man liekas baisi, ka dzīvība ir indivīdam uztiepta

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc? jā, daudzi par to gadu tūkstošu garumā eksistenciāli ir sūdzējušies, nu un?

ja nemaldos, T. Manns Burvju kalnā apcerēja ideju, ka dzīvība ir tāda kā slimība, ko saķēris neorganiskais visums. tas viss ir dzirdēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev nešķiet baisi - dzīvo. tie, kam tā šķiet, lai nedzīvo. kur problēma? kāds tam sakars ar to, ka šāds uzskats nav priekš tevis pietiekami oriģināls - kas tas vispār par argumentu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedz argumentēju, nedz diskutēju.

kāpēc atsevišķu populācijas īpatņu bailes un bieži vien nepamatoto nepatiku pret (jebkādiem) imperatīviem (pat tādiem, kuros citi cilvēki, šie tik ļoti nīstie citi cilvēki un citas autoritātes nefigurē) padarīt par juridisku un legālu normu? kāpēc, piemēram, tādā pašā veidā nemudināt cilvēkus tomēr dzīvot, nevis mirt? biovara.

vēlos teikt, ka aizspriedums pret imperatīviem tomēr ir jāpaliek zem jautājuma zīmes. it īpaši dzīvības jautājumos. kāpēc dzīvība nedrīkst būt pašvērtība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es kaut ko tik sājātu sen neesmu lasījis. Kurā vietā diskusija par eitanāzijas / asistētās pašnāvības jautājumu ir diskusija par "atsevišķu populācijas īpatņu bailes un bieži vien nepamatoto nepatiku pret (jebkādiem) imperatīviem"? Kādi imperatīvi tiek apšaubīti? Un kā no eitanāzijas legalizēšanas izriet, ka dzīvība nav pašvērtība? WTF?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runa par imperatīviem attiecās uz lietotājas 'jim' izcēlumu par dzīvošanas imperatīva baisumu, proti, ka cilvēks, kas iemests dzīvē, nevar izvēlēties - dzīvot, vai nē, t.i., ir nolemts būt dzīvs, kā es to saprotu.

Un tieši tāpēc, o, vislielākajā mērā ir saistīta ar jautājumu par asistēto pašnāvību.

Legalizējot eitanāziju, tiek atzīts, ka ir kaut kāds punkts, kurā no dzīvošanas vairs nav nekāda labuma un jēgas, ka izrēķinot un salīdzinot ciešanas, nāve liekas labāks un cilvēcīgāks variants, jebšu dzīvība tiek novērtēta tās dzīvojamības perspektīvā - cik dzīvojama, baudāma, laimi sniedzoša šī dzīve ir. Protams, ja mēs pieņemam un uzstādam dzīvībai dažādus metafiziskos mērķus un attaisnojumus (piemēram, pleasure principu, jēdzīgumu, funkcionalitāti, etc). Šajos gadījumos dzīvības dzīvojamības telos ir ārpus paša notion par dzīvību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tu mazliet painteresētos par lēmumu pieņemšanu medicīnā, tad līdz tava apziņai aizietu, ka jau sen ir pieņemts "kaut kāds punkts, kurā no dzīvošanas vairs nav nekāda labuma un jēgas".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka ārsti kaut kad arbitrāri dažādos kongresos un sapulcēs tā ir nolēmuši, nebūt neko nenozīmē, un vēl jo vairāk neizšķir to, ka izpratne par dzīvojamu dzīvi tagad nu būs akmenī iekalta un nemaināma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas šīs diskusijas ietvaros būtu akmenī iekaltais lielums?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reaģējot uz junonas "jau sen ir pieņemts "kaut kāds punkts, kurā no dzīvošanas vairs nav nekāda labuma un jēgas""

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurš teica, ka arbitrāri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu padomāja. Varbūt kļūdījās.

(Reply to this) (Parent)

Pirmkārt, eitanāzija nav un mūsdienu sabiedrībā nebūs pirmā izvēle, bet gan pēdējā izvēle situācijās, kad ir runa par smagām slimībā, neciešamām sāpēm utt. Un tas, savukārt, nozīmē, ka visu izvēļu pamatā ir centieni vispirms nodrošināt dzīvi.
Par ko arī ir turpinu - kāpēc dzīve nedrīkst būt pašvērtība? hm? Dzīve, kura ir svarīga tev, indivīdam, kas to dzīvo. Jo pie tavas pieredzes neviens cits, izņemot tevi, nevar piekļūt.
Ja tu, kas esi dzīvs, nevari dzīvot, tad man ir grūti saprast, ko lai vēl te var sadarīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko nozīmē "nevari dzīvot"? Vai tad tu nedzīvo tik ilgi, kamēr dzīve ir beigusies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzīve vai dzīvība?

(Reply to this) (Parent)

Tas, ko tu saproti, kā savu dzīvi, piemēram, var beigties brīdī, kad tev ir gala stadijas alcheimers. (iespējams, šo piemēru nevar pārāk labi saprast, ja nezina alcheimera slimības specifiku)
vai vēl piemērs - smags smadzeņu bojājums, pie kura, tu esi dzīvs, eksistē, tavs ķermenis atrodas telpā, laikā utt, bet kas tāds kā tava dzīve, neeksistē.
dzīve ir pieredzējums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzīve ir pieredzējums,.. jo? Tas tikai tāds sīki empīrisks skatījums, nu un.

Man liekas, ka dzīve ir dzīve. Tiklīdz tu saki, ka "dzīve ir tik tālu dzīve, kamēr mēs to pieredzam kā dzīvi" vai "dzīve tik tālu ir dzīve, kamēr mēs pieredzam", es jūtu, ka šajā gadījumā dzīvošana tiek attaisnota un pamatota ar pieredzēšanas un pieredzējuma faktu, kas man atkal šķiet, kā metafiziska iešmugulēšana.

(Reply to this) (Parent)

dzīve un dzīvība

(Reply to this) (Parent)

proti, ja mums tik ļoti svarīgās "brīvības" un ar to saistītā nesāpīguma vārdā mēs esam gatavi pārvilkt strīpu dzīvības neizbēgamībai, varbūt tomēr ir vērts būt so free that we could question even the very notion of this so called freedom?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārtulkosiet, ko gribējāt pateikt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmais saprātīgais teikums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Palūgšu mazāk vīzdegunības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā sauksi, tā atsauksies. Es palūdzu paskaidrot, ko gribēji teikt, jo patiešām nesaprotu. Tu atteici (to vismaz sapratu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, atvainojos.

(Reply to this) (Parent)