|
Jan. 26th, 2016|12:18 am |
Viena no manām mīļākajām tēmām.
Sēļiem, starp citu, ir baigi smukie brunču raksti, rūtaini un košās krāsās, kā arī tādi sarafāni, kādus tuvākos gan zini, Lielvārdei manīt. Tev piestāvētu. Vēl, tīri no personiskā prototipa, pilnīgi mierīgi vari lūkoties uz Kurzemi- Rucava, Kuldīga, tur arī ir smalkumi un bagāto jūrnieku pienesto labumu detaļas.
Bet par to novada atrašanu –
man bija/ir divi Zemgales tērpi, jo bērnībā mitu Zemgalē un neiedziļinājos, ka faktiski visas saknes abos dzimtas galos caur pilsētu detūru ir no Latgales. Pati arī daļēji uzaudu brunčus, šuvu un darījos, gadiem un kad nu viss tapa gatavs - sapratu, ka man nepatīk tā
sajūta. Nepatīk un viss, nenēsājas un nav mans. Tur gan bija bišķi bajāriņu gājienu blaknes arī – 6 metrīgie ieločbrunči uzaudās ar vilnu un tie ir nenormāli smagi.
Pēc garām pārdomām, radurakstu šķetināšanas un "etnogrāfiskās nodevības" jautājuma analizēšanas es tomēr nonācu pie pavisama vienkāršas atbildes. Vai nu man ir jātaisa Ziemeļlatgales baltais tērps, nabadzīgo cēlo līgavu rota (jo tas cēlums tāpēc, ka viņiem nebija naudas, par ko pirkt ķīmiskās krāsas), vai, jāiet vēl dziļāk un jātaisa latgaļu arheoloģiskā tērpa rekonstrukcija. Aizgāju uz Klēti, izlaikojos balto – nu, ir smuki, ļoti cēli un sajūta ir ļoti, ļoti laba. Taču pēc lieliskās Radiņa grāmatas izlasīšanas tomēr nosliecos par labu arheoloģiskajam, ir pat viens ģeogrāfiski pareizs kapulauks, kurā atrastais man baigi patīk un ceru, ka tuvākajos gados piecos sariktēšu.
|
|