās Radiņa grāmatas izlasīšanas tomēr nosliecos par labu arheoloģiskajam, ir pat viens ģeogrāfiski pareizs kapulauks, kurā atrastais man baigi patīk un ceru, ka tuvākajos gados piecos sariktēšu.
| |