nu, ja visi būtu sociālkritiski, tad jau arī nebūtu nekāda dižā dažādība, ne? Tādā ziņā man - vismaz šajā vecumā - šķiet īpatni prasīt no mākslas kaut ko, kas tā nav, nevis ņemt pretī to, kas tā ir. Nu, ja nav Latvijā tādu sociālkritisku ārtistu, kas būtu atstājuši iespaidīgu iespaidu uz žūrijkomisijas pežām un locekļiem, tad ko tur daudz, tīksmināmies par formu, ritmiem, estētiku, gremdējamies subjektīvās emocijās, maģiskajā reālismā. Man nav iebildumu, arī tā (tāda) ir māksla.

(Reply to this) (Parent)