Es par Jēkabsonu vai Lāci, vai Drulli.

+/- visi malacīši, bet par balvu man galīgi nospļauties. profesionāli savtīgu iemeslu dēļ varētu atķeksēt Salmaņus, bet tieši tāpēc neķeksēšu :)

po druzhbe- Maijiņai

patiesībā neviens no šiem īpaši neuzrunā, bet tā jau gaumes lieta

kā maija kurševa izskatās ar izlaistiem matiem?

Epnera un Drulles darbi liekas nozīmīgāki kultūrvēsturiskā formātā, bet Jēkabsona un Johansona un Lāces darbi ir maģiski.

dekoratīva, reakcionāra gadsimtu mijas māksla:(

(Reply to this) (Thread)

nu, nu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nu biužuki visiem smuki un katrs kādu atjautīgu prikolu arī ir izdomājis, bet visa tā ir māksla, kura reflektē realitāti/tradīciju, nevis konstruē to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas labi, ka māksla ir dažāda, tas būtu 1917. gads, ja visi būtu kritizētāji un uz saulaino tāli vedēji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

latvijā 1919.:p

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu saprati, par ko

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet es par to, ka mākslas dažādība neparādās PB izlasē (vakar lasīju, ka sava viedokļa apliecinājums ārejos medijos rada patikas efektu, un šodien viss tāds tīksms lasu par PB Studijā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja visi būtu sociālkritiski, tad jau arī nebūtu nekāda dižā dažādība, ne? Tādā ziņā man - vismaz šajā vecumā - šķiet īpatni prasīt no mākslas kaut ko, kas tā nav, nevis ņemt pretī to, kas tā ir. Nu, ja nav Latvijā tādu sociālkritisku ārtistu, kas būtu atstājuši iespaidīgu iespaidu uz žūrijkomisijas pežām un locekļiem, tad ko tur daudz, tīksmināmies par formu, ritmiem, estētiku, gremdējamies subjektīvās emocijās, maģiskajā reālismā. Man nav iebildumu, arī tā (tāda) ir māksla.

(Reply to this) (Parent)

izejot no pozīcijām, ka vēl joprojām nesaprotu, nafig tāda purvīšbalva vajadzīga un vispār esmu visai vēsa pret jebkādām balvām (to mehānismam ar objektivitāti vispār nav nekāda sakara), un mēģinot sevi piespiest padomāt no pozīcijām, ka, jā, tā ir vajadzīga, tad nezinu, vai ir vērts prasīt dažādību no PB. Tāds tai ir mērķis? Manuprāt, mērķis bija atlasīt labākos (vizuālās) mākslas notikumus/darbus. To dara žūrija. Kas, protams, ir profesionāla, bet kā jau jebkurā atlasē, pat, ja reprezentatīva, tā tomēr ir atlase, un atlasītie žūrijas cilvēki izpilda PB misiju tādā virzienā, kādā nu viņu konstelācija pieļauj. et voila. Būtu muļķīgi, ja žūrijas ļaudis pārkāptu kādiem saviem profesionālajiem kritērijiem, lai tikai daudzveidīgotu mākslas ainu pašas daudzveidīgošanas pēc. Tādā ziņā varētu lūkot izvēlēties citādākus žūrijas locekļus un publicēt sēžu transkriptus, bet te mēs nonāktu pie tēmas, kādas ir balvu f-jas, uzdevumi, kritēriji etc. un - vismaz manā gadījumā - secinājuma, ka balvas nav pats auglīgākais un nepieciešamākais jebkas mākslas jomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sociāļ-kritika jau nav vienīgā alternatīva romantiskajām pašapcerēm, bet citādi nākas tev piekrist - ja nav ārtistu, no kā izvēlēties, ar varu nejagad promotēt kko otršķirīgu. vai tā ir, tad paliek uz žūrijas sirdsapziņas.
balva gan, imho, ir neslikts mākslas finansēšanas paveids: gan naudas, gan soc. kapitāla nozīmē, bet galvenais tāds labums, ka ar nepacietību gaidu aresenāla apmeklējumu, lai visas tās smukās bildes vienkopus redzētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mākslas finansēšana? Give me a break! Tikpat laba, kā asiņainais trollis finansē filozofiju. Ir virkne demokrātisku un Latvijā neeksistējošu ceļu, ka var un vajag nodrošināt normālāku naudas plūsmu kultūras jomā, tajā skaitā intelektuāla darba darītāju apmaksu un sociālo nodrošinātību. Bet viena miljonāra - personīgu motīvu iekrāsota (khem, khem, viņam ir pašam sava kolekcija, khem, khem, plus vēl kampaņa par "muzeju", kas konkurē ar valsts līdzsponsorēto? u.t.t., u.t.jp.) keša iedošana ķepā noteikti ir noderīga un patīkama konkrētiem autoriem, kas to saņem (un tādā ziņā es tiešām par viņiem priecājos - ir maz kas patīkamāks, kā, strādājot kultūras jomā, pēkšņķi dabūt milzu naudu par to, ko dari), bet jomai kopumā no tā nav ne silts ne auksts. Labākajā gadījumā - flashy tusiņš reizi pāris gados un kritika (sorrī, bet balvu žūriju paneļi manā grāmatā ir tā pati žurnālu kritika, tikai nedaudz atšķirīgā formātā), kuras nozīmi bekapo desmit vai divdesmit tūkstošu čeks fonā.

(Reply to this) (Parent)

un balvu sociālo kapitālu manā grāmatā labi ir noformulējis Sartrs. Tiesa, tā ir mana grāmata un visdrīzākais nav un drīkst nebūt saistoša citiem.

(Reply to this) (Parent)